piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

Rinkonas grāmata

Nav ne jausmas, vai kāds vēl ienāk manā Rinkonas blogā. Varbūt es esmu vienīgā lasītāja...bet tik un tā gribēju arī šeit pateikt to,ka esmu sākusi darbu pie grāmatas par maniem piedzīvojumiem Bolīvijas džungļos. Tas,ko tur piedzīvoju, šķiet pārāk liels, lai to vienkārši atstātu savās atmiņās. Tāpēc teicu "Jā" savas bērnības draudzenes Dainas piedāvājumam braukt pie viņas uz Nīderlandi, kur man piešķirta skaista istabiņa gaumīgā dzīvoklī. Varu šeit palikt 5 nedēļas, kuru laikā katru dienu varu rakstīt, rakstīt, rakstīt, jo esmu mājās viena pati, ja neskaita Dainītes labāko draudzeni kaķeni Miu, kura reizēm atnāk pārbaudīt uzrakstīto, pastaigājoties pa klaviatūru. Vakaros, kad pārnāk saimnieki, kopīgi stiprinām miesu ar kārtējo lielisko Joost maltīti, kā arī kopīgi placinām dīvānu, šķirstot Holandes televīziju piedāvājumus. Vēl bez šīs ikdienas idilles, man ir iespēja ik pa laikam apskatīt kādas citas Holandes daļas vēl bez manas pilsētiņas Vleuten. Tā kā Dainīte gandrīz katru nedēļu piespēlē flautu slavenajam īru mūziķim Andrew Reynolds, man ir iespēja doties arī uz vairākiem viņu koncertiem, par ko, protams, īpašs prieks un estētiska bauda. Reizēm pašai grūti noticēt, ka man tagad ir tik ekskluzīva iespēja dzīvot un atpūsties skaistajā Nīderlandē! Pateicos Dievam no visas sirds un turpinu rakstīt savu grāmatu. Pagaidām esmu tikusi līdz 62.lapai. Nav ne jausmas, cik lapas būs manā grāmatā. Tad jau redzēs. Rakstīšu, kamēr visu uzrakstīšu. Tomēr pārspēt 'Mērnieku laikus' vai 'Dievs.Daba.Darbs' apjoma ziņā nav manos plānos.
Rakstu un lūdzu Dievu, lai rakstītais būtu Viņam par godu un cilvēkiem par svētību, prieku, iedrošinājumu un izaicinājumu!



P.S. Būtu interesanti, ja atsauktos tie, kuri izlasīja, lai zinu, vai mans blogs vēl nav "nomiris" :D Ja te vēl ir dzīvība, tad es varētu ziņot par turpmākiem notikumiem grāmatas vai kādā citā sakarā :) Paldies!

svētdiena, 2011. gada 17. jūlijs

Mājas, mīļās mājās

Ak, cik labi...
Paldies Dievam- esmu savā mīļajā Latvijā, mājās. Un es tak varu lietot garumzīmes! Tā ir baigā labsajūta. Vakar drusku pēc 13 nolaidos Rīgā. Kamēr vēl lidoju, mans prāts kaut kā nespēja noticēt, ka es tiešām lidoju uz Latviju. Bet tad,kad pa lodziņu ieraudzīju pirmos Latvijas kokus, televīzijas torni un Ziepniekkalne deviņstāvenes, tad es pie sevis noteicu: Mana zeme! Un sāku sajust ''Latvijas smaržu''un noticēju. Pirmie soļi uz Latvijas zemes bija tādi...nedaudz nestabili. Šķita, ka noģībšu, jo laika maiņas dēļ bija pazudusi viena nakts. Negulēšana un sajūsma radīja tādu savdabīgu sajūtu. Bet ,kad izgāju zonā, kur bija mani sagaidtītāji...AK! Visi mani mīļie...nu gandrīz visi...Bet bija tāda laimes sajūsma, ko vienkārši nevar aprakstīt. Un vislielākais pārsteigums par 3 indiāņiem, kas bija ieradušies no kādiem Latvijas džungļiem. Milzīgs paldies! Tiešām- no sirds!
Šodien biju savā dārgajā Jelgavas draudzē un tur arī likās, ka esmu tādā īpašā ''dimensijā''...visa tā mīlestība un smaidi...Mazais Emanuels(6 gadi) ar savu nedaudz bezzobaino smaidu no baznīcas otra gala ar mirdzošām acīm man ziņoja, ka ir sajūsmā,ka esmu atgriezusies. Pēc tam viņa mamma stāstīja, ka visu šo laiku viņš vakaros esot cītīgi lūdzis Dievu, lai Liene atgriežas mājās:) Reizēm pat esot piemirsis lūgt par tēta tālajiem ceļojumiem, bet Lieni vienmēr esot atcerējies. Tik īpaši. Mīļa Mildiņas tante stāstīja, kā bija iekārtojusi īpašu lūgšanu burtnīciņu, kur katru dienu veikusi ierakstus par mani. Starojošā Guntiņa liecināja par to,kā arī Latvijā varēja sajust īpašas svētības un Dieva iedrošinājumus šajā laikā, kamēr sekoja līdz manām Rinkonas gaitām un aizlūdza. Mazās meitenes uzklupa no visām pusēm un pieprasīja, lai nosaku datumu,kad mums būs meiteņu vakars manās mājās. Mazais Emanuels arī pieteicās, bet dikti bēdājās, kad es viņa praprasīju: Vai tad tu esi meitene? :) Būs kaut kas jāizdomā arī mazajam puikam :) Vienvārdsakot- īpašs prieks atgriezties un dzirdēt, kā arī šī okeāna puse bija svētīta šajā laikā.
Pēcpusdienā manās mājās ciemojās Numa un Elizabete, kuriem varēju parādīt Bolīvijas bildes un dažādus interesantus suvenīrus, atribūtus un elementus no ''džungļiem'':)

Un tagad svarīgs datums:

21.augustā pēc dievkalpojuma, kas sākas 11:00, es rādīšu bildes un stāstīšu par savu Rinkonas laiku Jelgavas baptistu draudzē. Tā kā- tiekamies tad :)

Un vēlreiz- BEZGALĪGS paldies par jūsu lūgšanām un atbalstu visu šo mēnešu laikā. Dievs klausīja lūgšanas. Un ziniet- Viņš turpinās klausīt. Tāpēc es ĻOOOTI aicinu turpināt aizlūgt par Rinkonu. Par to, lai Dievs dod spēku tiem dažiem varoņiem, kas tur turpina darbu un lai rodas jauni censoņi, kas būtu gatavi atsaukties Dieva aicinājumam sludināt līdz pasaules galam...līdz par Rinkonai :) Lūgsim. Un varbūt tieši TEVI Dievs tur grib redzēt? :)

ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Sestdien!

Nu jau pavisam driz! Sho sestdien, 16.julija es ielidoshu Riga plkst. 13:10 :)
Vel neesmu spejusi tam lidz galam noticet, bet esmu patikami satraukta! Varbut kadus no jums satiksu jau sestdien lidosta? Nevaru sagaidit redzet visas vecas, miljas sejas :)
Pavisam driz tiekamies ;)

trešdiena, 2011. gada 13. jūlijs

Beaumont, Bevil Oaks

Rakstu no Ringu gimenes salidzinoshi jauna majokla, miliga 3 istabu dzivoklisha divos stavos. Turbo aktiva Adele ir veiksmigi nolikta pie miera. Un man blakus sez mana vismilaka, skaistaka masinja Parsla un vinjai ir, ko teikt. Te nu vinja izteiksies:

"Labdien! Mani sauc Parsla Ringa! Es esmu Lienes liela masa! Reiz es ari biju Svoka! Gribu pateikt visiem Lienes atbalstitajiem un lidzi jutejiem milzigako paldies par atbalstishanu un lidzi jushanu!!! Ta ka Dievs mani uz doto mirkli ir nolicis cita pasaules mala, paldies visiem, kuri Latvija mil un atbalsta manu mazo mashuli! zinu, ka jusu ir daudz!
Ta, shis pedejas dienas ir bijushas ljoti jaukas. Es ljoti labprat paturetu Lieni te pie mums, bet es saprotu, ka ar labam lietas ir jadalas un tapec es pec ilgam pardomam izlemu tomer atljaut Lienei doties atpakal uz Tevzemi! Plus, mes pashi driz busim tur :)
Es ta lepojos ar Lieni! Vienmer esmu zinajusi, ka Debesu Tetis lietos vinjas skolotajas talantu vienkarshi neaptveramos veidos! Es zinu, Vinjs ir ieplanojis vel daudzus ipashu veidus, ka svetit pasauli caur manu mazo masheliti! Milu Tevi lidz menesim, Mashulit!!! ""

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Howdy from Texas!

Paldies Dievam par veiksmigo celojumu un visiem gajieniem cauri visiem droshibas posmiem- esmu Hjustona!
Visapkart lielceli, skaistas majas, labs ediens, labi cilveki...viss tik labs...Gruti pat noticet tam visam. Ir nedaudz sirreala sajuta.
Nedaudz par to,ka nokluvu lidz shejienei.
Otrdien, mana pedeja Brazilijas vakara, pavadiju skaistas vakarinas kopa ar Mucenieku gimeni un biskapu Peteri Sprogi Nova Odessa. Bija tik jauki satikt kadu no Latvijas, kas tikko, tikko tur vel ir bijis. Uzzinaju kadus pedejos notikumus baptistu aprindas, parrunajam lidojuma laika pieejamas filmas un labakos iemigshanas lidzeklus.
Tresdienas rita pavadiju krietnu stundu, kamer sapakoju visu. Koferi bija krietni brangi, jo to saturu bagatinaja dazadi jauki nieki no Brazilijas.
Pecpusdiena Ondina ar saviem brala deliem atbrauca man pakal un apbrinojama veiklibaa mes nonacam varenas SanPaulas milzigaja lidosta. Lai ari sakotneji manu vardu neatrada lidotaju saraksta, beigu beigas viss veiksmigi noskaidrojas un es tiku ''iechekota''! Tad naca laiks smagam,smagam atvadam...Nespeju noticet, ka bija jasaka Ar Dievu manai Ondinai. Pusgads plecu pie pleca bija kaut kas loti ipash...bet mes ticiba teicam Uz redzeshanos, nevus Ar Dievu, jo ceram vel tikties. Lai Dievs dod!
Lidojums bija veiksmigs, 10 stundu garsh. Gulet sanaca dikti maz, tachu viss bezmiegs pazuda, kad ieraudziju savu sagaiditajus- masinu, Robertu, Billiju un Dzeiniju. Masinja rokas tureja plakatu: Profe Liene! Un Dzeinija man pasniedza briniskigu ziedu puski.
Kad izgajam no lidostas, mana elpa aizravas no neparasti karsta gaisa. Tas ir citidaks karstums neka Rinkona.
Un viss parejais ir vienkarsi neticami skaista, tira,erta ikdiena, kas mani brinumaina karta ta izbrinija...dzive dzunglos dara savu.
Bet esmu Dievam arkartigi pateiciga! Izbaudu savu Ziemelamerikas laiku.
Un skaitu dienas lidz Latvijai :)

otrdiena, 2011. gada 5. jūlijs

Karaliskais Brazilijas laiks

Ai,man pat gruti izteikt, cik priviligeti un ipashi te jutos...
Pec jauki pavaditam dienam pie manas draudzenes Ondinas sestdienas rita tiku nodota Zinaidas tantes gadigajas rokas. Ai, cik tur labi! Edu zemenu kuku ar putukrejumu, zemenu ievarijumu un svaigam zemenem pa virsu :D Laba daudz VAJAG! Visu pusgadu biju domajusi un sapnojusi par zemenem. Mila Zinaida izmazgaja un izgludinaja visas manas Rinkonas drebes, kas jau bija kluvushas nedaudz iebrunas.
Svetdienas dievkalpojuma radiju mazu dalinu no savam Rinkonas bildem un stastiju par saviem piedzivojumiem dzunglos. Pec tam VISI cilveki, kas bija dievkalpojuma, ar mani apsveicinajas, samiloja un teica kadus ipashus vardus. Tada milestibas koncentracija! Pec devamies pie muzam energiskas,smejoshas un dziedoshas Kristine Frishenbruderes uz pusdienam kopa ar vinas gimeni. Tur edam vismilzigako lazanu,kadu sava muza biju redzejusi. Ipashi atmina palicis vinju gigantiskais suns, kas guleja uz galda!
Vakara devos uz 1.Americanas baptistu draudzes dievkalpojumu, kur gandriz iemigu, klausoties bezgaligo svetrunu portugalu valoda, bet ta beidzas tiesi pirms es paguvu iemigt. Pec tas kada draudzes jaunieshu kompanija mani veda est pastel (cetrkantigi, pilditi miklas placenishi ar dazadiem pildijumiem) un dzert VISneiedomajamakos auglu kokteilus. Es dzeru Umbu ar pienu :) Shis vakars bija unikals ar to,ka sarunas nepartraukti notika 3 valodas- anglu,spanu un portugalu. Vienu bridi jau skita, ka man smadzenes uzkupes, bet tomer veiksmigi iztureju sho intelektualo parbaudijumu un mums bija patiesham jautrs, internacionals vakars :)Uz majam braucam Maikla W.Smita dziesmu pavadiba. Un jasaka,ka Maikls vieno visas pasaules tautas. Paldies tev,Maikl!
Vakar, kad bija pirmdiena, divas latvietes, kuras neruna latviski mani veda uz MILZIIIIIIIGO shoping centru Campinas pilseta, tas ir vislielakais visa latinamerika! Un man bija SHOPPINGS :) Pirmaja mirkli es nedaudz apjuku no ta, ka apkart tik daudz jaunu drebju! Sakuma uzmanigi izstaigaju neskaitamas drebju ailes, saprotot pedeja laika modi un tad jau nodevos pielaikoshanas priekiem! Pat dazi jauni elementi mana koferi dod tadu sajutu, ka visa garderobe nu ir svaiga un atjaunota :) Ak, ko gan meitenes sirdij vairak vajag... Nopirku kadu loti ipashu kleitu, par kuru ipashi priecasies mans dargais ´´biedrs´´ Karlis Karklins :D
Un vakaru nosledzam ar kino... ta ir vel viena milzu bauda!
Shovakar doshos vakarinot ar biskapu Peteri Sprogi :) Sen nav satikts, bus daudz par ko paplapat :)
Ai...life is good! Un rit es tak lidoju pie masinjas!
Paslaik shkiet, ka drusku lidoju pa makoniem. Viss, kas notiek, ir tads TIK ipash :)
Driz,driz tiekamies!

piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs

Transfomers 3D

Ja reiz atgriezas civilizacija no dzungliem, tad tas jadara ar kaut ko LOTI modernu. Tieshi tapec mes vakar devamies uz kino, noskatijamies Transformeru 3.dalu ar 3 D brillem! Mus ar Ondinu briniskigi izvadaja vinjas divi brala deli Silas un Andre. Krietni puishi ar 100 % latvieshu asinim, bet latviski gan neruna. Es tik priecajos par to,ka Rinkona apguta spanu valoda palidzeja sazinaties ar viniem. Ja te padzivotu ilgak, pec paris meneshiem laikam runatu ari portugaliski.
Un pec Transformeriem miegs nenak, tad nu ar Ondinu noplapajam lidz 3:30. Edam gardumus, skatijamies vecu laiku bildes un bija parsteigtas, kad ieraudzijam jau tadu laiku! Vinas raibais gailis jau dziedaja rita dziesmu.
Tagad pirmo reizi ta ilgak pasedeju pie datora. Izmekleju bildes, kuras svetdien radit Nova Odesas draudze. TIK GRUTI izveleties labakas no visiem maniem bilzu simtiem. Es doshu balvu tiem, kas Latvija (vai Amerika) bus spejigi noskatities VISAS manas bildes :D
Shodien dodos talak pie milas Zinaidas tantes. Drusku savadi bus skirties no Ondina, jo esam pavadijushas visas dienas vairak vai mazak kopa visu sho pusgadu...
Bet...shodien sakas julijs! Un es varu ar paceltu galvu visiem pazinot, ka jau shaja menesi busu Majas Latvija!
Labi, mums jasteidzas talak :)

ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Bom dia, Americana!

Ne, es vel neesmu Amerika,bet gan NOva Odessas kaiminpilsetinja Americana kada interneta kafejnica, kuras ipashnieks ir arkartigi omuligs un runatigs palestinietis no Betlemes! Vins saka,ka man vajag parcelties sheit uz dzivi, jo te jau ir daudzi no manas valsts un es butu vel viena klat visiem parejiem. Vins saka,ka Brazilija ir skaista un briva zeme, tapec te vajag dzivot.
Visi brazili grib parunaties, kolidz ir izdeviba.
Tatad vakar mes ar Ondinu veiksmigi iebraucam Nova Odessa. Es slaveju Dievu no visas savas sirds, kad beidzot vareju izkapt no autobusa, jo brauciens bija gatavais frizeris. Nakti biju savilkusi 5 kartas un sedzos ar meteliti un uz galva cieshi sasieta kapuce, uz sejas klaaju shalli. Bija NENORMAAAAALI auksts! Ondinai bija cepure, vina to vilka pari acim un degunam, lai butu siltaks. Un uz celiem lika somu, lai nesalst. Es Latvijas ziema nebiju ta salusi ka es nosalu iepriekseja nakti. Bet tagad palieku Ondinas maja un tur vina iekurinaja krasninu un aizvadita nakts jau bija lieliska!
Tagad esam atbraukushas uz blakus pilsetinu Americana. Ondina paradija man savu bijusho darba vietu, iegajam dazos veikalos. Es sev nopirku jaunu kleitu! Ai, kas ta par briniskigu sajutu, kad ir kaut kas tads jauns un sieviskigs :) Priece lielveikalu pilnie plaukti ar bezgaligu izveli. Kadu laicinju tas ir bijis tikai sapnjos. Pamazam atceros daudzus civilizacijas labumus un briziem piekeru sevi smaidot par to, cik patiesib pilsetas dzive ir jauka.
Braucam ar Ondinas 74.gada Wolkswagen TL. Kas to butu domajis, ka Ondina ir TIK varens shoferis! Sarunajam, ka vina man ari iedos izmest kadu likuminju!
Vakar jau satiku vairakus latvieshus. Visi grib ar mani parunaties,kaut ko pastastit, aicina uz pusdienam, aicina padzivot. Ists piedzivojums bija saruna ar Ondinas brali Nilu, kuram ir TIK intelektuala un vieda latvieshu valoda, ar kadu runa varbut retais pasniedzejs Latvija. Man vajadzeja piedomat, lai es tieku lidz vinja valodas perlem un izteiksmes veidam. Dzunglos biju pieradusi pie arkartigi vienkarsas latvieshu valodas.
Tagad dosimies ciemos pie Ondinas brala sievas uz pusdienam. Vinju sauc Nansija, ari vinja runa latviski. Reizem, kad ta padoma, ir tik ne´parasti, ka esmu pasaules otra gala, bet te TIK daudzi runa latviski...
Esmu tiesham prieciga par sho nedelu Nova Odessa. Mani jau te sauc par ugunsdzeseju, jo es dikti steidzoties prom... :D Bet labak druscin paciemoties neka nemaz, vai ne?
Un...pec nedelas jau bushu Amerika pie masinjas un parejiem milajiem.
AA, starp citu uz latvieshu kongresu nakamaja nedela brauks ne tikai musu milais biskaps Peteris Sprogis, bet ari pats Dombrovskis! Drusku zel,ka man nesanaks palikt, bet gan jau mes ar Dombrovski vel tiksimies.
Un- MILZIGS paldies tiem, kas man uzrakstija kadu sms un piezvanija. Visu varu sanemt, bet pati nevaru ne piezvanit, ne uzrakstit. Bet visi sanemtie vardi rakstiski un mutiski bija kaut kas fantastiski skaists!!! Gandriz jau jutos ka majas! Mani miljie, es jus tik loti milu!
Un no sirds izbaudu savu Nova Odessas laiku!
Labi, Ondina mani gaida. Vina jau ir izdarijusi savu pirkumu veikala un mums nu jabrauc est :)

pirmdiena, 2011. gada 27. jūnijs

Corumba

Paslaik sezu tada tumsha un nedaudz aizdomiga paskata interneta kafejnica Brazilijas pilsetinja Corumba. Shodien ar Ondinu gandriz visu dienu staigajam shurpu turpu, kartojot kadas lietas un nedaudz ari veltot laiku pilsetas apskatei. Diezgan simpatiska pilseta ar vecuma pieskanu, kas dod tadu kichigu izskatu. Man patika.
Shorit jau 8 bijam Puertas Brazilijas konsulata, jo ta tur uz durvim teikts, ka tad tiek pienemti apmekletaji. Ofisa galvenais ieradas plkst.9 un ar mums saka runat 9.10. Tomer nepagaja ne 2 stundas, kad manu pasi rotaja vel viena glita Brazilijas viza un mes varejam meklet taksi, kas mus aizvestu uz robezu. Bija jauki velreiz atgriezties unikalaja Bolivijas muitas kantori, kur atkal bija tas pats oficieris, kuram toreiz, pirms 3 menesiem, bija gari nagi. Nu vins jau nagus apgriezis un viena roka vinam melns cimds ar sarkanam liesmam. Superigs paskats. Protams, visi bolivieshu vestures varoni turpinaja celi noskatities uz visu notiekoso no sienu gleznam. Veiksmigi dabuju vajadzigo zimogu, kas mani izlaida no Bolivijas un pec tam smuki ar kajam pargaju pari robezai lidz nakamajam kantorim, kur dabuju Brazilijas zimogu. Viss ir dikti kartiba. Tagad nopirkam lielo autobusa bileti, lai dotos 24 stundu garaja brauciena uz Nova Odessu jau rit 8 no rita.
Man ir skrobe par to, ka diemzel nedarbojas mans telefons. It ka rada, ka zona ir pilna,bet nevienu nesanak ne sazvanit, ne uzrakstit. Tik zel...es jau biju TADA sajusma par to,ka atgriezisos sabiedriba, lidz ar to ari telefona sakaru briniskigaja pasaule,tomer vel ... ja nu kads zina kadu padominu , ka lai atgust sakarus, tad priecashos par kadu palidzibu.
Ta vispar shodien mums ir riktiga ziema. Man mugura ir 4 kartas un rokas gandriz visu laiku notureju kabatas, lai neatsalst. Galigi nebiju gaidijusi, ka te varetu but auksts.
Paldies Dievam, viss ir labi.
Tikai LOTI gribu majas. Ar katru dienu arvien vairak...
Sutu jums visu savu milestibu no Brazilijas! Ar katru dienu esmu tuvak majam : )

sestdiena, 2011. gada 25. jūnijs

Sveiki no Puerto Suarez

Esam loti veiksmigi iebraukushas Puertaa. Dons Silvio pa 3,5 stundam mus varonigi izveda ara. Briziem auto ta kratija, ka likaas, ka visu manu 6 meneshu garuma guuto gudribu izdauzis ara...bet laikam vel kaut kas tomer palika tai mana gaisha galva.
Bija tik loti savads tas pedejais rits. Pedejas brokastis, atvadas, pedejais skats uz manu milo istabu, Veltinjas ipashais novelejums skiroties...un prom esam.
Nupat paedam gardu vistu. Ta bija mana muza visresnaka un plataka karbonade! Bet tiesham garda. Svetki vederam. Paldies Ondinai, ka vina mani ta apgada un pabaro.
Te ir ziema. Tiesham veess..Noderes visas siltas drebes, kas ir lidz.
Rit planoju GULET! Pirmo reizi shaja pusgada!
Viss kartiba. Tikai tagad, kad majas ir tik tuvu, liekas- kaut atrak es tur varetu nonakt...

braucu ara no Rinkonas un prata bija tikai doma par to, cik LOTI pateiciga es Dievam esmu par sho laiku. Zelta laiks manaa dzive!
Lidz velakam!

piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs

Pedejais vakars

Es zinu,ka esmu to teikusi jau ieprieks, bet es tiesham nespeju noticet, ka ir jau beigas. Tik atri 6 meneshi man nekad vel nav bijusi.
Esmu Jansonu majas kopa ar milajiem pieciem teksasieshiem. Mums bus tads ka neliels atvadu vakars. Cepam popkornu un dzeram Coca Colu.
Veltinja rit meginashot panemt visagrako taksi, kas iespejams, lai noklutu Rinkona. Mums ar Ondinu jabut gatavam izbraukt jebkura mirkli. Ondina tam rupigi gatavojas visu nedelu.
Prieks, ka virtuves nedela ir loti veiksmigi nobeigta. Vairakas papaijas kukas, burkanu kuka, greipfrutu saldais ediens, frikadelu zupa, pica lo macho, ar galu pilditas pankukas, kibes miltu kotletites, gardi cepumi un vel vairakas gardas lietas. Tada bija musu shis nedelas edienkarte. Edaji bija smaidigi un apmierinati. Tads prieks!
Shodien mani apciemoja vel pedeja ajoru sievinja ar pashtaisitam rotaslietam. Atdevu vinjai savus pedejos 20 bolivianus. Brinumaina karta vinja man iedeva atlaida, ko ajori parasti nedara. Veltot man plashu bezzobu smaidu, vinja solija, ka uzdavinas man kadas rotas, kad es atgriezishos.
Aizvakar apciemoju vairakas ajoru setas. Man lidzi bija 7.klases skolniece Velta, kura ir ajoriete, bet perfekti runa spaniski un palidzeja man sarunaties ar vietejiem. Vinji visi bija dikti viesmiligi, prasija man vairakus jautajumus par maniem vecakiem, par manu viiru (!!!) un par atgrieshanos. Visvecaka ajoriete Ijadate man ljava ierakstit vinjas kolosalo dziesmu, veroju,ka viri vara brunurupucha zupu un to gardi notiesa. Sievinjas uz zemes taisija tipiskas sominjas. Lieliska pecpusdiena.
Pirms stundas pabeidzu pakot somas. Skatos un brinos, ka visa mana pusgada dzive sagaja 2 koferishos...
Ludzu aizludziet par musu ar Ondinas celju. Tieshi musu marshruta sola lietu un miglu. Jau vairakas mashinas esot avarejushas. Lai Dievs apskaidro miglainos celus un dod shoferishiem istu modribu.
Brinumaina karta vel sanjemu kadus pasta sutijumus. Lielu paldies gribu teikti Tanjai par ipasho vestuli un skaistajam bildem! Tas bija skaists parsteigums. Un ipash paldies Dzeinijai par vertigo literaturu, ko sanemu pagajushaja nedela!

Viss...es rit braucu prom no Rinkonas. Ko vel bez 2 koferiem es nemsu lidz? Pilnu sirdi ar milestibu uz un no manam meitenem un maniem ipashajiem Rinkonas draugiem. daudzas Dieva svetibas un gudribas... un tik daudz krashnu atminju...

Bralis Janis shodien teica,ka rit izdurs mashinai riepas, lai es nekur nevaru aizbraukt...

Es milu sho vietu! No sirds.
Bet taja pasha laika esmu dikti prieciga par to,ka es driz bushu majas! LOTI gaidu atgrieshanos...

Nu ko...nezinu, kad rakstishu nakamo reizi, bet no Rinkonas vairs ne....vismaz pagaidam...

Paldies par aizlugshanam. Un ludzu turpiniet to darit!!!tam ir TADS milzu speks!!!

Milestiba,
Liene

otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs

Pedeja nedela

Tagad Rinkona ir ta ka tuksnesis. Un nevis tapec, ka nav zaluma, bet gan tapec, ka ir pilnigs klusums un te uz vietas ir knapi kadi padsmit cilveki. Tik savadi...
Bet mans uzdevums ir to padsmit paediti. Veltinja man atstaja visas Rinkonas atslegas un visas citas lietas, ar kuram man jatiek gala. Tad nu virtuve ar Ednu un Martu , kas tepat dzivo, gatavojam gardu edienu. Mes ar Ondinu ejam uz aptieku un apkalpojam tos, kuriem ir kada slimiba. Pardodu telefona kartes, barojam un dakterejam sunjus.
Tik labi, ka te vel ir draugi no Teksasas. Pilnigi savejie.

AA, svetdien beidzot biju uz slavenajiem ''Aguas calientes'', t.i. pazemes silto udenu ezerins. PIlniga paradizes vietinja! Pasha dzunglu vidu gaishi zils, dzidri tiirs udens vannas temperatura. Tur pavadijam kadas tiesham fantastiskas stundas.

Sestdien gaidam Veltinju majas no Corumbas. Ar to taksi, ar kuru vinja atbrauks, mes ar Ondinu brauksim prom. Un brauksim uz Puerto Suarez, kur paliksim macitaja maja lidz pirmdienas ritam, kad man jadodas uz Brazilijas parstavbniecibu, lai atkal dabutu Brazilijas vizu. Tad planojam pirmdien doties uz Corumbu, kur pavadisim 1 vai 3 naktis. Viss atkarigs no to, vai Ondina vares sarunat tur viziti pie sava zobuarsta vai ne. Ja vinja tiks pie zobuarstam tad mes ceturtdien dosimies uz Nova Odessu. Tur paciemoshos vel dazas dieninas un tad jau 6.julija lidoshu uz Hjustonu pie Masinjas un parejiem milajiem teksasiesiem!

Katru dienu arvien vairak brinos par to,ka shi ir pedeja nedela.
Sirds ir pilna! Es tagad gribetu ieslegt kaut kadu audio ierici, lai varu mutiski visu pastastit, bet nu...pagaidisim lidz Latvijai...

vel man tagad vajag dushu lidz pasham beigam visus pienakumus novest lidz galam!
Katru dienu turpinu pateikties Dievam!

Un LOTI lielu paldies gribu teikt Kriskinai par pacinju , ko beidzot pec 2 meneshiem sanemu. Liels paldies visiem tiem, kuri bija tur ieksja salikusi savas vestulites!!!! Ai, ja jus zinatu,ka es smaidiju un priecajos! Gan smejos, gan raudaju. Mani draugi, mans zelts! Dikti gaidu,kad dzivaja vareshu pateikties un samilot visus!

Labi, jadodas uz virtuvi taisit vakarinjas!

Chau,Chicas!

ir otrdiena, 21.junijs. Shodien mums te oficiali iesaka ziema. Tas gan nenozime sniegu un aukstumu. Shodien ir plus 30 un spid pat loti speciga saulite.

Man aiz muguras ir manas dzives lielakas un skumjakas atminjas. Piektdiena un sestdiena bija grutas. Piektdienas vakara internata bija atvadu vakarins. Uzcepam lielu, krasainu kuku, sataisijam limpeni. Un katra istabinja bija man sagatavojusi kadas dziesmas, dzejas, zimejumus, uzrunas, davanas, kartinas...tik loti, loti ipashi. Sakuma meichuki itin brashi dziedaja...lidz pienaca 5.istabinas karta. Taja dzivo visvecakas meitenes ar visspecigakajam balsim. Dziesma tika uzsakta loti specigi, bet ar katru rindinu ta kluva arvien smalkaka un klusaka, jo meitenes saka raudat....un lidz ar vinjam vel daudzas citas...Nakamais numurs bija no 6.un7.ist. Tur garu runu teica Fabiola, kura visu laiku raudaja....vinjai pievienojas vel jaunas meitenes... un tad man bija kas jasaka...es ari biju pilnigi slapja. Un tad bija viens mirklis, kad VISAS 60 raudaja....kaut ko tadu es vel nebiju piedzivojusi! NO vienas puses tas bija bezgala skumigs bridis, bet no otras...tads milestibas mirklis...es TIK LOTI milu visas savas 60 un vinjas ari mani bija pienemushas ka pilnigu savejo. Koferi bus tik daudz dazadus pieminjas lietinu no vinjam...
Sestdien brokastojam jau 6.00 un 7 saka rasties pirmie vecaki,kas pa vienai panema savas dargas jaunkundzes. Viena pec otras veltija man vel pedejo atvadu apskavienu. Dazas nobirdinaja vel pedejo asarinju, citas nespeju bedaties, jo blakus jau bija ilgi gaidita mamma. Driz aizbrauca ar Veltinja. Man atstaja savu bruno sominu ar visam atslegam, telefona kartem, ko katru dienu perk vietejie... un Rinkonas virtuve un vel citas saimniecibas lietas palika mana uzraudziba...
Kad visas meitenes jau bija prom, vel palika mana vismilaka draudzene Leidi Laura. Vinja man palidzeja uztaisit pusdienas, novakt visu. Pec tam abas nolikamies pagulet vinjas istabinja. Vinja vel pedejo reizi puta savu plastmasas stabuliti. Vinja atcerejas musu vakardienas skaisto mirkli... mes pusdienlaika bijam aizgajushas uz tadu skaistu paenu aiz interneta, kur aug bambusi un palmas. Dziedajam vel kopa...raudajam....un runakam par Jezu, par Debesim, par to, vai ari vinja turp dosies. Leidi Laura vel nebija pienemusi Jezu sava sirsnina,lai ari Veltinja jau vairakas reizes bija ar vinju par to runajusi. Es vinjai prasiju, kas vinju vel attur no ta lemuma. Vinja saka,ka nemaces dzivot bez greka... Tad nu es vinju nomierinaju, ka pat musu macitajs nedzivo bez greka. Ka pilnigi visi mes esam grecinieki...tikai Dieva zelastiba mums var piedot...un vinja teica, ka atrakstis man vestuli,kad pienems Jezu. Es turpinaju, sakot, ka tas ir lemums, ar ko nevar vilcinaties visu muzu...vel kadi jautajumi, vel kadas atbildes, mana lieciba...un vinja man ar mirdzosham acim prasa > un ka ir ar sho mirkli? Vai ari tagad es varu pienemt Jezu sava sirsnina? Protams! Un tas bija tik skaists mirklis...likas, ka ta mirkla vien man bija verts te braukt! Blakus maigi chabeja bambusu lapas, saulite starp zariem apspideja musu vaigus...un Leidi Laura man pielipusi pavisam tuvu ar sirsnigam asaram aicinaja Jezu sava sirdi...Mes sarunajam, ka Debesis butu jauki,ka ja musu majinjas butu blakus!
Sestdien palikam ar Leidi Lauru pavisam divata un sakam jau gatavot edienu vakarinam. Vinja uznemas riisu varishanu. Te piepeshi atskaneja TIK loti priecigs un sajusmas pilns "Mammii!!" un par riisiem tika uzreiz aizmirst. Ilgi gaidita mamma beidzot bija varejusi ierasties Rinkona. Pec paris minutem Leidi atgriezas pie manis ar asaram acis un mes gandriz bez vardiem atvadijamies...asaras un cieshais apskaviens pateica visu...
Kad Leidi aizbrauca, tad gan uznaca tada tukshuma sajuta....
Un pilniga neticiba, ka VISS...meitenes bija prom...Es,protams, vel nezinu,ka jutas mammas, bet kaut ka shajos meneshos likas, ka esmu nedaudz iejutusies mates loma...
Esmu tik arkartigi pateiciga par iespeju iepazit manas 60 chikas. Nekad vinjas neaizmirsishu!

Ludzu ludziet, lai vinjas atceras par Jezu ne tikai sheit, bet ari savas majas un talak savas dzives!

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Atpakal realitate, proti, Rinkonas maajaas

Nu jau ka nedelu esmu atpakal majas no saviem celojumiem. Un varbut jums liekas, ka runaju ta ka vecmaminja, bet no musu celoshanas atceros tikai lielakas lietas. Smalkie sikumini palikushi tikai fotografijas un video materialos. Atgrieshanas pie ikdienas darbiem dara savu. Bet viss ir labi!
Rinkona ir ieradushies vel tris amerikanji- tie ielidoja vakar. 3 jaunieshi no Dallasas. Lai ari iepazinamies tikai vakar, shodien pie pusdienu galda jau ta smejamies un plapajam it ka butu muzigi pazistami. Viniem visiem ir 19gadi- Hannah, Elise & Ben! Vinji ir macijushies spanu valodu skola, ta ka drusku jau mak kaut ko sarunat. Drusku : ) Bet vinjiem visiem ir milziga apnemiba iemacities valodu lidz augustam. Abas meitenes paliek mana istaba. Ta ka tagad man ir kompanija. Viena no vinjam ir nedaudz … lielaka… un lidz ar to jau pirmajas stundas saplisa gan gulta, gan izluza viena no poda vaka skruvem…: ) Bet bralis Janis visu prot salabot! Viena no manam chikitam Dalia pienaca man klat un austinja iechuksteja : Tu amiga is very, very big! ( Tava draudzene ir loti, loti liela) : D Vinjam ir brinums redzet tadu…apjomigu meiteni. Bet meitenes loti jaukas un priecigas. Un tik interesanti verot, ka vinjas runa un sajusminas par tam pasham lietam, par kuram es domaju un rakstiju pirms 5,6 meneshiem. Man tagad ir tas gods vinjam visu paradit, paskaidrot, iemacit… Un ta ir tada varen neparasta sajuta.
Hannah nr 1 parnems manu darbu skola ka anglu valodas skolotaja. Vinja jau nak man uz stundam lidz, vero, palidz…Panfila vinjai ir teikusi, lai vinja nak man lidz un iemacas, ka tas ir jadara : ) Vinjai ari ieraadu darbinjus virtuve…Hannah nr 2 un Elise paliks mana istaba internata un es jau vinjam paradu tas lietas, kuras vinjam bus jaturpina darit, kad es nebushu. Tik loti, loti interesanti ir ,ka man pamazam ir janodod pienakumi nakamajiem… bet paldies Dievam milzonigs, ka ir meitenes, kas vismaz lidz augustam vares palidzet!
Mes ar meitenem jau skaitam dienas, cik mums vel palikushas kopa…pavisam maz. Prieksa vel tikai viena kopiga svetdiena. Arvien biezak vinjas pieglauzas, samiljo...(un neapzinati manai utainajai galvai pieliek vel kadu jaunu ``iemitnieci`` : D ...bet gan jau es savu galvu pec tam dabushu tiru : ) Jau sakam domat, ko darisim musu pedeja vakara. Meitenes man prasa lielu kuuku un piedava dziesmu programmu : ) Un ar katru dienu es jutos arvien savadak...nespeju noticet, ka shis viss tiesham beigsies. Kur tas pusgads palika?
Aa, shodien pie brokastu galda no sajusmas iespiedzos! : D Edu savu aknu pastetes maizitu un man Veltinja deguna gala nolika 3 pasta sutijumus!!! Kada bieza aploksne no Hjustonas, milja un ipasha vestulite no Jelgavas majam un nedaudz noslepumaina kartinja no pashas Romas! Tik fantastisks dienas iesakums!

Dievs ir LABS! Un tadu Vins man ir devis sho ipasho laiku.
Ludzu aizludziet par Veltinja un Ondinas veselibu. Veltinjas kajas un rokas ik pa laikam dikti nepatikami sap. Ondina nu tik atgustas no jau pasen bijushas gripas, kas vinju dikti nospieda. Ludziet par jauniem misionariem, kas te varetu palikt uz ilgakiem laika posmiem! Ludziet un neshaubieties- tad notiks : )

P.S. Pec menesha es jau bushu Teksasa pie masinjas un parejiem milajiem! Shonakt sapni redzeju masas meitu Adeliti. Vinja bija tik loti,loti skaista, ka nevareja ne aci no vinjas atraut!
Milu un ilgojos!

Atpakal Santa Cruz

Uzausa saulains pirmdienas rits un 7:30 mes jau izkapam no musu skaista autobusa. Nedaudz nogurushas un miegainas ielecam kada vietejas satiksmes businja, kura durvis atveras un aizveras vel atrak neka Maskavas metro! Bijam laimigas tikt istaba ar dushu un pilnigi horizontalu gultu. Kad bijam sakopushas, devamies uz centru, kur Panfilai bija paredzets acu arsta apmeklejums. Kamer gaidijam garaja rinda, apskatijam blakus esosho molu, kur man izdevas arkartigi skaists pirkums- kleita, ar ko doties uz Karklina kaazam : ) Kad mana atvadu tusinja Rigas dzivokli mani draugi man uzrakstija vestules, ko lasit Bolivija, ari vins bija sho to man sarakstijis. Viena no tam lietam bija atgadinajums, lai saku domat,ko vilksu uz vinja kaazaam. Tad nu es pavisam nopietni par to padomaju un atradu : ) Ai, kas ta bija par briniskigu sajutu- piemerit vienu skaistu kleitu pec otras...un vel briniskigaka sajuta bija, kad viena no tam naca man lidz maza maisinja : )
Tad vel Panfila man sagadaja tadu parsteigumu, ka aizveda mani uz skaistumkopshanas salonu, lai es dabutu manikiru un pedikiru! Tas vispar skita ka pasaka...drusku neerti jau man bija meistarei dot savas interesantaa paskata plaukstas un pedas...bet nu...tads vinai darbs...Mmm...tik maigas pedinjas SEN sev nebiju dabujusi...
Vel kadi veikali, parki, edieni, taksometri, traka Santa Cruz satiksme, vietejo puishelju piezimes un komentari, dazi zinkarigi skatieni, pavadita nakts Jansonu majas...un no rita uz lidostu, lai dotos uz Puerto Suarez. Daudz ko jau paspeju piemirst, bet vienu gan atceros LOTI labi. To,ka taksometra shoferis mus ``aizlidinaja`` uz lidostu. Vinja prieksa ``atkapas`` visas celja joslu linijas, luksofori, blakus mashinas. Nezinu, kads bija mashinas atrums, bet likas,ka mes driz pacelsimies. Bet vins pavisam mierigs. Ik pa laikam parunaja pa savu mobilo un kaut ko pie sevis dungoja. Regulari parsledza radio stacijas. Visatrak to izdarija tad,kad saka skanet kada Beatles dziesma. To laikam vins nevar ciest : D
Lidostinja tada mazinja, mazinja. Tur satikam Aronu un Hannu, kuri devas uz Puertu kopa ar mums. Vinji ir no Dallasas un devas uz Rinkonu, lai te dzivotu un kalpotu lidz augustam. Tas mani vairs nemaz neparsteidza, ka musu vartus atvera 13:25…un lidojums bija paredzets 13:30. Nepagaja ne stunda, kad mes ``jau`` pacelamies. Vislabak man patika tas,ka detektors, kuram mums lika iet cauri, nemaz nestradaja. Panfila pavisam mierigi iekapa lidmashina ar naziti, es- ar visadiem skidrumiem. Vairakiem cilvekim bija pat 4 un 5 somas, ko vinji njema lidz lidmashinas salona. Mantas ar rokam parbaudija 2 droshibas darbinieki. Mazaa sievinja,kas gaja cauri manam mantam, atplesa valja manu nopirkto limes zimuli un to kartigi aposhnaja :D Tad,kad neko kaitigu tur nesaoda, palaida mani cauri. Droshibas limenis- graujosh : D Bet tas viss loti pieder pie Bolivijas. Lidmashina vienam pasazieriem kaut kas saka pilet no griestiem. Atnaca stjuarte un tur skirba iebaza pamatigu salveshu kaudzi. Ari pasham apaskaha sedoshajam pasazierim rokas iedeva salvetes- lai pats saslauka :D Neatskaneja ari tik loti pierastas droshibas instrukcijas. Bet bez problemam nolaidamies Puerto Suarez lidosta, kur man dikti patika tas,ka cilveki tika pie savas bagazas. Visas somas tik saliktas chupa pie viena lidostas loga. Palielais logs tika atverts un tad visi bolivieshi metas saukt droshibas darbiniekiem, kuru somu vinju grib. Kurs skalak bljava, tas pirmais dabuja savu somu. Mes jau mala skatijamies un smejamies- ja somas tapat vien tur izdala, tad mes prasitu to vislielako : D
Pec tam man tika ta laime uz Rinkonu doties pa gaisu kopa ar macitaju un abiem amerikaniem. Jauns, dikti baals un tievs paris : ) Abi zina spanju valodu tik, cik es zinu no traktora motora uzbuves - gandriz nemaz : ) Bet abi ar lielu apnemibu kalpot un darit visu, kas vajadzigs.
Shis dienas paskreja viena elpas vilciena. Gandriz ka neticama pasaka! Esmu tik LOTI pateiciga Dievam un Panfilai par to,ka man izdevas redzet kaut drusku no tas istas Bolivijas : ) Aizraujosha zeme, kas nebeidz parsteigt!

Cochabamba

Nakts brauciens bija saldejosh, jo vairaki autobusa logi bija valja un lidz ar to mes bijam gandriz zilas no aukstuma. Lidz ar to ari ipashi salds miegs nesanaca. Tomer veiksmigi plkst.6:30 sasniedzam galamerki. Mus tur gaidija vel pilnaka, vel skalaka un vel raibaka autoosta, kas bija PARBAZTA ar koloritiem bolivieshiem. Devamies jau ara no turienes, kad soma saku meklet savu fotokameru un videokameru, lai varetu iemuzinat apkart notiekosho. Un… soma tuksums! Abas manas lielas vertibas pazudushas! Jus varat iedomaties, ka es tad jutos…gar acim jau paskreja visi bilzu un video simti, kas lidz shim ir uznemti. Paldies Dievam mums pietika gudribas sameklet autobusu, ar kuru atbraucam, ietraucamies taja ieksha un parmeklejam vietu, kur biju sedejusi. Un neaprakstams bija mans prieks, ka atradas mani lielie dargumi turpat uz zemes. Pa nakti kaut ka bija izslidejushi no somas. Fuuu….paldies Dievam! Tad sameklejam taksi, lai mekletu kadu kafijas vietu. Panfilai kafija ir ka degviela- ik pa laikam to vajag uzpildit. Kad taksometrs mus bijam pievedis pie kadas glitas kafejnicas, visas tris raiti izbiram no auto. Es paliku pedeja, lidz ar to man bija tas gods aizvert nedaudz aizdomiga paskata auto durvis. Un nezinu, kur taja mirkli bija mana sajega, saprats un reakcija...ar lielu sparu un vezienu cirtu taksha durvis ciet. Un ziniet, kas apslapeja to cirtienu? Mans ikshis! Pati iespiedu savu nabaga pirkstu sapigas metalas lamatas. AUCH!!! Asaras izspraga momenta. Tapat ari asinis. Pirksts pagalam...tas uzreiz kluva daudz lielas un zilgani sarts. Stulbi gan... bet pec nelielas pirksta vannoshanas karsta salsudeni biju jau spejiga pasmieties par savu neveiklibu. Turpmakas dienas gan jutos diezgan neveikli. Kas to butu domajis, ka bez viena ikshkja ir tik loti gruta dzive? Bet ka jau teicu- pamazam varu atsakt lietot savu nabaga pirkstu.
Ari Cochabambaa devamies uz lielo tirgu. Tas ir ka pilsetas seja, jo tur var redzet itin visus iedzivotaju slanjus. Kur vien skatijos, prieksa kada sievinja kupliem, kupliem svarkiem un garam, melnam bizem, kuru galos ipashi bumbulishi. Vinjas dikti negrib, lai vinjas fotografe, liek rokas prieksa sejai, lai tas neizdotos. Tomer man pietika veiklibas, lai vairakas no vinjam iemuzinatu. Jo tik loti gribas vinjas paradit ar jums, mani miljie! Tapat ka Rio de Janeiro ari Cochabamba var lepoties ar savu Kristus statuju, pie kuras var uzbraukt ar nelielu elektrisku gaisa vagoninju. Mums laimejas ari uzkapt Kristus rokaa- tur pa shauram, nedaudz ligojosham trepitem var tikt visi,kuriem nav zel 1,5 boliviani, kas ir dikti leti. No Jezus rokas paveras fantastisks skats uz kalnaino pilsetu. Skaisti! Tur, protams, netrukst turistu,kuri viens pec otra steidz fotografeties kopa ar Jezus statuju. Kad braucam leja, musu vagoninja sedeja ari 3 bolivieshu vietejie virieshi. Vinji saka mums prasit, no kurienes tik skaistas meitenes ir ieradushas. Kad vinji uzzinaja, ka esmu no Latvijas, vaicaja, vai Krievija latvieshiem piegada gazi : ) Lielisks jautajums! Vel kadi jautajumi,komentari, pieklajibas frazes. Mazais brauciens atri beidzas, bet laikam viens no virinjiem butu velejies, lai brauciens ir nedaudz ilgaks...kad izkapam no vagoninja, vins steidza panemt manu roku, lai pateiktos un izraditu savu prieku par iepazishanos. Vinja prieks bija tik liels, ka nepaguvu ne atguties, kad vins man bija iedevis ari atru buchu uz vaiga. Panfila un Nayeli vareja tikai nosmieties un nobrinities, kapec vinjam abam bucha netika : D Bet nu tas te skaitoties ta pavisam normali un pat pieklajigi... Pec tam gan mes no tiem virinjiem atri tikam prom.
Cochabamba ir pilna ar pec skata nabadzigiem cilvekiem, tomer vinjiem ir ari lieli supermoli, kuri plist no veikaliem un restoraniem. Viena tada iegajam un kas tad tur? Kinoteatris!!! Man uzreiz acis iemirdzejas. Tik sen nav buts kino... Un lielakais prieks tads,ka mums pietika laika,lai mes noskatitos filmu! : ) Es viena pati iegadajos mums biletes un mes liela omuliba noskatijamies Karibu juras piratu 4.dalu : ) Interesanti bija verot dazas iezimes, kas man atgadina Rinkonas iedzivotajus...piemeram, RETI skaistie zobi : D Es loti, loti priecajos par iespeju but kinoteatri.
Pec tam jau driz atkal autobuss, kas mus aizveda atpakal uz Santa Cruz. Vel viens 12 stundu brauciens transporta lidzekli, treshais pec kartas. Bet visu cienu autobusu kompanijam- sedekli ir vienkarsi izcili erti un piemeroti ilgiem braucieniem!

Santa Cruz

Santa Cruz
Sho tekstu rakstu jau nedelu pec musu celojuma. Lidz shim nav sanacis laiks drukashanai. Ari tagad esmu veiksmigi iespraukusies pie datora tada maza pusstundas robinja. Pirms atminjaas atgriezos pie saviem ``arzemju`` piedzivojumiem, gribejas pieminet, ka rakstu ar ipashi `dekorativam`` rokam : D Kreisas rokas ikskis ir ar zilu nagu un ar melnu loku zem ta, tas man ir ka spilgta piemina no Cochabambas. Tagad jau saku lietot to nabaga pirkstu. Lidz shim visu dariju ar paceltu ikski : D Labajai rokai ir divas apdegumu retas. Tas dabuju tieshi pirms nedelas, glabjot mazo suniti no sliikshanas verdoshaja sunju putra. Diemzel neizdevas izglabt miljo,melno…un shiis dzivibinjas neveiksmiga glabshana uz manas rokas palika ka neliels apdegums. Putra bija tikko no plits nonemta. Lai ari lietoju ipashu gumijas cimdu karstaam lietam, tomer dazi vaaroshi pilieni atstaja pedas. Bet tagad pec nedelas ari tas sapes ir pazudushas. Tagad tikai neglitas retas palikushas. Un vel man ``patik`` mani pirkstu gali, kuri ir zaudejushi pirkstu nospiedumus veljas ziepju, trauku mazgajama lidzekla un krita del. Raibas tas manas rokas…bet pirksti vel joprojam kustas itin raiti un, paldies Dievam, varu turpinat stradat!
Tatad par abam Bolivijas lielpilsetam. Santa Cruz mani pat loti parsteidza par to,cik progresiva ta ir! Un briziem pat skita,ka es Hjustona, jo pats pilsetas centrs nudien ir bezgala moderns un daudzsolosh! Protams, kolidz tiekam kaut nedaudz prom no centra, varam redzet daudzas boliviskas norises. Visiespaidigaka vieta, protams,bija lielais tirgus. Ja man kadreiz skita, ka Rigas centraltirgus ir liels, tad tagad es uz to skatos ka uz mazu kioskinju. Santa Cruzas tirgotaju ``paradize`` ir neskaitamas reizes milzigaka. Mes paspejam apskatit tikai mazu dalinju no ta. Tur preces izkartotas pat divos stavos. Viss sastav no shauriem, abas puses nokrautiem prechu labirintiem. Starp pardeveju un pirceju vienmer notiek kauleshanas. To es ari diezgan atri no Panfilas apguvu un biju itin gandarita par ietaupitajiem bolivianiem. Viena tirgus malinja kada maza meitenite raibiem svarkiem un magnetofonu pie kajam- muzikas pavadijuma griezas un ligojas, ceredama uz kadu naudinju. Man uzreiz bija jasmaida un jaatceras musu Vecrigas dejojosha tantinja. Likas, ka raugos uz vinjas kopiju tikai auguma mazaku. Netrukst ubagotaju, kas pienak pavisam tuvu klat un piespiez ludzosho plaukstu tev gandriz pie krutim. Daudzviet pardeveji ir berni. Tadi 10, 11, 12 gadus veci ``biznesmeni``,kuri parsteidz ar savu stingribu un to,ka nelaujas kauleties. Tirgus pilns ar Armani, Gucci, Chanel un tamlidzigiem zimoliem. Par to originalitati, protams, varetu pastrideties : ) Cenas patiesiba loti normalas. Vareju atlauties vairakus boliviskus turistu niekus un vel sho to : )
Ja godigi, es vairs daudz ko no SantaCruz neatceros : D Lielako dienas dalu pavadijam tirgu, bijam dazas estuves remdet izsalkumu un slapes, pastaigajam pa daziem parkiem. Visur, kur vien vareju, izvelejos vistas galu,jo liellopa man ikdiena pietiek atliektiem galiem. Musdieniga, liela pilseta, pilna ar kontrastiem. Dienas beigas nolikam visas mantas Jansonu majas un devamies uz autobusu, lai brauktu uzzzz Cocha-Cocha-Cocha-Bambuuu : )

Uz Santa Cruz

Piektdien,27.maija Rinkonas seta bija neparasti pilna ar dudzam, daudzam mammam- lielakam, mazakam, garakam, isakam, resnakam un shaurakam, daza dikti skala , kada loti kautriga. Bet visam kaut kas vienojosh- milestiba uz saviem berniem, kas vinjas gaidija ar spozam acim un neatkartojamam apsveikuma kartinjam, kuras vinji bija vairakas dienas rupigi veidojushi.
Svetku programma nedaudz ievilkas. Dzejolis sekoja dzejolim, dziesmas, uzvedumi, runas, lielaa kuuka, dazadas speles tikai mammam. Daudzas no matem bija vietejas ajorietes, kuras ar nebeidzamu smieklu juru pavadija ikkatru prieksnesumu un speli. Interesenati tas, ka pat visskumigakajos uzvedumu mirklos vinjas dikti smejas. Velak man Panfila paskaidroja, ka ajoriem smiekli nozimejot ari lidzjutibu un seeras. Ok, tas daudz ko izskaidro.
Kolidz Panfila vareja tikt valja no svetku dienas daudzajiem pienakumiem, mes metamies baltaja mashina, lai brauktu uz Puerto Suarez. Bedrainais, dublainais, likumotais un reizem ipashi shaurais un apaugushais cels apmeram 80 km garuma shoreiz tika pievarets tikai 3 stundu laika! Tas skaitas neparasti atri. Panfila bezbailigi izveda mus cauri visadam redzamam un neredzamam bedrem, asiem cela robiem un dzilakiem dublu posmiem. Mezos ziedeja vairaki koki koshi roza ziediem, tos aplidoja vairaki koshi papagailu bari, dazos cela posmos klida ezelishi vai kada reta govs. Pec 3 stundu vertigam sarunam un dushigas braukshanas nonacam uz El Carmen asfalta cela. Braukt pa asfaltu…mmm…kas ta ir par baudu! Kaut kas tik lidzens un gluds…liks,ka mashina pati grib braukt uz prieksu. Kolidz nonacam Puerto Suarez, uzreiz devamies uz Brazilijas parstavniecibu,lai meginatu dabut manu Brazilijas vizu, kas man driz bus vajadziga. Diemzel kantora darba laiks ir lidz 14, nedaudz nokavejam,bet satikam laipnus darbiniekus, kuri vismaz apskatija manus papirus un pateica,ka viss bus loti vienkarsi un atri- tikai vajag atnakt pirms 14.
Paris stundas Puertaa un tad uz vilciena staciju, lai brauktu uz Santa Cruz. Ta ka bijam tur, pirms vel laida vilciena, stavejam pie vartiniem un plapajam ar apsargu. Panfilu tur gandriz visi zina- tapec sarunu biedri nav ilgi jamekle. Shis apsargs laikam loti labi vinju nezinaja, jo , apskatot musu papirus, prasija : Vai jus esat mate un meita? : D Es prasiju : Vai tad mes esam lidzigas? Vins teica,ka esam…bet loti driz vins laikam saprata, cik absurdu lietu vins ir pateicis,uzreiz aizgaja prom un kluseja. Gruti saskatit lidzibu musos- Panfila ir labi tumshaka par mani, ar isiem, melniem sprogainiem matiem un pilnigi atskirigiem sejas vaibstiem. Diez vai es varetu but vinjas meita.
Vilciens mani patikami parsteidza. Kad man teica,ka mes brauksim 12 stundas vilciena, es jau iedomajos viskaut ko, pazistot Boliviju…bet man par parsteigumu- mums bija loti miksti, plashi un zemu nolaizami kresli,kuros bija itin erta guleshana. Mums pasniedza siltas vakarinas- risi ar galas merciti. Un tad sakas kino. Mes jau dikti nopriecajamies, jo filmas sakums bija daudzsolosh- balets, skaisti terpi, muzika, briniskiga galvena aktrise… bet velak man ik pa laikam vajadzeja aizspiest ciet acis, jo filma kluva arvien pretigaka un pretigaka. Ja gribat redzet kaut ko izcili briesmigu, tad nosaukums- The Black Swan. Abas ar Panfilu nospriedam, ka ta ir pedeja laika visshausmigaka filma, kadu esam redzejushas. Pec tam gan bija kaut kas ``labaks``- Desperado ar Antonio Banderas! Salidzinot ar pirmo filmu, shi man tik loti patika, ka jau pec 30 min biju iemigusi saldi jo saldi...
Nepagaja ne 12 stundas, kad jau bijam Santa Cruz. Iegajam stacija un tur...pilniga Bolivija! Pilns, pilns ar cilvekiem. Visvairak,protams, manu uzmanibu piesaistija resnas sievinjas, kuras savilkushas daudzus kuplus svarkus, raibus un platus. Uz galvaas dazadas mazakas vai lielakas platmales. Kadai adita micite, kas nedaudz par shauru, lidz ar to knapi turas galvas gala. Vinjam uz muguras vai kaut kur paduse iespiesti mazi sainiishi, kuros paklausigi dus kads mazs, bruns bernins. Cauri pulim traucas autobusu shoferishi, kuri grib dabut pilnu savu braucamo, meklejot kadus bezbiletniekus, kurus panemt lidz cela. Tos vinji mekle ar skaliem saucieniem. Piemeram, ja vins brauc uz Kochabambu, tad sauciens ir shaads : ``Kocha-kocha-kocha-bambaa!!!`` Pilnigs troksnis, burzma, krasas, balsis, sancensiba starp autobusa kompanijam…
Mus sagaidija Panfilas dels Joshua un vinjas masas meita Nayeli, velak satiktam ari Joshua draudzeni Hannu. Jauki, milji cilveki- viena meksikane, otrs latvieshu un meksikanju salikums, treshaa- tira korejiete. Tam visam klat es- baltaa latviete un Panfila no Meksikas, bet ar brazilieshu, bolivieshu, amerikanu personibas elementiem…Raiba kompanija!

Miilja otrdiena

Shaja otrdiena (17.maijs) bija vairaki citadaki notikumi. Nu varbut ne gluzi milzigas sensacijas, bet te jau viss,kas ir atskirigs no ikdienas ieradumiem, skiet iipash. Tatad Veltinjai bija jaizbrauc kopa ar macitaju uz Puerto Suarez, lai dotos uz policijas iecirkni nokartot kadus papirus. Tas bija tik savadi, ka visam bija janotiek bez Veltinjas gudras uzraudzibas un gadibas. Bet mes lieliski tikam gala ar visu. Un shaja diena gaidijam, ka atgriezisies Ondina no nedelu ilgas prombutnes zobu proceduras del. Vakara ap 17 sadzirdeju,ka debesis paradas lidmashinas motora daudzsolosha skanja un steidzos uz lidlauku. Nekad vel ta nebiju ``nesusies`` kadu sagaidit, bet shoreiz kajas pashas mani turp aiztrieca. Puscelja mani savaca Panfila, kura turp devas ar mashinu, lai savaktu visu,ko macitajs bus atvedis. Un ja- no lidmashinas, saules apspidetas, izkapa manas draudzenes Veltinja un Ondina. Lai ari bijam skirtas pavisam neilgu britinju, atkalredzeshanas prieks bija diezgan specigs. Pec sirsnigiem apskavieniem un sveicieniem, es uzreiz uzzinaju, ka kurai bija gajis. Izradas, ka macitajs nemaz nebija ticis pari uz Corumba, jo bolivieshi atkal bija uzsakushii kaut kadu robezas streiku. Lidz ar to pasta apmeklejums shoreiz izpalika… divas vestulites, kuras biju rupigi un ar milestibu sagatavojusi, tagad atgriezas pie manis un gaidis nakosho otrdienu. Un ta ka robeza ir ciet, Ondinai nacas no Brazilijas puses 2 km iet ar kajam ar visam savam somam. Velme noklut atpakal majas- Rinkona palidzeja izturet visas grutibas, kas vinjai pa celam gadijas. Vel vienu nedelu prom no mums vinja nebutu varejusi izturet : )
Velak abas manas draudzenes man uzdavinaja visadus pilsetas labumus. Ai, ka es priecajos! Tiku pie retiem dargumiem- aboliem un mandariniem : ) Ondina bija man pataupijusi mazu vistas gabalinu, ko bija pilseta edusi. Tas , rupigi ietits follija, bija varonigi parcietis garo celojumu majas un pec dazadm minutem krasni smarzoja tik teicami un garshoja vel labak....Ari mani shokolades krajumi ir paplashinati. Un Veltinja man bija nopirkusi ari tualetes poda shrubetaju...tadu birsti, kas man dikti pietruka. Lidz shim podu biju tirijusi ar kaut ko tadu,ko labak te skalji varda nesaukshu. Nu man ir gan ista birste, gan ari tirishanas lidzeklis! Zinu jau zinu- vai tad man tiesham kaut kas tads te ir jaraksta…bet ziniet- te tadam ikdienas lietam ir tada nozime! Nevar aizskriet uz ``Rimi``vai ``Maxima``, vai ``Walmart``, lai atri nopirktu visu vajadzigo…ja sagaida ko tadu no pilsetas, ir liels prieks. Tagad man podins spid un laistas : )
Un Dievs kartejo reizi briniskigi paklausija lugshanas. Ludzam, lai Ondinai zobu operacija izdodas veiksmigi. Dakteris jau esot solijis, ka 2 nedelas vinjai mute bus nejutiga un sazin ko vel...BET...vinjai vispar nekas nesap un nekas nav nejutigs. Vina saka,ka operacijas laika piedzivojusi briniskigu Dieva mieru. Ludzu, lai ari Veltinjai visi papiri nokartojas negaiditi atri un veiksmigi un lai vinjai pietiek laika ari vienkarsi atpusties,ja reiz ir tikusi uz arpasauli. Un Dievs precizi uzklausija. Veltinja atgriezusies stastija ar izbrinu,ka papiru lietas notikushas neparasti atri un veiksmigi. Un vinjai ir izdevies pastaigat pa Puertas veikaliem. Tas vinjai ir ta kads ``relaksacijas pasakums``- iepirkshanas : ) Paldies Dievam par uzklausitam lugshanam!
Ai, ka es milu savas Rinkonas lielas draudzenes. Un es loti, loti ceru,ka vinjam izdosies aizbraukt uz savu tevu dzimteni. Pirmo reizi dzive! Mums jau ir dazas konkretas ceribas shaja sakara. Lugsim, lai izdodas : )

pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

Sveiciens no Santa Cruz!

Hola, visi mani miljie!!!
Esmu Santa Cruz Jansonu gimenes majas. Ieprieksejas 3 naktis ir pavaditas braucot vai nu vilciena vai autobusa. Shonakt pirmo reizi gulesim gulta! Yess! Mes ar Panfilu esam diezgan nogurushas, bet visas pules ir bijushas ta vertas! Esmu redzejusi kaut ko no Bolivijas...drusku vairak ka tikai dzunglus un pierobezas bardaku. Ai, man tik loti patik!!! Nezinu gan,vai te spetu dzivot, bet ka turistam-te ir ko pabrinities! Krasas, troksni, dazas meitenes ka no meksikanu ziepenem, tantinas ar 5 svarkiem viens virs otra, satiksme trakaka ka Turcijaa, vairakas lielakas acis mana virziena, nemitiga kauleshanas, veikalnieku saldie meli un parbaztie plaukti, taksometru shoferi pa labi un pa kreisi, Cochabambas raibums, asinainais pirksts, pazudushais fotoaparats un video kamera, bolivieshu onkula bucha, nepilngadigie pardeveji....un tik daudz kas vel. Paldies Dievam par so piedzivojumu!!!
Velak meginashu vairak uzrakstit par sho visu. Bet vispar- BAIGAA LAIME!!!
Rit atpakal uz dzungliem...un tad 25.junija jau atkal uz civilizaciju...un shoreiz pavisam.
Viva la Bolivia!

ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs

Lieli prieki!

Rit Rinkona ir Mates diena. Un man tie bus milzu svetki, jo mes ar Panfilu braucam uz SANTA CRUZ un Cochabambu!!! Brauksim gan ar vilcienu, gan autobusu, gan lidmashinu. Bus riktigs skrejiens, bet es esmu nenorrrrrrrmali prieciga, laimiga, sajusminata lidz matu galiniem no papeziem. Par visu parejo zinoshu velak.

P.S. Sanjemu MILZU pacinju no Merijas, kur ieksha bija Latvijas labumi...ak...man vajag drusku vairak laika,lai pateiktu, cik LOOOTI laimiga un parsteigta biju. Bet nu te atri vismaz, lai jus zinat,ka pacinja sasniedz mani. Un ari mammas kartinjas sasniedza Ondinu un Veltinju. Vinjas bija tik loti parsteigtas/ pirmo reizi dzive sanjema kaut ko no Latvijas, kur uz aploksnes ir tieshi vinju vards! Paldies!

Shi bija tada turbo negaidita un atra neta reize. Gan jau velak kaut ko vairak uzrakstishu...

otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Tuvaka nakotne

Pedeja laika arvien biezak tiek piemineta liela izbraukshana. Tuvojas skolas brivlaiks, kad uz 2 nedelam Rinkonas seta klus daudz,daudz tukshaka un klusaka. Aizbrauc visi skoleni, skolotaji un lielaka dalja misionaru. Shodien runaju ar meiteni Karolu par to,kaa vinja dosies majas. Vinjai preti atbrauks vinjas onkulis ar zirgu un tad vinji divata jas uz majam 10 stundas! Vinja saka,ka tads cels esot loti skaists. Vairaki brauks ar zirgiem, ezelishiem, kadi panjems no pilsetas ``taksi``, bagatakie atbrauks ar savam mashinam. Visi pazudis 18.junija.
Lidz tam vel paris svetki jasagaida,par kuriem ari jau daudz tiek runats, skoleni gatavo kartejas dziesmas, dzejas un uzvedumus. 27.maija Mates diena, 1.junija direktores Panfilas dzimshanas diena, kas ir valsts svetku izmera pasakums. Tad katrs sapnjo par to,ka varetu apliet musu lielo vaditaju ar udeni. Ari es klusiba ceru uz sho godu. Vinja esot dikti aciga un pamana, ja kada kruze tuvojas. Tapec vajadziga ipasha veiksme un izmaniba, lai nolietu Panfilu. Un vel – vinja nekad nepaliek parada…parasti ari lejejs dabujot savu udens devu : D Pec tam 6.junija bus Skolotaju diena, kad skoleni ar lielu nepacietibu gaida ikgadejo tradiciju- skolotaju parodeshanu. Tad berni kaut ka pamanas dabut skolotaju drebes un ar tam uzstajas visas skolas prieksha. Vakar biju izkarusi kadus t-kreklus ara, lai smuki saulite zuust. Ta laikam bija liela kluda, jo shodien mani krekli vairs nav uz strika. Pielauju, ka kada veikla meitene ir parupejusies par to,lai vinjai 6.junija butu piemeroti atributi manis atteloshanai : D
Ari mes ar Ondinu bijam planojushas doties prom uz Nova Odessu tad,kad visi brauks prom 17.vai 18.junija. Bet bija man viena vertiga saruna ar Panfilu un pec tas mani plani mainijas. Piekritu palikt Rinkona vel vienu ekstra nedelu lidz 25.junijam, lai varetu palaist Veltinju drusku prom no vinjas 100 pienakumiem- prom uz Braziliju, uz Korumbu! Pa to nedelu tik un ta tomer ir cilveki un sunji, kas jabaro, lidz ar to vinjai nekads brivlaiks nekad nesanak,ja vinja paliek sheit. Tad nu vinja tiks uz nedelu izvesta. Mes ar Ondinu paliksim te. Es uz nedelu bushu Veltinjas vieta : ) WOW! Milziga atbildiba un taja pasha laika ari liels gods, patiesa laime par iespeju dot Veltinjai atelpu! Ap to laiku te bushot ar kadi jaunieshi no Amerikas, kuri brauc vasara kalpot ar praktiskiem darbiniem. Tie man ari bus jabaro. Divas meitenes likshot mana istaba, ta ka man bus angliski runajosha kompanija! Iespejams,ka kaut kad tad iebrauks ari kadi paligi no Brazilijas, ari tie bus jabaro… Ta ka darbins mana pedeja nedela bus loti nozimigs un ne mazs! Paliga nakshot divas no ajoru meitenem, kuras tepat dzivo. Aizludziet, lai shi pedeja nedela paiet loti veiksmigi! Lai ediens ir gards, pietiekami daudz un lai Veltinjai shaja laika ir vienkarsi izcila atputa, lai var gut jaunus spekus un energiju otrajam macibu pusgadam!
Veltinja atgriezisies 25.junija un ar to transportu, ar ko vinja tiks atvesta (vai pa zemi vai pa gaisu), mes ar Ondinu tiksim izvestas...un tad jau talak uz Corumba, Nova Odessu...Sao Paolo…Hjustona… LATVIJA!!!


P.S. Sirsnigs un smaidigs paldies Rasai Shternai par ipasho, latvisko pacinju man, Ondinai un Veltinjai! Visas tris bijam LOTI parsteigtas un priecigas! Ka ari visa mana pateiciba manam lielajam bralim, kurs laikam Belgijaa bija sajutis manas domas…es pedeja laika pratoju, bet vinjam ne reizi nemineju: Kaut man butu vel viena atminjas karte video kamerinjai, lai varu brivak, plashak filmet… WOW! Un bralis atsutija vel vienu! Ka es priecajos! Un milzigs paldies par izsmelosho vestuli un bildem!!!

Drosme

Jo ilgak cilveks brauc ar mashinju, jo drosmigakus manevrus vins prot veikt. Jo ilgak pavars strada virtuve, jo drosmigak vins eksperimente ar dazadiem produktiem. Jo ilgak frizieris strada sava amata, jo drosmigak vins keras pie jebkura matu cekula.
Jo ilgak es esmu Rinkona, jo drosmigaka klustu ari shejienes dziivee.
Drosmi sevii noveroju, piemeram, taja, ka sakuma man bija diezgan lielas bailes no tas pilnigi melnas tumsas, kas te iestajas, kad savu rukshanu beidz lielais motors. Jo tad visi troksni kluva baisaki. Bet tagad es pat mierigi esmu spejiga iziet ara no internata, lai pasedetu uz kada no balku soliniem. Sezu viena pati pilniga tumsa un ir baigi labi. Naktij ir sava burviba. Reizem debesis ir ka nobertas ar lielakam un mazakam zvaigznem. Pa gaisu lidinas jau sen iepaziti janjtarpinju braleni, kas visu laiku spid. Kaut kur aizlec kads krupis vai varde, visa sienaazu dinastija chiigaa savas viena tonja vijoles...viens no Rinkonas sunju bandas uzoz,ka tu tur sedi un nak pie tevis pieprasit milestibu. Tas notiek ta,ka no sakuma vins tikai maigi pieglauz purnu pie kajas. Tad,kad vins sanjem kadu glaastu no manis, vins klust drosmigaks un grib jau iekapt klepi un dabut vel vairak...tad visi parejie vinja brali un masas sajut, ka viens ir ticis pie milestibas un nesas tev virsu. Un tad nekad cits neatliek ka vinjus norat un mukt ieksha, kamer vel nav par velu.
Tad vel drosme vairojusies pusdienlaika briivas stundinjas izmantoshanaa. Tagad mierigi pati jau dodos pastaigat pa kadiem vel neatklatiem celiem, kuriem abas puses ir dzungli- reizem tadi pavisam klaji un pliki, reizem biezi un necaurredzami. Jo talak eju, jo interesantaka ir ta sajuta...tad atkal varu no jauna noticet, ka tiesham esmu Bolivijas muza mezu dzunglu vidu. Taadaas pastaigas mani pavada speciga Rinkonas saule un visadi lielaki un mazaki kukainishi. Krumus ik pa laikam sakustina kada nezinama radibinja. Pa koku zariem leka nedaudz jocigi putni ar tumshi zilu mugurinju un dzeltenu vederu, uz galvas tiem tada ka grebene. Vinji esot slaveni ar savu zagligumu. Tie leka un lido no koka uz koka. Kad nosezas, tad uzsvilpj savu skalo dziesmu. Un ikkreiz, kad izdvesh kadu skanju, pacel savu asti. Tas izskatas diezgan amizanti ! Iegaju kada meza ielocinja, uz kuru veda maza tacinja. Tur tads klajaks laukumins, pa kuru izbarstiti liela ragulopa kauli. Ribas vel kartigi stav sava rinda, tachu viss parejais metajas apkart. To laikam ir notiesajis kads no Rinkonas tigeriem. Man jau skita, ka to te vairs nav, bet Harijs svetdien pastastija, ka vel nesen ir atrastas tigeru pedas pat kilometru attaluma no musu ciemata. Tie gan cilvekiem virsu nekritot, tikai lopiem gan labprat piekeras...Es nevienu tigeri neesmu satikusi un domaju,ka ari nesatikshu, jo es pa pilnigiem dzunglu biezokniem nestaigaju! Eju tik pa droshiem celiem, pa kuriem shad tad garam aizminas kads no vietejiem ajoriem. Tie tad nobrinas, ko tads balts cilveks iet pa mezu dienas vidu,kad visi normalie gul : ) Bet tadas pastaigas ir arkartigi vertigas gan kaju izkustinashanai, gan prata izvedinashanai. Tad domas paceljas nedaudz augstak un talak...
Esmu kluvusi drosmigaka, atklajot visadus meitenju nedarbus un melus. Ja...diemzel gandriz neviena nespej iztikt bez meloshanas. Varbut tas vinjam ir kaut kads paaudzu mantojums. Tur vajag lielu drosmi un stingribu, lai izdabutu no vinjam atzishanos par meliem un tad vel atklat patiesibu. Pamazam man ta speja pieaug. Sakuma jau vienkarsi ticeju visam. Tagad lietas redzu realak.
Varbut skan nedaudz smiekligi, bet esmu kluvusi drosmigaka ari sava stila : D Latvija man dikti patika vienmer visu sava apgerba saskanot pec krasam un stiliem...bet tagad...ai! Varu savilkt kopa da jebko. Jo mani 10 t krekli ta ir apnikushi, ka dazadibas del varu savilkt visu to,ko Latvija nekad nebutu likusi kopa. Ta laikam ir ietekme no meitenem- vinjas vienmer savelk kopa VISU iespejamo un neiespejamo un staiga ar pilnigu parliecibu un pashapzinju! Es tapat : )
Drosmigaka ari esmu kluvusi ar dazadu nevelamu radibinju ...nogalinashanu. Tarakanus situ nost vienu pec otra, ar visu iespejamo, kas pagadas pie rokas. Vel tikko virtuve viens usainais lida pa sienu, man roka bija maza stikla burcinja. Ilgi nedomaju un ar to pashu situ bruno briesmoni. Prusaka dziviba saskida uz pusem tapat ka mana burcinja : ) Tagad esmu spejiga tikt gala ari ar visadiem zirnekliem. Tarantuliem gan vel neesmu spejiga kerties klat, bet tie, kas ir mazaki, tiem jau proti ieradit vinju vietu...Atvainojos visiem dabas draugiem, bet jums japiekrit, ka ir situacijas, kad dabas radibinjas tomer trauce cilvekam, vai ne? Piemeram, ja gar gultu rapo tads gar-gar-gar kajains un resns zirneklis...Lai izvairitos no ta,ka viens tads nakti tev apgulas blakus, vajag rikoties pirms vins to ir izdarijis! Ari mazas kirzcinas pie izlietnes krana, uz sienam, pie kurpem mani vairs parak neparsteidz. Tas jau skiet ka ierasti ``kaimini``.
Ta mana drosme te aug. Katru dienu klustu arvien vairak ``vieteejaa``…ka teiktu krievi- mesnaja ! Reizem pat aizmirstas,ka man ir bijusi citadaka dzive pirms tam....

otrdiena, 2011. gada 10. maijs

hola!

ir otrdienas rits, 10.maijs un es pavisam neticama karta tiku pie interneta. Meginashu kadu bildi ielikt! : )
Ir saulaina, skaista diena. Shodien Ondina izbrauca uz arpasauli, pashai zobi jataisa...Veselu nedelu vajadzes izturet bez manas lielas draudzenes. Bet ta ka te laiks skrien veja sparniem, tad jau driz vinja bus atpakal.
Paldies Zandinai un Kriskinai par milajiem un ipashajiem vardiem komentaros : ) Un paldies visiem, visiem ,kas man raksta un suta..doma un ludz! TIK loti noder!!!
Liizuk, tavs meils bija F A N T A S T I S K s!!!


Shaja bilde esmu skola sava skolotajas uniforma, staprbriza laika. kolidz berni manas rokas redz fotoaparatu, ta vienmer man uzrodas vesels bars, kas gatavi pozet : ) Shie gan ir jaunakie, tiem anglu valodas vel nav, bet vinji jau no lielajiem samacijushies- hello, teacher! Un to frazi es dzirdu kadas 100 reizes diena...

Sheit ir loti ipasha bilde ar 4 masam, kuras dzivo internata- Roxana, Margarita, Elenir un Anair. Te ir atnakusi ciemos vinju mamma ar braliti. Un es tikai velak pec shis bildes uzzinaju,ka meitenem ta bija PIRMA bilde vinju muza ar savu mammu!!!! WOW!
Te bilde no pedejas svetdienas ar manu draudzeni Ondinu. Es laikam pareizi sapratu, ka vel nekad nebiju vinju ''publicejusi'', vai ne? Nu jus vinju redzat! Te mes baznicas sola kartigi gaidam dievkalpojumu : )

Rinkonas sunju saimei skaists pieaugums. Shi bilde ipashi Kriskinai, Agritinai un visam parejam meitenem, kuras sajusmina mazi, pukaini sunishi... shitie ari manu sirdi ir nolaupisjushi!

Te viens smuks mirklis ar Rinkonas krupi un Ondinu! Labs izmers, ne? : )

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

1.un 4.maijs

Shajos svetkos es sajutos ka Latvijaa. Pirmkart, aukstuma del. Wow, mums te uznaca kaut kas nebijis,proti, 12, 13, 14 gradi… un zinu jau zinu- mani dargie latvieshi tagad noteikti smaida un saka: Tu jau nezini, kas ir aukstums,jo mums shoziem bija MINUS 30 : ) Bet te ir tada lieta,ka tie 13 gradi ir gan ieksha, gan ari. Te telpas nav nekada apsildishana, lidz ar to dazas dienas visu laiku staigaju ar visam savam divam jakam un meteliti, shalliti un dikti ilgojos, kaut es butu panjemusi vel kaut ko siltu lidz. Drusku jau ir atskiriba, ja no 35 peksni ir 15. Pedejas dazas dienas nenotiek rita Bibeles stunda, jo 6:15 vel ir parak auksts, lai berni varetu nosedet klases.
Ta ka darba svetki bija iekritushi svetdiena, brivdiena un svinibas tika parcelti uz pirmdienu. Un ka jau te pienemts- bija svinigais akts skola un pec tam varenas futbola speles. No rita nofilmeju, ka mazakie un lielakie bolivieshi un ajorieshi cildinaja dazadas profesijas, duushigi skaitot dzejas, dziedot dziesmas un raadot dazadus uzvedumus. Man patik, ka vinji visam pieiet loti nopietni- ja reiz runaa par lopkopja profesiju, tad ari no galvas lidz kajam apgerbjas kovboja drebes, dabun istus zirga piederumus un dazadus citus elementus, kas vinu prieksnesumus padarija tiesham iespaidigus un patiesus. Tad pec tam man bija jauznjemas atbildiba par visam manam 60 chikam- gajam uz ``kanchu``- uz futbola laukumu. Liku visam meitenem atrast zekes un garas bikses, lai uz laukuma nenosalstam. Kad nu visas bija puslidz apgerbushas, skaista linija ieradamies spelju norises vieta. Tur pavadijam gandriz visu dienu. Sajutos ka tada daudz-daudz-daudz bernu mamma. Vedu meitenes uz tualeti, sveicinajos ar vecakiem, devu vinjiem atlauju panjemt meitenes uz kadu pastaigu un sanjemu atpakal tas meitenes, kas tika ``atgrieztas`` no pastaigas. Tada te kartiba. Ja vecaki atnak ciemos, tad vinjiem ir japrasa vaditajam ``permiso``, lai var kaut kur iziet ar berniem. Ta ka Veltinjai jarosas pa virtuvi, es biju ar meitenem. Un tiesham interesanti sasveicinaties ar visiem tiem vecakiem un vecvecakiem, kas te bija sabraukusi. Ar kadiem sanaca vairak parunaties, vinji gribeja zinat, kapec es te esmu un ko es te daru : ) Kada mamma, atdodot savu meitu, man uzdavinaja 5 tomatus : ) Tie te ir dikti liels dargums! Tagad man katru ritu (5 ritus) ir viens tomats, ko likt uz maizes…mmm…cik gardas ir tomatmaizites…jau biju piemirsusi…
4.maija rits jau bija saulainaks, tomer tikai ar 12 gradiem. Tik LOTI gruti bija izkapt no gultas…zem 3 segam ir daudz patikamak neka aukstaja istaba… bet sanjemos. Neba nu pirma reize mana dzive, kad japamostas vesuma. Un shis rits bija citadaks un ipashaks par visiem parejiem, jo mes ar Ondinu un Veltu gajam uz skolu visas kopa ka vel nekad! Ta ka man lidz bija latvieshu tautas terps (nu tads nedaudz imitets, bet vismaz josta un saktinja ir istie),tad es domaju, ka 4.maijs – Latvijas Republikas neatkaribas deklaracijas pasludinashanas diena butu ista reize, kad skoleniem to redzet. Bijam sameginajushas Latvijas himnu un visas tris ar Latvijas karodziniem roka , ko biju panemusi lidz no dzimtenes, devamies uz rita ``karoga ceremoniju``. Direktore Panfila isi pastastija, ka sheit 1946.gada barins latvieshu uzsaka darbu shaja misija un mes nodziedajam himnu, skolotajs Erlins aizludza par Latviju...tik skaists rits. Un vakar, kad bija peleks un auksts, man bija tada karsta lugshana, lai shis svetku rits ir gaish, priecigs un ipash mums visam trim un ari parejiem. Un Dievs to izkartoja vel skaistaku neka es biju iedomajusies. Turklat shaja rita pec 2 meneshu prombutnes Rinkona beidzot atgriezas milais bralis Janis! Vins bija ta ka zeme iekritis. Dikti gaidijam vinju atpakal. Un nu jau tikko edam pusdienas kopa…un tad bija tik jauki…kad vinja vietinja pie galda, vinja skivitis vairs nestaveja tuksh, bet tur ka jau vienmer sedeja vienmer smaidigais un omuligais Janis! Un tad,kad vins mani ieraudzija tautas terpa, tad vins teica: Ja…Latvijas tautas terps ir visskaistakais! Un ja tas ir mugura latvieshu meitenei, tad vispar…. : )

Pasts

Gribeju pastastit par to, cik arkartigi es priecajos par visiem pasta sutijumiem. Kad macitajs atgriezas no arpasaules otrdienas vakara vai tresdienas rita, tad parasti ar kada palidzibu lidz manim nonak zinja, ka man ir kaut kas atnacis, pec ka man ir jaiet pakal uz vinja maju. Man tik loti patik tas nepilnais minutes gajiens…tad ir tada ipashi pacilata un steidziga gaita. Kad pacinja ir rokas, tad gajiens uz majam jau ir divreiz atraks, jo vienmer dikti gribas zinat, kas tur ieksha.
Un aizvaditaja laika man ir bijusi 5 lieli pasta prieki, par kuriem esmu dikti pateiciga un laimiga! Atnaca loti ipasha pacinja no Amerikas, kur masinja bija sapakojusi daudzas vertigas lietas, kas tika sagadatas, pateicoties kadam draudzes masam. Liels paldies vinjam – visas lietinjas LOTI noder un noderes! Un seviskais paldies par iespeju dzirdet ari miljo Ringu balsis! Tas jau es noklausijos vairakas reizes…Tad vel man tika kads ``drusku`` ilgi nacis (2 meneshi) Valentindienas sveiciens. Bet – kas leni nak, tas labi nak…ja atnak : ) Un atnaca! Paldies sirsnigs : ) Un 4.maija par godu Latvijas svetkiem man atnaca neticami lieliska un salda,garda kaste no Rigas, no Stabu ielas meitenem…oij…es tagad sava istaba jutos ka Laimas fabrika! Un par sho sutijumu milzu prieks ne tikai man, bet ari manam latvieshu masinjam. Ondina ir sajusma par latvieshu ledenem. Tam esot iistaa garsha : ) Teikshu Veltinjas vardiem- daudz,daudz paldies!
Treshdien , kamer mazgaju riita traukus, macitajs pa virtuves lodzinju man smaidigs rokas ielika vel divas vestulites no Latvijas! Paldies acigajai Dacitei un Valdonkulim!!! Man ipashi patika tas,ka Valda vestule bija nakusi caur Meksiku ! Drusku ar likumu un ilgi...bet tomer atnaca
Tas ir tads loti ipash prieks un sajusma,kad kaut kas atnak no pasta… tadi ka Ziemassvetki un Dzimsanas dienas krustojums…X 10! Liels un mils paldies sutitajiem!

Aprilis galaa

Ja godigi, tad man pat ir gruti atcereties vakardienas, kur nu vel visas ieprieksejas nedelas notikumus...jaskatas kalendara un pierakstos, lai saprastu, kas ir bijis.
Aiz muguras Lieldienas, kad planotais dievkalpojums 5.30 neizdevas lietus del. Toties man bija savs agrais svetku dievkalpojums, kad 2:30 pamodos no perkons, zibens un lietus. Nekad vel nebiju piedzivojusi Lieldienas ar negaisu! Lietus ap brokastu laiku norimas, sapulce notika 8:00 ka parasta svetdiena. Skolotajs Erlins ar lielajiem puikam atkal bija sagatavojis ipashu uzvedumu ar gandriz istu milzu akmeni pie Jezus kapa, ar engeli, sievam, macekliem un pashu Jezu,kurs augshamcelas. Malachi!
Svetdienas pecpusdiena ar sekretari Sharonu aizgajam uz ajoru ciematinju, kur vinja gribeja nopirkt davanu macitaja mazmeitai Liz Danielai dzimshanas diena. Bet ta ka tur neko taja bridi nepardeva, aiznemamies ritenus un braucam uz ``porteru``- uz mazo boditi pie Rinkonas vartiem. Opa, tik ekstrems ritenbrauciens vel nekad nebiija bijis. Dubli lidz celiem! Un es nemaz neparspileju! Bija, protams, normali cela posmi, kad braucam ka jau ar riteni jabrauc. Bet lielu dalju sava celja pavadijam brienot un stumjot nabaga spekratus. Riktigs piedzivojums. Pec tam kadas 10 minutes pavadiju berzot dublus nost no kajam. Tie te ir baigi siivie, nenak viegli nost. Kad biju tira, tad satiku savas draudzenes latvju damas un devamies uz mazas jaunkundzes dzimshanas dienu, kas notika vinjas majas seta, kur dzivo piilites...ai...ka gribetos kadu piles cepeti...bet nu viss ok- es vinjam nepieskaros : D Skolotajs bija uzlicis milzu tumbas ar akumulatoru, ko liek svetkos uz futbola laukuma, un mums bija loti skals bernu kristigais tucenieks spanju valoda. Bija milzu kuka, popularie siera raushi un kads vel neredzets hotdoga lidzinieks. Maza ar lielu sajusmu izpildija dzimshanas dienas tradiciju- iebaza visu galvu kuukaa. Peksni atskreja macitaja merkakitis un taisija riktigu ``tradi-ridi``. Pec stundas jau svetki bija beigushies un visi atgriezas savas vietas un lietas. Pasha vakara bija brinums- meitenem uzlika filmu ``Fireproof`` spanu valoda. Oij, kas man bija par priekiem redzet kadu filmu,ko biju reiz Latvija skatijusies…Meitenes gan tur parsvara par visu smejas. Vinjam nak smiekli par visu.
Tad pa nedelu bija, protams, visi traidicionalie darbini skola, virtuve un internata. Bet vel bonusa pirmdienas vakara mums ar Ondinu un Veltinu bija nebijusi gara, dzila un ipasa saruna un lugshana par visadam lietam. Tik svetigi! Velak nedela divas reizes mani uzmekleja kadas ajoru rotu taisitajas un es vareju iegadaties unikalas augu virvju rokasspradzites, krellites un pat auskarus. Manas draudzenes Latvijaa jau zina, cik es par to loti priecajos. Shonedel atnaca Baptista vestnesis un Marta&Marija no Latvijas. Tad mes visas tris latvietes tos steidzam laist uz rinki un izlasit. Un ka es nobrinijos,ka Martaa&Marijaa bija manas mammas rakstins par to,ka es aizbraucu uz Rinkonu. Ak,miiljo mammu, es to lasiju ar asaram un milzu smaidu…tik ipasi… ludzu, ludzu, pataupiet man Latvija kadu numuru! : ) Un liels paldies Baptistu savienibai par to, ka shie zurnali katru menesi nonak ari sheit! Tie ir loti gaiditi un ar interesi lasiti!
Aiz muguras ari macitaja dela Daniela dzimshanas diena. Man bija tas gods dekoret vinjam kuku un vakara ari vinju kartigi apliet ar udeni…tas, protams, jadara ta, ka vins nenojaush kura mirkli un kursh cilveks vinju aplies : ) Visi apkartejie bija dikti lepni ar mani, uzteica- ka es atri macos vietejas tradicijas. Daniels gan pieteica, lai es labak uzmanos…bet atriebiba nesekoja : D

Ciemos pie puikam

Piektdienas vakara beidzot sanaca aiziet ciemos uz lielako puishu internatu. Ta vienmer visi vakari tikai pie meitenem, bet taja vakara sekretare Sharona bija dabujusi dvd aparatu, ko veiksmigi piesledza pie televizora un meitenem bija kino vakars. Vinjas skatas un brinas par filmu, tachu mana filma ir verot vinjas. Dazam labam tas emocijas ir tik realas it ka vinjas pashas piedzivotu visu,kas redzams pa tv. Loti aizraujoshi verot to,ka vinjas skatas jebko pa tv : )
Katru vakaru visos internatos ir svetbridis. Tad nu es gaju, lai redzetu, ka tas notiek vecakajiem puikam. Biju jau sagatavojusies uz to,ka vinju istabaas bus milzu bardaks, netiriba un troksnis- nu ka jau tas medz but pie 15,16,17, 18 gadus veciem puikam. Kad biju apmeram 10 m attaluma no internata durvim, nodomaju, ka puishi laikam izgajushi, jo nekada kustiba un skanja nebija manama. Piegaju pie durvim un tur neticamais- VISI apmeram 30 godigi sez pie galdiem un pilda majas darbus pilniga klusuma! Biju meema. Vel lielaki brinumi bija, kad gaju pa vinju istabinjam. Kaut ko tadu sava muuza nebiju redzejusi- istabas TIK perfekti tiras, ka tur varetu uz gridas ar baltam biksem mest kuulenus un bikses saglabatu savu krasu. Drebes un kurpes ideala kartiba un tiriba,gultas ta ka viesnica saklatas. Nespeju noticet…drusku kauns sametas par ``manam`` 60 chikam, kuras no tiribas un kartibas ir tik talu, cik es no Latvijas…
Vecako puishu internatu uzrauga macitajs ar sievu. Tas ir viens no vinju 100 pienakumiem. Katru nakti vinjiem japavada tur internata. Ta vinjiem vispar ir sava maja, bet visas naktis paiet pie puikam. Un ka velak es uzzinaju- puishiem katru vakaru uz stundu ir jabut pilniga klusuma ar saviem majas darbiem. Ja to nav, tad jalasa Bibele vai kada cita gramata. Ja vinji taisa troksni, tad ir visadi sodi. Parasti tie ir pietupieni vai presites vai kaut kas tamlidzigs. Un tas loti labi strada!
Svetbridi vadija macitajs Samuels. Tas vinjiem ir daudz isaks neka meitenem. Ir viena dziesminja sakuma, viena beigas, pa vidu neliels Bibeles lasijums un kadas macitaja pardomas. Kad Samuels bija beidzis, vins pieversas man. Teica, ka ir jauki, ka ir negaiditi viesi un tad ludza man kaut ko pateikt. Drusku samulsu, jo biju gatavojusies tikai klusinjam malinja pasedet. Bet nu uzreiz sanemos un spaniski puikam pastastiju, kapec es te esmu, ka Dievs mani vadija lidz shejienei un iedroshinaju vinjus ari meklet un lugt pec savas dzives istajam vietam un lietam. Un iedrosinaju vinus nebaidities lugt Dievam lielas lietas un sapnot varenus sapnus! Dievs deva vardus un skiet, ka pat diezgan sakarigi izdevas izteikties.
Atgriezos sava meitenu internata...un steidzu meitenem pastastit par redzeto tiribu, kartibu...vinjas ari bija tikpat parsteigtas, cik es biju... kas to butu domajis, ka Bolivijaa virieshi ir daudz kartigaki par meitenem!

piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Liela piektdiena

Shodien negaiditi tiku pie interneta. Pavisam atri gribeju nosutit sveicienu Lieldienas! TAS KUNGS IR AUGSHAMCELIES! Mums svetdien bus dievkalpojums jau 5.30 no rita!
Shodien dievkalpojuma skolotajs Erlins ar vidusskolas puikam bija uzvedushi fantastiski kvalitativu uzvedumu par Jezus notiesashanu un krusta sishanu...tik patiesi, tik reali un tik ipashi...
Vakar bija karteja ceturtdienas misionaru sapulce, kura man tika dots vards. Un es biju sagatavojusi tadu apmeram 10 min runu un es visu spaniski pati ari norunaju. Ludzu,lai Dievs runa caur mani, jo uz sirds bija vairakas svarigas lietas,ko gribeju pateikt...un izdevas! Biju izcepusi ari ipashas abolu empanadas. Abolus biju nopirkusi,kad biju Brazilija. Tie te ir liels retums. Sataisiju izcili gardus rausihus ar aboliem, rozinem un kaneli ieksina. Latvija uztaishu ari! Gardi gan!
Vakar nakt pa spilvenu gar galvu man rapoja kirzacinja...tik tuvu vinja vel man nebija bijusi nekad. Neparastas sajuta...
Sanjemu tresdien pacinju no vecakiem. Ai, cik viss tur gards un labs...lai ari 2 meneshus bija nakusi...viss vel labs un pilnigi noteikti ir manas nedelas prieku prieks!! Ka ari vestule no Sandrinjas-milziga laime...
Bet nu ja/ no Latvijas labak vairs neko nesutit....nepaspes atnakt...ja esat Amerika/ tad gan vel var :)
Dzive iet uz prieksu. Un es tai lidz!
Daudz darba, bet vel vairak svetibu! Un pec 3 menesiem es jau bushu Latvija!

Vel viena nedela zirga atruma

Tieshi tada atruma te skrien laiks. Nevar ne aci nomirkskinat, kad karteja diena ir pagajusi… shodiena tapat (19.aprilis) Shodien aprit apalji 3 meneshi, kopsh manas iebraukshanas Rinkona un 3,5 meneshus esmu prom no Latvijas. Protams…protams, ik pa laikam uznak visadas ilgas. Reizem mutee saskrien realas siekalas, domajot par kadu dzimtenes gardumu. Citreiz neizsakami pietrukst kads konkrets cilveks, kads apskaviens, kads plecs, kada saruna, kads notikums iz Latvijas dzives. Labprat ieietu vanna, izmazgatu drebes veljas mashiina, aizietu uz kino vai teatri, loti labprat paskaipotu, sazvanitos vai pachatotu ar kadu… Bet ziniet- var jau ari diezgan normali bez ta visa izdzivot, ja nav variantu! Un man nav…Un tas ir milzum vertigs rakstura trenins! Ir kadi varonigi cilveki ,kas Latvija tagad trenejas uz maratonu ( vai ne? : ) ) Bet man ir rakstura trenins katru dienu… par to esmu Dievam pateiciga. Lai ari shi pateiciba ne vienmer ir ar skalju sajusmas saucienu. Varu jums godigi pateikt. Bet pateiciba vienmer ir patiesa.
Bet kas tad ir noticis pa sho aizvadito nedelu? Svetdien ar Ondinu gajam pastaiga cauri ajoru ciematinjam. Garam maalu un dublju buudinjam ar palmu jumtiem, pari lietus izveidotam ``upitem`` celja zemakajos posmos, kur vietejas sievinjas mazgaja velju vai bernus, garam retakiem un biezakiem dzunglu plashumiem. Aizgajam lidz Rinkonas vartiem, kur ir veikals, kura nopirku sveces un vafeles, kuras ar Ondinu gardu muti majupcelja notiesajam. Vel saja nedela manaa vannas istaba ciemojas milzu tarantuls, kas lenam pa sienu lida uz leju…likas, ka man virsu, bet pa nakti vins laimiga karta nozuda tikpat atri ka bija uzradies. Vienu dienu Coumba bija tiesas prava, kur macitajam Samuelam bija jaizbrauc, lai izcinitu godigas tiesibas uz misijas nopirkto traktoru. To Bolivijas polichi bija konfiscejushi, kamer tas tika vests uz Rinkonu. Vinjiem bija aizdomas, ka tur notiek kaut kas nelegals. Ludzam un Dievs pec apmeram divu gadu gaidishanas to traktoru ljava misijai atgut. Vismaz teoretiski : ) Rinkona tagad nak rudens. Nopietni! Nesen bija dazi riiti, kad ap plkst.3 vai 4 prasijas sedzinju un brokastis edu ar jacinju! Tas kaut kas LOTI rets. Daziem kokiem lapas sak birst…un nav vairs plus 39, bet tikai 30…33….35… reizem tikai 25. Visaukstakais bija vienu riitu-tikai 17 gradi! Bet shodien atkal karsts. Pa sho nedelu esmu Veltinjai pasniegusi divas datorstundas. Vinja ir loti laba skolniece! Vel man gadijas sakert utis! Es jau ilgu laiku priecajos, ka man ir izdevies ``izmukt`` no taam gniidaam, kas te gandriz visam meitenem ir. Bet tomer dabuju. Indeju vinjas ar reti smirdigu indi un pec tam berzu matus ar veljas ziepem : ) Smirdeju drusku. Bet nu galva ir tiira. Rinkona notiek buvdarbi- tiek buveta jauna celtne, kura bus jauna telpa veikalinjam, skolas gramatnicai un misijas ofisam. Skola nosledzas pirmais trimestris, jaizliek gala atzimes. Lidz ar to man bija vairak darba ar skoleniem, kuriem ta atzime tada shvaka. Atceros, ka mes reiz skolotajam ludzamies augstakas atzimes...tagad biju ta, kurai apkart bija daudz ceribu pilnu un nedaudz izmisushu actinju. Sho svetdien man izdevas savienot savu video kameru ar televizoru un mums ar meitenem bija kino pecpusdiena ar popkornu, kuru atsutija Helena no Nova Odessas. Liels paldies! Popkorns nozuda neaptverama atruma. Liels prieks par sho pecpusdienu- meitenes bija sajusma par redzamo- paradiju gan pedejos kadrus no Rigas lidostas, gan savu skaisto Brazilijas nedelu u.c. Pashai ar bij dikti interesanti to visu atsaukt atminja : ) Tad vel ar Ondinu dauzijam papaijas palmu ar milzu mietu, dabujam papaiju – tik gards!!! Aiz muguras pupolsvetdiena, kas te varda tieshakaja nozime bija palmu svetdiena ar baznicu, kas izdekoreta ar istam dzunglu palmam! Kas par skaistumu! Piedzivota briniskiga lugshanas atbildeshana par kadas meitenes veselibu, kura vienu vakaru raustijas un raudaja karsta drudzi. Ludzam, lai vinjai driz klust labak. Jau pec stundas meitene sedeja un nakama diena smaidiga atkal gaja uz skolu. Dievs klausija lugshanu ari par Veltinjas muguru. Vinjai vienu dienu bija kads kaulins tur izgajis no vietas. Neticas, bet notika ta,ka kaulins pats atkal iegaja vieta.
Tad vel pag.ned.sanemu divas fantastiskas vestulites no Latvijas- shoreiz lielais paldies Anetei K. un Lienei P.- vinjas man sagadaja gan emocionalu, gan gastranomisku baudu. Milzu paldies! Ilgi gan naca no LV,pec zimogiem spriezot, bet kas leni nak, tas labi nak. Vienu vakaru bija uznacis ``homesickness``...lielas ilgas pec Latvijas un majam...paraudaju...bet tad jau atkal sanjemos un turpinaju iet uz prieksu!
Citu dienu internata viesojas medikji ar kaut kadu vakcinu. Meitenes sajusma ari mani pagruda zem adatas un nu esmu poteta pret kaut kadu tatunu vai nez ka to sauc...isti nesapratu,kas tas ir, bet medmasinjas teica,ka man ari vajag. OK. Nu esmu imuna pret kaut kadu vietejo kaiti !
Viss notiek. Vel joprojam esmu istaja vieta un istaja laika. Un beigas gribu runat Pavila vardiem : `` Jo Dievs ir mans liecinieks, ka es ilgojos pec jums visiem ar Kristus Jezus sirsnibu. Un to es ludzu, lai jusu milestiba vienumer, pari pluzdama pieaugtu visaa atzinja un pilniba.`` (Fil.1:8,9) Amen!

Turpinu braukt

Jus vaicasiet-kur tad es braucu? Pilnigi nekur. Esmu turpat, uz vietas- mazaja Rinkonas ciematinja Bolivijas muza mezu vidu. Bet man ir tada sajuta it ka es visu laiku braucu pa tadu garu,garu shoseju ieksh kada pamatiga un stabila automobila. Pa vienu logu ir tas,par ko reiz kads latvju reperis dziedaja : Stabs,stabs,koks,koks,stabs,stabs, koks,koks… vai ka tur bija? Nu doma tada,ka nekas nemainas, viss atkartojas…Ta ari te ar daudzam lietam ir. Vienmer 5:40 rita zvans, vienmer ap 6:20 edu brokastis- uzreiz pec tam, kad meitenes ir ``izdzitas`` uz rita Bibeles klasi. Vinjam no rita vienmer gadas visadas likstas, piemeram, pazudushas kurpes vai vispar nav vairs nevienu svarku…vai nozudusi vel vakar lietota Bibele un klade. Tad vinjam ir japalidz savakties un iziet no internata pusludz laicigi. Kad ir laiks vai pieprasijums- tad ari frizuras sataisu.Tad seko visi parejie dienas darbi- brokastis, virtuves novakshana, tad vai nu pusdienu gatavoshana vai a.val.nodarbibas skola, pusdienas, virtuve, pusdienlaika klusa stundinja, skola vai virtuve, vakarinjas, virtuve, pardoshana, kadu majas darbu palidzeshana, dusha, vakara svetbridis, zobu parbaude…tas pashas lietas gandriz vienmer viena un taja pasha seciba. Ar daziem iznjemumiem… un tieshi tie iznjemumi ir tie,kas raadaas pa to otru ``mashinas logu``- tur nekas neatkartojas. Tur viss vienmer ir raibs, kosh, priecigs, parsteigumu pilns un istu laimi un prieku dodosh. Tur ir tas visas ``extra`` reizes, kad es atlaujos pavadit vairak laika ar meitenem- kad mes padziedam, pazimejam, uzspelejam kadu speli, aizejam mini pastaiga uz tuvejo bambusu birziti vai cuku setu, paskaitam angliski vai latviski (tas vinjam dikti patik). Vel taja raibaja celja puse noteikti ir visas pastaigas ar vai bez Ondinas. Tur ir tie ipashie mirkli, kad mes ar Veltinju un Ondinu pasezam pec pusdienam un panaskojamies ar kadiem gardumiem, vienkarsi paplapajot, pasezot, pasmejoties. Kads neparasts ediens, kadi svetki, kads nebijis saulriets, kada spoza pilnmeness nakts, kadas meitenes pateicibas vai sajusmas pilnais smaids vai apskaviens, kada vestule no ``arpasaules``, kada ipasha saruna, kads labs sapnis...
Nu viss notiek tieshi ta ka tada ista, normala gimenes dzivee- ir sava ikdienas rutina. Ir savi prieki. Ir pienakumi un ir parsteigumi. Ir atbildiba un ir tiesibas. Ir prieki un ir bedas. Ir viegli un ir gruti. Ir kalni un ir lejas. Ir smiekli un ir asaras. Ir nesteidzigi mirkli un ir steiga. Ta ka mums visiem, vai ne?
Bet tas vislabakais ir tas,ka manas ``mashinas`` shoferis nekad nemainas. Tas vienmer ir stabils, uzticams, merktiecigs, gadigs un pilnigi drosh. Pie stures vienmer ir mans Debesu Tevs, kurs nelauj man ``noiet no cela`` : ) Liels paldies Vinjam par to !

sestdiena, 2011. gada 9. aprīlis

Ceturtdala gada Dienvidamerika

Nu re, tieshi tik daudz jau esmu bijusi prom no Latvijas. Nezinu, vai tas ir daudz vai maz...Shodien edu pusdienas viena pati pie sava galda. Pie otra galda apsedas literaturas skolotajs Luis Bautista un ,redzot manu skatienu, vaicaja, vai es ilgojos un domaju par savam majam. Varbut vinjam ar savu literaro dveseli izdevas redzet kaut kadu klusu vesti manas acis. Bet jasaka paldies Dievam par to,ka es katru vakaru nemirkstu asaras ka tas varetu teoretiski but, nemot vera manu talumu no Latvijas, gimenes, draugiem un visa miljaa, kas tur ir... Bet Dievs tiesham mani stiprina un lauj dzivot te ar maju sajutu. Es ,protams, nesaku,ka neilgojos pec majam. Protams,ka ilgojos. Bet Dievs man palidz ar to,ka Vins tas ilgas padara tadas izturamas. Un man ka meitenei tas ir dikti svarigi : )
Gribeju teikt zinju maniem latvieshiem, kas vel gribeja man sutit kadu pacinju- laikam tas viss ir jaizdara pa aprili, nemot vera to, cik dikti leni pie manis nak jau izsutitas lietas. Nak tik leni,ka no Latvijas esmu sanemusi tikai vienu vestuliti, lai ari man tiek zinots, ka izsutits ir daudz vairak un jau labi sen. Ta ka es Rinkona bushu lidz junija beigam ( varetu but apmeram 20.datumu sakums), tad viss jaizsuta lidz aprila beigam, lai es to varu vel sanemt, kamer vel esmu te. Butu baigi stulbi,ja kaut kas man atnaktu, ja es jau butu prom. No Amerikas gan te daudz atrak naca un atnaca, ari no Brazilijas un Belgijas...tas ta, starp citu : )
Aa, vel laikam nepiemineju to,ka esmu bijusi pie Ondinas ne tikai ciemos vinjas kabineta, bet divas reizes ari ka pacients. Edot vienu no galas edieniem, dikti stipri uzkodu uz neredzama kaulina, kas izlauza vienu zoba gabalinju. Nu tad Ondina radija man visu savu profesionalismu : ) Un zobs tagad ir ka no jauna piedzimis. Vel nekad nebiju sedejusi zobuarsta kabineta ar fotoparatu pie rokas : D vienmer no tiem zobu ravejiem esmu baidijusies ka no kadas sergas. Bet man tagad ir zobuarsts- draugs : )
Interesanti tas,ka dzive piespiez iemacities spaniski ne tikai runat un dziedat, bet ari barties. Meitenes reizem tadus gajienus izstrada,ka vienkarsi ir japacel balss. Vinjas reizem nedzird vardus parasta skaluma un intonacija. Nu es esmu iemacijusies ari ``nolasit istu morali`` spaniski. Pec tas meitenem ir lielas acis,ka profe Liene ari ta mak runat. Tad visas savacas un uzvedas labak...lidz nakamai reizei. Vinjam te ieksha sez tada ``rezgaliba``...vienmer gribas drusku paeksperimentet ar to,cik talu var izkapt arpus no noteikumu zonas. Tad nu vinjas ir japagriez atpakal tajas robezas. Bet ka jau Bibele ir teikts- lai mes pamacam tos jaunakos : ) Tad nu to es daru ar visu savu sirdi. Vakaros pec gaismas notiek visadi interesanti gajieni. Kad paveras durvis un es vinjas tur nokeru parsteigtas, tad vienmer vinjas saka,ka iet uz tualeti : ) diez kapec ta tualete gandriz vienmer izradas citu meitenu istabinja : D Ak,mazas viltniecites. Vinjas jau censhas but dikti labas...bet skiet,ka vinjam asiniis ir kaut kads dumpinieciskumins un ka jau mineju-rezgaliba. Ludziet, lai par to, lai mes ar Veltinju un ari sekretare Sharona,kas te dzivo, varam vinjam but gan draudzenes, gan vertigi lideri,dzivi paraugi, iedrosinataji un viss cits,kas vinjam ir vajadzigs. Un visvairak ludziet, lai jaunaja macibu gada te ir kadi jauni speki,kas uznemtos meitenu internata vadibu. Varbut tieshi TEVI Dievs aicina uz sho aizraujosho kalposhanu? Neliels darba sludinajums : D Meklejam meitenju internata pieskatitaju. Piedavajam- stabilu dzives vietu, regularas edienreizes, 60 meitenu sabiedribu, kas prot briniskigi dziedat, zimet,krasot,smieties,runat,speleties,palidzet utt...Darba laiks: 24 stundas diennakti, atalgojums- milzu dimantu kronis Debesis : ) Bet garigs,emocionals gandarijums un prieks jau zemes virsu : ) Interesentus ludzam nezvanit pa telefonu, jo nevar sazvanit. Bet raksiet e-pastus! Tie te darbojas itin labi! : )
Sutu svecienus saviem milajiem no visiem saviem sirds dzilumiem...skatos Latvijas bildes, parlasu vestulites, biezi iedomajos, ka tur viss notiek un izskatas...
Aa, 7.aprili man bija jaatver vestule no Lienes Viskupaites. Vinja bija pierakstijusi ipashu atzimi, ka man ta javer valja zem palmas. Tad nu tas dienas pusdienlaika aizgaju uz Rinkonas kapsetu, jo tur ir viena smuka pama. Apsedos uz kapakmenja malinjas un ar spoziem saules stariem vaiga izlasiju vinjas veltitos vardus. Liene, ja tu lasi manu blogu- MILZU Paldies par tavu vestuliti! Tas bija tieshi tas,ko man vajadzeja dzirdet : ) Un lai Dievs sveti ari tavu talo misijas braucienu, kur tu tagad esi!
Milestiba, Liene

Bildes:
Es kopa ar meitenem vakara zobu parbaudes laika. Man rokas visjaunaka - Rosita! Un tad vel bilde no kaadas superigas pecpusdienas, kur meitenes drusku aplaistiju, kamer bildejamies...un vinjam atri bija skola roka- pec tam es ari dabuju slapjumu aiz biksem. Un viena no pedejam bildem ar pedejo vestuliti, ko sanjemu/ no Agritinjas! Tads un vel lielaks ir mans prieks,kad atnak kaut kas no pasta! Un drusku laikam esmu brunaka... Cik labi, ka paspeju pievienot...

Karaliska brivdiena

Ak,miljie, kada man vakar (otrdien,5.aprilis) bija diena! Ta ka bija apritejushas 90 dienas,kops biju iebraukusi Brazilija, man vajadzeja doties uz robezu, lai oficiali izbrauktu no Brazilijas un beidzot oficiali ar zimogiem iebrauktu Bolivija. Tas nozimeja,ka man kopa ar macitaju bija jalido uz Puerto Suarez ta ka vins to dara katru otrdienu, ja vien negadas kaut kas neparedzets. No rita gan drusku lija un spilgti oranzajaas debesis ruca perkons, tomer jau neilgi pec 8 varejam doties uz lidlauku. Mums pievienojas ari direktore Panfila, jo vinjai bija vesela papiru tonna, kas jaaizved uz rajona izglitibas parvaldi. Ta ka Rinkonas skola nav vieniga, kas ir vinjas gadiba, papiru vienmer ir loti daudz. Rinkonas skolai ir 9 filiales- mazinjas skolinjas kaut kur dzunglu nosturos te, apkarteja radiusa. Tatad Panfilai ir jaaprupe 10 skolas!!!
Macitajam vienmer lidz ir LOTI garsh pirkumu un veicamo darbu saraksts, jo vinjam pa paris stundam arpasaule ir jasagada viss,kas vajadzigs, lai visa Rinkonas saime varetu nedelu ``izdzivot``. Tapec vinja rokas ir milzu atbildiba un pamatiga skrieshana.
Pirmo reizi lidoju ar slaveno Rinkonas avionu (ta te vienmer,vienmer sauc lidmashinu). mazais gaisa kugis izradijas daudz mazaks neka es biju iedomajusies. To Panfila ar Samuelu izstuma no garazas tik viegli ta ka kaut kadu riteni. Atri iemetam tur dazas vajadzigas somas un tikpat atri jau pacelamies gaisa. Macitajs ar lidmashinu darbojas tikpat viegli un veikli ka ar jebkuru sadzives prieksmetu. Vareju tikai nobrinities par to,cik elementari tas izskatijas. Vienu bridi aviona vadiba tika Panfilas rokas (prieksa ir divas sturites) un tad nu vinja uztaisija paris jautrus mirklus debesis, drusku mus paraustot un pakratot. Ari vinja ir teicama pilote.
Lidojam tieshi zem makoniem un zem mums- mezi,mezi,mezi...drusku kads udens plekitis un tad atka mezi, mezi,mezi....Dzivojot Rinkonas seta, skiet, ka nemaz tados dzunglos neesam, jo visas svarigakas izdzivoshanas ertibas it ka ir. Bet tad,kad tu redzi, kada nekurienes vidu tu patiesiba esi, tad drusku citadaks tas skats uz dzivi...tas vairak palidz novertet to, cik ARKARTIGI svariga ir Rinkonas misija shaja apkaime, kur ir dzungli,dzungli un velreiz dzungli, bet taja pasha laika ari tur dzivo daudzi cilveki,kam nepiecieshama vests par Kristu, izglitiba, mediciniska un cita veida palidziba. Velreiz milzu paldies Dievam par to, ka pastav Rinkonas misija!
Kad tuvojamies lidostai, soma sajutu kaut ko neparastu un loti parsteidzosu. Pat nedaudz sabijos- novibreja un nopiksteja mans telefons! Nespeju pat noticet- jau tur gaisa saka darboties seeeen neredzeta zona : ) Ai,ka es nopriecajos! Uzreiz vareju izlasit paris jaukas zinjas no Latvijas un ashi atbildet, vel makonjos esot.
Nolaidamies Puerto Suarez mazaja lidosta, macitajs atri panema tur atstato misija auto un devamies uz Puertas centru, kur vins skreja veikt pirmos darijumus kadas iestades, kamer Panfila veica neskaitamo papiru kopeshanas un iespiraleshanas darbus. Talak devamies uz izglitibas parvaldi. Tads patumsh kantoritis, kur uz sienam saliktas kadas svetbildes un Bolivijas vesturisko varonju portreti. Tur sradajoshie veltija man paris izbrinitus skatienus, viens virins ``pazimejas`` ar savam anglu valodas zinashanam, pasakot man paris reizes ``Yes,yes , Ok,Ok``. Kamer Jansonu paris kartoja papirus, man bija iespeja pastaigat gar fantastisko Pantanala ezera krastmalu. Kas to butu domajis,ka Puerta var but tik skaista vietinja ar tiesham gliti sakoptu parku un gaumigu platformu pie ezera, kur sedet un baudit skatu. Vienigie, kas tur pastaigajas bija parishi. Un nav jau nekads brinums- tur ta atmosfera dikti romantiska : ) Ezera otra krasta vareni kalni,debesis peldeja cakaini makonji, kaut kur taluma vareja redzet, ka list, bet mans virs galvas tikai spoza saulite. Un vel idealaku sho mirkli padarija divi loti ipashi zvani no Latvijas un vairakas iszinjas : ) Gruti pat bija noticet, ka tiesham vareju sazinaties ar majam.
Kad papiri bija nokartoti, steidzamies uz Braziliju- uz pilsetu Corumba, kur katru nedelu macitajs dodas sanemt pastu un nosutit to,kas sutams, ka ari veic visdazadakos pirkumus misijas un tas lauzu vajadzibam. Kamer vins skraidija, pildidams pirkumu sarakstu, mus ar Panfilu izlaida nedaudz meitenigaka rajona, kur mes varejam drusku ``pakemmet`` aksesuaru, kosmetikas un citu nieku veikalus. Pirmaja mirkli pat nezinaju,ka tada veikala jauzvedas : D Bet tad jau apradu no skaista raibuma un pat speju sev kaut ko iegadaties. Meitenes, jums dikti patiks mani jaunie auskari! : )
Mums ar Panfilu bija dota stunda, bet ta ka nepaskatijamies, kad ta stunda sakas, mes drusku nokavejamies...drusku...par 40 min : ) Bet Panfila Samuelam nopirka konfektes un vins mums piedeva! Tad devamies paest. O, tie ari bija isti svetki,jo vareju palutinat vederu ar lietam, ko parasti nedabuju. Es edu vistinju!!! Ta laikam bija viena no manas dzives gardakajam vistam! Un vel sho to sen estu nobaudiju. Edam skaista estuve, kur pardeva t-kreklus ar Pantanala ezera simboliem. Un man tagad ir jauns t-krekls : ) Panfila uzdavinaja. Es laikam sen nebiju ta priecajusis par jaunu t-kreklu : ) Tagad visu jauno dikti,dikti noverteju!
Tad milzu atruma nopirkam darzenus un citus vertigus produktus. Es nopirku veselu maisu ar aboliem- taisishu abolu enpanadas : ) Tie tadi rausishi, ko parasti taisa ar sieru, bet es gribu pameginat ar aboliem. Noteikti bus labi!
Ta ka laiks izsika nemanamos tempos, mums bija ar mashinu jalido uz Brazilijas robezu, lai mani ``izzimogotu`` ara no valsts. Tur problemu nebija. Tas sakas tad,kad gribeju dabut Bolivijas zimogu, kas vienlaicigi ir ari viza. Ar Panfilu iegajam tada loti ``boliviska`` kantori. Tas dod loti precizu pirmo iespaidu par pashu Boliviju : D Pie 3 galdinjiem sedeja nosvidushi virini ar parak dzili atpogatiem krekliniem, kas laikam gludekli nekad vel nebija redzejusi. Pie sienam ar skochu salimetu kalendari un atkal Bolvijas vestures varonji. Shur tur skochs bija tapat pielimets. Virins, kas mani ``apkalpoja`` bija dikti mazins un ar gariem nagiem. Vins nobrinijas par manu pasi, prasija, kur tada Latvija atrodas. Un tad vins paprasija jautajumu, kas mani apleja ka ar aukstu dushu. Kur ir tava dzeltena drudza poteshanas pase? UPS!!!! Man tada,protams, ir, bet es pilnigi biju aizmirsusi, ka man tada ir un ka man tada vajadzes pie robezas…Panfila gan meginaja kaut ka izlugties, lai vins man iedod zimogu,paskaidrodama, ka esmu to aizmirsusi majas, bet mazais oficieritis bija dikti spitigs. Un ta nu mes gariem gjiimjiem atstajam kantori. Pulkstens jau gandriz 16… mums lidz 17 vajag paspet atpakal Puertas lidosta, lai varam vel pa gaismu atgriezties Rinkona. Un bez Bolivijas vizas Rinkona atgriezties nebutu velams, jo tad es velreiz uz robezu tiktu pec nedelas…un tur rastos problemas ar to,ka es vairs neesmu Brazilija un vel neesmu Bolivija. Vinji prasitu, kur esmu pa to laiku bijusi un Jansoni teica,ka vini gribetu mani ielikt cietuma… bet es ticu,ka vinji par to cietumu tomer drusku parspileja… Lai un ka mums bija nepiecieshams kaut kadas risinajums. Paldies Dievam macitajam ar kundzi galva strada loti labi. Atri atgriezamies Puertas centra, kur ir kaut kads kantoris, kur stradaja Samuela pazinja, kurs taisa visadus dokumentus. Pateicoties draudzigai sarunai un vel daziem elementiem, shis kungs man uzrakstija jaunu dzeltena drudza pasi. Tur es tiku pie jauna uzvarde- Liene Latvijas : ) Vins nedaudz kludijas pases datu nolasishana… bet nekas, kluda tika labota. Interesanti gan bija tas,ka tur ierakstija, ka mana pote ir veikta 2008.gada augusta. Vins to pamatoja ar to,ka parak biezi nevarot poteties…OK.
Tad mes ar Panfilu atri sameklejam taksi,kas mus aizveda atpakal uz robezu. Pa to laiku macitajs steidza veikt vel kadus pirkumus Puertas tirgu. Mums laimejas ar to,ka taksometra shoferis izradijas pazinja tam muitas mazajam oficierim. Vins mums solijas palidzet, ja kaut kas nebus kartiba. Iegajam atkal jau minetaja kantori. Mazais virins ar savu kolegi dikti aizdomigi apskatija mani poteshanas pasi, kaut ko tur grozija un kasija. Prasija, kur es tadu dabuju, cik par to samaksaju. Vislabakais jautajums bija tads- kapec es esmu Bolivija sanemusi dzeltena drudza poti 2008.gada,bet mana pase neuzradas,ka es taja gada esmu bijusi Bolivija? Loti labs jautajums, vai ne? Paldies Dievam man lidzas bija Panfila, kura ar savu fantastiko gudribu vinjiem atbildeja ar pretjautajumu: Bet vai tad vinja nevaretu kops ta laika nomainit savu pasi? Nu tad mazie virinji saskatijas un teica: nu jaa, ta vispar varetu but... Lai gan ipashu ticibu vinju acis nemaniju. Varbut mums palidzeja ari tas,ka musu taksometra shoferitis turpar ar mums staveja un iespejams bez vardiem tiem valsts viriem pauda vesti,ka mes esam ``savejie``. Bet beigu beigas tomer man iedeva aizpildit nepicieshamo papiriti un iespieda pase svarigo zimogu, ka varu palikt Bolivija uz 90 dienam! YES!! Beigas mazais virins pat saka smaidit un prasija, ka tad mani isti sauc un no kurienes tad esmu.
Tad veja atruma traucamies atpakal uz Puertas tirgu, kur macitajs vel joprojam veica pirkumus. Drusku pavadijam vel laiku vieteja ``lielveikala``. Tur tik interesanti bija redzet visas tas kruzites, skivjus, karotes, tualetes papiru, cepumus un citus produktus, kurus katru dienu lietojam Rinkona. Nu man bija skaidrs, no kurienes tas viss nak. Veikala vidu sedeja tris dushigas sievienjas ar garam, garam, biezam, biezam bizem. Vinas tur faseja pupinjas pa mazakiem maisinjiem. Visam precem veikala cenas bija ar roku un markeri rakstitas. Labs veikals! Mashina bija piekrameta PILNA,PILNA. Es zem tualetes papiru pakam : ) Steidzam vel iebraukt macitaja Puertas majas, lai ieskrietu tualete un panjemtu tur atstatas pacinjas no vecakiem, kas suta saviem milajiem kadus pilsetas labumus. Un tad veikli uz lidostu. Es pa celam nodomaju- mes nemuzam to visu produktu kalnu nesadabusim miniaturaja lidmashinite. Tachu viens no macitaja Dieva dotajiem talantiem ir kravashanas talants. Visam pietika vieta. Tika izmantots katrs centimetrins. Man tika iekartots sedeklis uz risu pakam. Veikli pacelamies gaisa un bija jau atkal virs muza meziem. Saulite makonjus krasoja neparastos tonjos un telefona zona pamazam atkal atstaja manu mobilo...nolaidamies Rinkona, kur pa lidlauku gausi stebereja govis. Tur pa dienu bija traki lijis- vieni dubli. Un dubli te ir LOTI dublaini!!! Virtuve mani gaidija vakarinjas un milja Veltinja. Mums pievienojas Ondina , kurai bija atnakusi pacinja no Helenas no Nova Odessas draudzes. Taja bija ari vestulite man! Liels paldies Helenai par atsutitajiem labumiem un milajem vardiem! Noteikti sekos atbilde!
Kad atgriezos internata...ak...bija tada sajuta,ka esmu bijusi prom dikti ilgi, jo meitenes mani ta sveica it ka es nebutu menesi redzeta. Mazakas skatijas uz mani lielam acim un teica : Mes jau pa dienu raudajam, jo domajam, ka jus esat atgriezusies Latvija un pie mums vairs nebusiet. Meitenes mani stipri,stipri samiljoja. Prasija, ka izskatas pilseta. Tas, kuram taja diena bija paredzeta anglu valoda, izteica,ka esot bijis skumigi bez profes Lienes... man gandriz sirsnina izkusa pec shi vakara... ka es milu savas 60 chikas! Pastastiju vinjam, ka nu es varu likumigi te palikt lidz junija beigam... un visas vienmer prasija- un kas pec tam? Un kad es atgrieziso? Man nebija, ko atbildet… tikai tas, ko saku vinjam vienmer- ka Dievs bus lemis…
Shi otrdiena paskreja tik zibenigi. Paldies Dievam, ka man tomer izdevas dabut manu vizu. Nu laikam piepildisies mans sapnis un Panfilas solijums mani aizvest uz Santa Cruz pilsetu! Lai tur dotos, vajadziga viza. Un man ir : ) Ta ka loti gaidu musu celojumu!
Majupcela Panfila gan man veltija zimigu tekstu: par shadu trakumu ar vizu man vajadzes parcelt savu bileti un palikt Rinkona lidz macibu gada beigam…zinaju, ka vinja joko. Bet katra joka ir dalja patiesibas. Un izklausijas, ka shoreiz ta patiesibas deva bija nedaudz lielaka ka parasti…
Un paldies Dievam, ka misijai ir lidmashina un tik loti gudrs, talantigs, pazemigs un gadigs macitajs, kurs katru nedelu skrien ka vejsh, lai visu,visu sagadatu. Ludziet, lai Rinkonas gaisa kugis kalpo vel ilgi un lai Samuelam pietiek speka, izturibas un energijas turpinat sho sagades un visus parejos 8347 pienakumus! Noteikti kadreiz gribesu uzrakstit vairak par vinju : )