pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Cochabamba

Nakts brauciens bija saldejosh, jo vairaki autobusa logi bija valja un lidz ar to mes bijam gandriz zilas no aukstuma. Lidz ar to ari ipashi salds miegs nesanaca. Tomer veiksmigi plkst.6:30 sasniedzam galamerki. Mus tur gaidija vel pilnaka, vel skalaka un vel raibaka autoosta, kas bija PARBAZTA ar koloritiem bolivieshiem. Devamies jau ara no turienes, kad soma saku meklet savu fotokameru un videokameru, lai varetu iemuzinat apkart notiekosho. Un… soma tuksums! Abas manas lielas vertibas pazudushas! Jus varat iedomaties, ka es tad jutos…gar acim jau paskreja visi bilzu un video simti, kas lidz shim ir uznemti. Paldies Dievam mums pietika gudribas sameklet autobusu, ar kuru atbraucam, ietraucamies taja ieksha un parmeklejam vietu, kur biju sedejusi. Un neaprakstams bija mans prieks, ka atradas mani lielie dargumi turpat uz zemes. Pa nakti kaut ka bija izslidejushi no somas. Fuuu….paldies Dievam! Tad sameklejam taksi, lai mekletu kadu kafijas vietu. Panfilai kafija ir ka degviela- ik pa laikam to vajag uzpildit. Kad taksometrs mus bijam pievedis pie kadas glitas kafejnicas, visas tris raiti izbiram no auto. Es paliku pedeja, lidz ar to man bija tas gods aizvert nedaudz aizdomiga paskata auto durvis. Un nezinu, kur taja mirkli bija mana sajega, saprats un reakcija...ar lielu sparu un vezienu cirtu taksha durvis ciet. Un ziniet, kas apslapeja to cirtienu? Mans ikshis! Pati iespiedu savu nabaga pirkstu sapigas metalas lamatas. AUCH!!! Asaras izspraga momenta. Tapat ari asinis. Pirksts pagalam...tas uzreiz kluva daudz lielas un zilgani sarts. Stulbi gan... bet pec nelielas pirksta vannoshanas karsta salsudeni biju jau spejiga pasmieties par savu neveiklibu. Turpmakas dienas gan jutos diezgan neveikli. Kas to butu domajis, ka bez viena ikshkja ir tik loti gruta dzive? Bet ka jau teicu- pamazam varu atsakt lietot savu nabaga pirkstu.
Ari Cochabambaa devamies uz lielo tirgu. Tas ir ka pilsetas seja, jo tur var redzet itin visus iedzivotaju slanjus. Kur vien skatijos, prieksa kada sievinja kupliem, kupliem svarkiem un garam, melnam bizem, kuru galos ipashi bumbulishi. Vinjas dikti negrib, lai vinjas fotografe, liek rokas prieksa sejai, lai tas neizdotos. Tomer man pietika veiklibas, lai vairakas no vinjam iemuzinatu. Jo tik loti gribas vinjas paradit ar jums, mani miljie! Tapat ka Rio de Janeiro ari Cochabamba var lepoties ar savu Kristus statuju, pie kuras var uzbraukt ar nelielu elektrisku gaisa vagoninju. Mums laimejas ari uzkapt Kristus rokaa- tur pa shauram, nedaudz ligojosham trepitem var tikt visi,kuriem nav zel 1,5 boliviani, kas ir dikti leti. No Jezus rokas paveras fantastisks skats uz kalnaino pilsetu. Skaisti! Tur, protams, netrukst turistu,kuri viens pec otra steidz fotografeties kopa ar Jezus statuju. Kad braucam leja, musu vagoninja sedeja ari 3 bolivieshu vietejie virieshi. Vinji saka mums prasit, no kurienes tik skaistas meitenes ir ieradushas. Kad vinji uzzinaja, ka esmu no Latvijas, vaicaja, vai Krievija latvieshiem piegada gazi : ) Lielisks jautajums! Vel kadi jautajumi,komentari, pieklajibas frazes. Mazais brauciens atri beidzas, bet laikam viens no virinjiem butu velejies, lai brauciens ir nedaudz ilgaks...kad izkapam no vagoninja, vins steidza panemt manu roku, lai pateiktos un izraditu savu prieku par iepazishanos. Vinja prieks bija tik liels, ka nepaguvu ne atguties, kad vins man bija iedevis ari atru buchu uz vaiga. Panfila un Nayeli vareja tikai nosmieties un nobrinities, kapec vinjam abam bucha netika : D Bet nu tas te skaitoties ta pavisam normali un pat pieklajigi... Pec tam gan mes no tiem virinjiem atri tikam prom.
Cochabamba ir pilna ar pec skata nabadzigiem cilvekiem, tomer vinjiem ir ari lieli supermoli, kuri plist no veikaliem un restoraniem. Viena tada iegajam un kas tad tur? Kinoteatris!!! Man uzreiz acis iemirdzejas. Tik sen nav buts kino... Un lielakais prieks tads,ka mums pietika laika,lai mes noskatitos filmu! : ) Es viena pati iegadajos mums biletes un mes liela omuliba noskatijamies Karibu juras piratu 4.dalu : ) Interesanti bija verot dazas iezimes, kas man atgadina Rinkonas iedzivotajus...piemeram, RETI skaistie zobi : D Es loti, loti priecajos par iespeju but kinoteatri.
Pec tam jau driz atkal autobuss, kas mus aizveda atpakal uz Santa Cruz. Vel viens 12 stundu brauciens transporta lidzekli, treshais pec kartas. Bet visu cienu autobusu kompanijam- sedekli ir vienkarsi izcili erti un piemeroti ilgiem braucieniem!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru