ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Bom dia, Americana!

Ne, es vel neesmu Amerika,bet gan NOva Odessas kaiminpilsetinja Americana kada interneta kafejnica, kuras ipashnieks ir arkartigi omuligs un runatigs palestinietis no Betlemes! Vins saka,ka man vajag parcelties sheit uz dzivi, jo te jau ir daudzi no manas valsts un es butu vel viena klat visiem parejiem. Vins saka,ka Brazilija ir skaista un briva zeme, tapec te vajag dzivot.
Visi brazili grib parunaties, kolidz ir izdeviba.
Tatad vakar mes ar Ondinu veiksmigi iebraucam Nova Odessa. Es slaveju Dievu no visas savas sirds, kad beidzot vareju izkapt no autobusa, jo brauciens bija gatavais frizeris. Nakti biju savilkusi 5 kartas un sedzos ar meteliti un uz galva cieshi sasieta kapuce, uz sejas klaaju shalli. Bija NENORMAAAAALI auksts! Ondinai bija cepure, vina to vilka pari acim un degunam, lai butu siltaks. Un uz celiem lika somu, lai nesalst. Es Latvijas ziema nebiju ta salusi ka es nosalu iepriekseja nakti. Bet tagad palieku Ondinas maja un tur vina iekurinaja krasninu un aizvadita nakts jau bija lieliska!
Tagad esam atbraukushas uz blakus pilsetinu Americana. Ondina paradija man savu bijusho darba vietu, iegajam dazos veikalos. Es sev nopirku jaunu kleitu! Ai, kas ta par briniskigu sajutu, kad ir kaut kas tads jauns un sieviskigs :) Priece lielveikalu pilnie plaukti ar bezgaligu izveli. Kadu laicinju tas ir bijis tikai sapnjos. Pamazam atceros daudzus civilizacijas labumus un briziem piekeru sevi smaidot par to, cik patiesib pilsetas dzive ir jauka.
Braucam ar Ondinas 74.gada Wolkswagen TL. Kas to butu domajis, ka Ondina ir TIK varens shoferis! Sarunajam, ka vina man ari iedos izmest kadu likuminju!
Vakar jau satiku vairakus latvieshus. Visi grib ar mani parunaties,kaut ko pastastit, aicina uz pusdienam, aicina padzivot. Ists piedzivojums bija saruna ar Ondinas brali Nilu, kuram ir TIK intelektuala un vieda latvieshu valoda, ar kadu runa varbut retais pasniedzejs Latvija. Man vajadzeja piedomat, lai es tieku lidz vinja valodas perlem un izteiksmes veidam. Dzunglos biju pieradusi pie arkartigi vienkarsas latvieshu valodas.
Tagad dosimies ciemos pie Ondinas brala sievas uz pusdienam. Vinju sauc Nansija, ari vinja runa latviski. Reizem, kad ta padoma, ir tik ne´parasti, ka esmu pasaules otra gala, bet te TIK daudzi runa latviski...
Esmu tiesham prieciga par sho nedelu Nova Odessa. Mani jau te sauc par ugunsdzeseju, jo es dikti steidzoties prom... :D Bet labak druscin paciemoties neka nemaz, vai ne?
Un...pec nedelas jau bushu Amerika pie masinjas un parejiem milajiem.
AA, starp citu uz latvieshu kongresu nakamaja nedela brauks ne tikai musu milais biskaps Peteris Sprogis, bet ari pats Dombrovskis! Drusku zel,ka man nesanaks palikt, bet gan jau mes ar Dombrovski vel tiksimies.
Un- MILZIGS paldies tiem, kas man uzrakstija kadu sms un piezvanija. Visu varu sanemt, bet pati nevaru ne piezvanit, ne uzrakstit. Bet visi sanemtie vardi rakstiski un mutiski bija kaut kas fantastiski skaists!!! Gandriz jau jutos ka majas! Mani miljie, es jus tik loti milu!
Un no sirds izbaudu savu Nova Odessas laiku!
Labi, Ondina mani gaida. Vina jau ir izdarijusi savu pirkumu veikala un mums nu jabrauc est :)

pirmdiena, 2011. gada 27. jūnijs

Corumba

Paslaik sezu tada tumsha un nedaudz aizdomiga paskata interneta kafejnica Brazilijas pilsetinja Corumba. Shodien ar Ondinu gandriz visu dienu staigajam shurpu turpu, kartojot kadas lietas un nedaudz ari veltot laiku pilsetas apskatei. Diezgan simpatiska pilseta ar vecuma pieskanu, kas dod tadu kichigu izskatu. Man patika.
Shorit jau 8 bijam Puertas Brazilijas konsulata, jo ta tur uz durvim teikts, ka tad tiek pienemti apmekletaji. Ofisa galvenais ieradas plkst.9 un ar mums saka runat 9.10. Tomer nepagaja ne 2 stundas, kad manu pasi rotaja vel viena glita Brazilijas viza un mes varejam meklet taksi, kas mus aizvestu uz robezu. Bija jauki velreiz atgriezties unikalaja Bolivijas muitas kantori, kur atkal bija tas pats oficieris, kuram toreiz, pirms 3 menesiem, bija gari nagi. Nu vins jau nagus apgriezis un viena roka vinam melns cimds ar sarkanam liesmam. Superigs paskats. Protams, visi bolivieshu vestures varoni turpinaja celi noskatities uz visu notiekoso no sienu gleznam. Veiksmigi dabuju vajadzigo zimogu, kas mani izlaida no Bolivijas un pec tam smuki ar kajam pargaju pari robezai lidz nakamajam kantorim, kur dabuju Brazilijas zimogu. Viss ir dikti kartiba. Tagad nopirkam lielo autobusa bileti, lai dotos 24 stundu garaja brauciena uz Nova Odessu jau rit 8 no rita.
Man ir skrobe par to, ka diemzel nedarbojas mans telefons. It ka rada, ka zona ir pilna,bet nevienu nesanak ne sazvanit, ne uzrakstit. Tik zel...es jau biju TADA sajusma par to,ka atgriezisos sabiedriba, lidz ar to ari telefona sakaru briniskigaja pasaule,tomer vel ... ja nu kads zina kadu padominu , ka lai atgust sakarus, tad priecashos par kadu palidzibu.
Ta vispar shodien mums ir riktiga ziema. Man mugura ir 4 kartas un rokas gandriz visu laiku notureju kabatas, lai neatsalst. Galigi nebiju gaidijusi, ka te varetu but auksts.
Paldies Dievam, viss ir labi.
Tikai LOTI gribu majas. Ar katru dienu arvien vairak...
Sutu jums visu savu milestibu no Brazilijas! Ar katru dienu esmu tuvak majam : )

sestdiena, 2011. gada 25. jūnijs

Sveiki no Puerto Suarez

Esam loti veiksmigi iebraukushas Puertaa. Dons Silvio pa 3,5 stundam mus varonigi izveda ara. Briziem auto ta kratija, ka likaas, ka visu manu 6 meneshu garuma guuto gudribu izdauzis ara...bet laikam vel kaut kas tomer palika tai mana gaisha galva.
Bija tik loti savads tas pedejais rits. Pedejas brokastis, atvadas, pedejais skats uz manu milo istabu, Veltinjas ipashais novelejums skiroties...un prom esam.
Nupat paedam gardu vistu. Ta bija mana muza visresnaka un plataka karbonade! Bet tiesham garda. Svetki vederam. Paldies Ondinai, ka vina mani ta apgada un pabaro.
Te ir ziema. Tiesham veess..Noderes visas siltas drebes, kas ir lidz.
Rit planoju GULET! Pirmo reizi shaja pusgada!
Viss kartiba. Tikai tagad, kad majas ir tik tuvu, liekas- kaut atrak es tur varetu nonakt...

braucu ara no Rinkonas un prata bija tikai doma par to, cik LOTI pateiciga es Dievam esmu par sho laiku. Zelta laiks manaa dzive!
Lidz velakam!

piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs

Pedejais vakars

Es zinu,ka esmu to teikusi jau ieprieks, bet es tiesham nespeju noticet, ka ir jau beigas. Tik atri 6 meneshi man nekad vel nav bijusi.
Esmu Jansonu majas kopa ar milajiem pieciem teksasieshiem. Mums bus tads ka neliels atvadu vakars. Cepam popkornu un dzeram Coca Colu.
Veltinja rit meginashot panemt visagrako taksi, kas iespejams, lai noklutu Rinkona. Mums ar Ondinu jabut gatavam izbraukt jebkura mirkli. Ondina tam rupigi gatavojas visu nedelu.
Prieks, ka virtuves nedela ir loti veiksmigi nobeigta. Vairakas papaijas kukas, burkanu kuka, greipfrutu saldais ediens, frikadelu zupa, pica lo macho, ar galu pilditas pankukas, kibes miltu kotletites, gardi cepumi un vel vairakas gardas lietas. Tada bija musu shis nedelas edienkarte. Edaji bija smaidigi un apmierinati. Tads prieks!
Shodien mani apciemoja vel pedeja ajoru sievinja ar pashtaisitam rotaslietam. Atdevu vinjai savus pedejos 20 bolivianus. Brinumaina karta vinja man iedeva atlaida, ko ajori parasti nedara. Veltot man plashu bezzobu smaidu, vinja solija, ka uzdavinas man kadas rotas, kad es atgriezishos.
Aizvakar apciemoju vairakas ajoru setas. Man lidzi bija 7.klases skolniece Velta, kura ir ajoriete, bet perfekti runa spaniski un palidzeja man sarunaties ar vietejiem. Vinji visi bija dikti viesmiligi, prasija man vairakus jautajumus par maniem vecakiem, par manu viiru (!!!) un par atgrieshanos. Visvecaka ajoriete Ijadate man ljava ierakstit vinjas kolosalo dziesmu, veroju,ka viri vara brunurupucha zupu un to gardi notiesa. Sievinjas uz zemes taisija tipiskas sominjas. Lieliska pecpusdiena.
Pirms stundas pabeidzu pakot somas. Skatos un brinos, ka visa mana pusgada dzive sagaja 2 koferishos...
Ludzu aizludziet par musu ar Ondinas celju. Tieshi musu marshruta sola lietu un miglu. Jau vairakas mashinas esot avarejushas. Lai Dievs apskaidro miglainos celus un dod shoferishiem istu modribu.
Brinumaina karta vel sanjemu kadus pasta sutijumus. Lielu paldies gribu teikti Tanjai par ipasho vestuli un skaistajam bildem! Tas bija skaists parsteigums. Un ipash paldies Dzeinijai par vertigo literaturu, ko sanemu pagajushaja nedela!

Viss...es rit braucu prom no Rinkonas. Ko vel bez 2 koferiem es nemsu lidz? Pilnu sirdi ar milestibu uz un no manam meitenem un maniem ipashajiem Rinkonas draugiem. daudzas Dieva svetibas un gudribas... un tik daudz krashnu atminju...

Bralis Janis shodien teica,ka rit izdurs mashinai riepas, lai es nekur nevaru aizbraukt...

Es milu sho vietu! No sirds.
Bet taja pasha laika esmu dikti prieciga par to,ka es driz bushu majas! LOTI gaidu atgrieshanos...

Nu ko...nezinu, kad rakstishu nakamo reizi, bet no Rinkonas vairs ne....vismaz pagaidam...

Paldies par aizlugshanam. Un ludzu turpiniet to darit!!!tam ir TADS milzu speks!!!

Milestiba,
Liene

otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs

Pedeja nedela

Tagad Rinkona ir ta ka tuksnesis. Un nevis tapec, ka nav zaluma, bet gan tapec, ka ir pilnigs klusums un te uz vietas ir knapi kadi padsmit cilveki. Tik savadi...
Bet mans uzdevums ir to padsmit paediti. Veltinja man atstaja visas Rinkonas atslegas un visas citas lietas, ar kuram man jatiek gala. Tad nu virtuve ar Ednu un Martu , kas tepat dzivo, gatavojam gardu edienu. Mes ar Ondinu ejam uz aptieku un apkalpojam tos, kuriem ir kada slimiba. Pardodu telefona kartes, barojam un dakterejam sunjus.
Tik labi, ka te vel ir draugi no Teksasas. Pilnigi savejie.

AA, svetdien beidzot biju uz slavenajiem ''Aguas calientes'', t.i. pazemes silto udenu ezerins. PIlniga paradizes vietinja! Pasha dzunglu vidu gaishi zils, dzidri tiirs udens vannas temperatura. Tur pavadijam kadas tiesham fantastiskas stundas.

Sestdien gaidam Veltinju majas no Corumbas. Ar to taksi, ar kuru vinja atbrauks, mes ar Ondinu brauksim prom. Un brauksim uz Puerto Suarez, kur paliksim macitaja maja lidz pirmdienas ritam, kad man jadodas uz Brazilijas parstavbniecibu, lai atkal dabutu Brazilijas vizu. Tad planojam pirmdien doties uz Corumbu, kur pavadisim 1 vai 3 naktis. Viss atkarigs no to, vai Ondina vares sarunat tur viziti pie sava zobuarsta vai ne. Ja vinja tiks pie zobuarstam tad mes ceturtdien dosimies uz Nova Odessu. Tur paciemoshos vel dazas dieninas un tad jau 6.julija lidoshu uz Hjustonu pie Masinjas un parejiem milajiem teksasiesiem!

Katru dienu arvien vairak brinos par to,ka shi ir pedeja nedela.
Sirds ir pilna! Es tagad gribetu ieslegt kaut kadu audio ierici, lai varu mutiski visu pastastit, bet nu...pagaidisim lidz Latvijai...

vel man tagad vajag dushu lidz pasham beigam visus pienakumus novest lidz galam!
Katru dienu turpinu pateikties Dievam!

Un LOTI lielu paldies gribu teikt Kriskinai par pacinju , ko beidzot pec 2 meneshiem sanemu. Liels paldies visiem tiem, kuri bija tur ieksja salikusi savas vestulites!!!! Ai, ja jus zinatu,ka es smaidiju un priecajos! Gan smejos, gan raudaju. Mani draugi, mans zelts! Dikti gaidu,kad dzivaja vareshu pateikties un samilot visus!

Labi, jadodas uz virtuvi taisit vakarinjas!

Chau,Chicas!

ir otrdiena, 21.junijs. Shodien mums te oficiali iesaka ziema. Tas gan nenozime sniegu un aukstumu. Shodien ir plus 30 un spid pat loti speciga saulite.

Man aiz muguras ir manas dzives lielakas un skumjakas atminjas. Piektdiena un sestdiena bija grutas. Piektdienas vakara internata bija atvadu vakarins. Uzcepam lielu, krasainu kuku, sataisijam limpeni. Un katra istabinja bija man sagatavojusi kadas dziesmas, dzejas, zimejumus, uzrunas, davanas, kartinas...tik loti, loti ipashi. Sakuma meichuki itin brashi dziedaja...lidz pienaca 5.istabinas karta. Taja dzivo visvecakas meitenes ar visspecigakajam balsim. Dziesma tika uzsakta loti specigi, bet ar katru rindinu ta kluva arvien smalkaka un klusaka, jo meitenes saka raudat....un lidz ar vinjam vel daudzas citas...Nakamais numurs bija no 6.un7.ist. Tur garu runu teica Fabiola, kura visu laiku raudaja....vinjai pievienojas vel jaunas meitenes... un tad man bija kas jasaka...es ari biju pilnigi slapja. Un tad bija viens mirklis, kad VISAS 60 raudaja....kaut ko tadu es vel nebiju piedzivojusi! NO vienas puses tas bija bezgala skumigs bridis, bet no otras...tads milestibas mirklis...es TIK LOTI milu visas savas 60 un vinjas ari mani bija pienemushas ka pilnigu savejo. Koferi bus tik daudz dazadus pieminjas lietinu no vinjam...
Sestdien brokastojam jau 6.00 un 7 saka rasties pirmie vecaki,kas pa vienai panema savas dargas jaunkundzes. Viena pec otras veltija man vel pedejo atvadu apskavienu. Dazas nobirdinaja vel pedejo asarinju, citas nespeju bedaties, jo blakus jau bija ilgi gaidita mamma. Driz aizbrauca ar Veltinja. Man atstaja savu bruno sominu ar visam atslegam, telefona kartem, ko katru dienu perk vietejie... un Rinkonas virtuve un vel citas saimniecibas lietas palika mana uzraudziba...
Kad visas meitenes jau bija prom, vel palika mana vismilaka draudzene Leidi Laura. Vinja man palidzeja uztaisit pusdienas, novakt visu. Pec tam abas nolikamies pagulet vinjas istabinja. Vinja vel pedejo reizi puta savu plastmasas stabuliti. Vinja atcerejas musu vakardienas skaisto mirkli... mes pusdienlaika bijam aizgajushas uz tadu skaistu paenu aiz interneta, kur aug bambusi un palmas. Dziedajam vel kopa...raudajam....un runakam par Jezu, par Debesim, par to, vai ari vinja turp dosies. Leidi Laura vel nebija pienemusi Jezu sava sirsnina,lai ari Veltinja jau vairakas reizes bija ar vinju par to runajusi. Es vinjai prasiju, kas vinju vel attur no ta lemuma. Vinja saka,ka nemaces dzivot bez greka... Tad nu es vinju nomierinaju, ka pat musu macitajs nedzivo bez greka. Ka pilnigi visi mes esam grecinieki...tikai Dieva zelastiba mums var piedot...un vinja teica, ka atrakstis man vestuli,kad pienems Jezu. Es turpinaju, sakot, ka tas ir lemums, ar ko nevar vilcinaties visu muzu...vel kadi jautajumi, vel kadas atbildes, mana lieciba...un vinja man ar mirdzosham acim prasa > un ka ir ar sho mirkli? Vai ari tagad es varu pienemt Jezu sava sirsnina? Protams! Un tas bija tik skaists mirklis...likas, ka ta mirkla vien man bija verts te braukt! Blakus maigi chabeja bambusu lapas, saulite starp zariem apspideja musu vaigus...un Leidi Laura man pielipusi pavisam tuvu ar sirsnigam asaram aicinaja Jezu sava sirdi...Mes sarunajam, ka Debesis butu jauki,ka ja musu majinjas butu blakus!
Sestdien palikam ar Leidi Lauru pavisam divata un sakam jau gatavot edienu vakarinam. Vinja uznemas riisu varishanu. Te piepeshi atskaneja TIK loti priecigs un sajusmas pilns "Mammii!!" un par riisiem tika uzreiz aizmirst. Ilgi gaidita mamma beidzot bija varejusi ierasties Rinkona. Pec paris minutem Leidi atgriezas pie manis ar asaram acis un mes gandriz bez vardiem atvadijamies...asaras un cieshais apskaviens pateica visu...
Kad Leidi aizbrauca, tad gan uznaca tada tukshuma sajuta....
Un pilniga neticiba, ka VISS...meitenes bija prom...Es,protams, vel nezinu,ka jutas mammas, bet kaut ka shajos meneshos likas, ka esmu nedaudz iejutusies mates loma...
Esmu tik arkartigi pateiciga par iespeju iepazit manas 60 chikas. Nekad vinjas neaizmirsishu!

Ludzu ludziet, lai vinjas atceras par Jezu ne tikai sheit, bet ari savas majas un talak savas dzives!

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Atpakal realitate, proti, Rinkonas maajaas

Nu jau ka nedelu esmu atpakal majas no saviem celojumiem. Un varbut jums liekas, ka runaju ta ka vecmaminja, bet no musu celoshanas atceros tikai lielakas lietas. Smalkie sikumini palikushi tikai fotografijas un video materialos. Atgrieshanas pie ikdienas darbiem dara savu. Bet viss ir labi!
Rinkona ir ieradushies vel tris amerikanji- tie ielidoja vakar. 3 jaunieshi no Dallasas. Lai ari iepazinamies tikai vakar, shodien pie pusdienu galda jau ta smejamies un plapajam it ka butu muzigi pazistami. Viniem visiem ir 19gadi- Hannah, Elise & Ben! Vinji ir macijushies spanu valodu skola, ta ka drusku jau mak kaut ko sarunat. Drusku : ) Bet vinjiem visiem ir milziga apnemiba iemacities valodu lidz augustam. Abas meitenes paliek mana istaba. Ta ka tagad man ir kompanija. Viena no vinjam ir nedaudz … lielaka… un lidz ar to jau pirmajas stundas saplisa gan gulta, gan izluza viena no poda vaka skruvem…: ) Bet bralis Janis visu prot salabot! Viena no manam chikitam Dalia pienaca man klat un austinja iechuksteja : Tu amiga is very, very big! ( Tava draudzene ir loti, loti liela) : D Vinjam ir brinums redzet tadu…apjomigu meiteni. Bet meitenes loti jaukas un priecigas. Un tik interesanti verot, ka vinjas runa un sajusminas par tam pasham lietam, par kuram es domaju un rakstiju pirms 5,6 meneshiem. Man tagad ir tas gods vinjam visu paradit, paskaidrot, iemacit… Un ta ir tada varen neparasta sajuta.
Hannah nr 1 parnems manu darbu skola ka anglu valodas skolotaja. Vinja jau nak man uz stundam lidz, vero, palidz…Panfila vinjai ir teikusi, lai vinja nak man lidz un iemacas, ka tas ir jadara : ) Vinjai ari ieraadu darbinjus virtuve…Hannah nr 2 un Elise paliks mana istaba internata un es jau vinjam paradu tas lietas, kuras vinjam bus jaturpina darit, kad es nebushu. Tik loti, loti interesanti ir ,ka man pamazam ir janodod pienakumi nakamajiem… bet paldies Dievam milzonigs, ka ir meitenes, kas vismaz lidz augustam vares palidzet!
Mes ar meitenem jau skaitam dienas, cik mums vel palikushas kopa…pavisam maz. Prieksa vel tikai viena kopiga svetdiena. Arvien biezak vinjas pieglauzas, samiljo...(un neapzinati manai utainajai galvai pieliek vel kadu jaunu ``iemitnieci`` : D ...bet gan jau es savu galvu pec tam dabushu tiru : ) Jau sakam domat, ko darisim musu pedeja vakara. Meitenes man prasa lielu kuuku un piedava dziesmu programmu : ) Un ar katru dienu es jutos arvien savadak...nespeju noticet, ka shis viss tiesham beigsies. Kur tas pusgads palika?
Aa, shodien pie brokastu galda no sajusmas iespiedzos! : D Edu savu aknu pastetes maizitu un man Veltinja deguna gala nolika 3 pasta sutijumus!!! Kada bieza aploksne no Hjustonas, milja un ipasha vestulite no Jelgavas majam un nedaudz noslepumaina kartinja no pashas Romas! Tik fantastisks dienas iesakums!

Dievs ir LABS! Un tadu Vins man ir devis sho ipasho laiku.
Ludzu aizludziet par Veltinja un Ondinas veselibu. Veltinjas kajas un rokas ik pa laikam dikti nepatikami sap. Ondina nu tik atgustas no jau pasen bijushas gripas, kas vinju dikti nospieda. Ludziet par jauniem misionariem, kas te varetu palikt uz ilgakiem laika posmiem! Ludziet un neshaubieties- tad notiks : )

P.S. Pec menesha es jau bushu Teksasa pie masinjas un parejiem milajiem! Shonakt sapni redzeju masas meitu Adeliti. Vinja bija tik loti,loti skaista, ka nevareja ne aci no vinjas atraut!
Milu un ilgojos!

Atpakal Santa Cruz

Uzausa saulains pirmdienas rits un 7:30 mes jau izkapam no musu skaista autobusa. Nedaudz nogurushas un miegainas ielecam kada vietejas satiksmes businja, kura durvis atveras un aizveras vel atrak neka Maskavas metro! Bijam laimigas tikt istaba ar dushu un pilnigi horizontalu gultu. Kad bijam sakopushas, devamies uz centru, kur Panfilai bija paredzets acu arsta apmeklejums. Kamer gaidijam garaja rinda, apskatijam blakus esosho molu, kur man izdevas arkartigi skaists pirkums- kleita, ar ko doties uz Karklina kaazam : ) Kad mana atvadu tusinja Rigas dzivokli mani draugi man uzrakstija vestules, ko lasit Bolivija, ari vins bija sho to man sarakstijis. Viena no tam lietam bija atgadinajums, lai saku domat,ko vilksu uz vinja kaazaam. Tad nu es pavisam nopietni par to padomaju un atradu : ) Ai, kas ta bija par briniskigu sajutu- piemerit vienu skaistu kleitu pec otras...un vel briniskigaka sajuta bija, kad viena no tam naca man lidz maza maisinja : )
Tad vel Panfila man sagadaja tadu parsteigumu, ka aizveda mani uz skaistumkopshanas salonu, lai es dabutu manikiru un pedikiru! Tas vispar skita ka pasaka...drusku neerti jau man bija meistarei dot savas interesantaa paskata plaukstas un pedas...bet nu...tads vinai darbs...Mmm...tik maigas pedinjas SEN sev nebiju dabujusi...
Vel kadi veikali, parki, edieni, taksometri, traka Santa Cruz satiksme, vietejo puishelju piezimes un komentari, dazi zinkarigi skatieni, pavadita nakts Jansonu majas...un no rita uz lidostu, lai dotos uz Puerto Suarez. Daudz ko jau paspeju piemirst, bet vienu gan atceros LOTI labi. To,ka taksometra shoferis mus ``aizlidinaja`` uz lidostu. Vinja prieksa ``atkapas`` visas celja joslu linijas, luksofori, blakus mashinas. Nezinu, kads bija mashinas atrums, bet likas,ka mes driz pacelsimies. Bet vins pavisam mierigs. Ik pa laikam parunaja pa savu mobilo un kaut ko pie sevis dungoja. Regulari parsledza radio stacijas. Visatrak to izdarija tad,kad saka skanet kada Beatles dziesma. To laikam vins nevar ciest : D
Lidostinja tada mazinja, mazinja. Tur satikam Aronu un Hannu, kuri devas uz Puertu kopa ar mums. Vinji ir no Dallasas un devas uz Rinkonu, lai te dzivotu un kalpotu lidz augustam. Tas mani vairs nemaz neparsteidza, ka musu vartus atvera 13:25…un lidojums bija paredzets 13:30. Nepagaja ne stunda, kad mes ``jau`` pacelamies. Vislabak man patika tas,ka detektors, kuram mums lika iet cauri, nemaz nestradaja. Panfila pavisam mierigi iekapa lidmashina ar naziti, es- ar visadiem skidrumiem. Vairakiem cilvekim bija pat 4 un 5 somas, ko vinji njema lidz lidmashinas salona. Mantas ar rokam parbaudija 2 droshibas darbinieki. Mazaa sievinja,kas gaja cauri manam mantam, atplesa valja manu nopirkto limes zimuli un to kartigi aposhnaja :D Tad,kad neko kaitigu tur nesaoda, palaida mani cauri. Droshibas limenis- graujosh : D Bet tas viss loti pieder pie Bolivijas. Lidmashina vienam pasazieriem kaut kas saka pilet no griestiem. Atnaca stjuarte un tur skirba iebaza pamatigu salveshu kaudzi. Ari pasham apaskaha sedoshajam pasazierim rokas iedeva salvetes- lai pats saslauka :D Neatskaneja ari tik loti pierastas droshibas instrukcijas. Bet bez problemam nolaidamies Puerto Suarez lidosta, kur man dikti patika tas,ka cilveki tika pie savas bagazas. Visas somas tik saliktas chupa pie viena lidostas loga. Palielais logs tika atverts un tad visi bolivieshi metas saukt droshibas darbiniekiem, kuru somu vinju grib. Kurs skalak bljava, tas pirmais dabuja savu somu. Mes jau mala skatijamies un smejamies- ja somas tapat vien tur izdala, tad mes prasitu to vislielako : D
Pec tam man tika ta laime uz Rinkonu doties pa gaisu kopa ar macitaju un abiem amerikaniem. Jauns, dikti baals un tievs paris : ) Abi zina spanju valodu tik, cik es zinu no traktora motora uzbuves - gandriz nemaz : ) Bet abi ar lielu apnemibu kalpot un darit visu, kas vajadzigs.
Shis dienas paskreja viena elpas vilciena. Gandriz ka neticama pasaka! Esmu tik LOTI pateiciga Dievam un Panfilai par to,ka man izdevas redzet kaut drusku no tas istas Bolivijas : ) Aizraujosha zeme, kas nebeidz parsteigt!

Cochabamba

Nakts brauciens bija saldejosh, jo vairaki autobusa logi bija valja un lidz ar to mes bijam gandriz zilas no aukstuma. Lidz ar to ari ipashi salds miegs nesanaca. Tomer veiksmigi plkst.6:30 sasniedzam galamerki. Mus tur gaidija vel pilnaka, vel skalaka un vel raibaka autoosta, kas bija PARBAZTA ar koloritiem bolivieshiem. Devamies jau ara no turienes, kad soma saku meklet savu fotokameru un videokameru, lai varetu iemuzinat apkart notiekosho. Un… soma tuksums! Abas manas lielas vertibas pazudushas! Jus varat iedomaties, ka es tad jutos…gar acim jau paskreja visi bilzu un video simti, kas lidz shim ir uznemti. Paldies Dievam mums pietika gudribas sameklet autobusu, ar kuru atbraucam, ietraucamies taja ieksha un parmeklejam vietu, kur biju sedejusi. Un neaprakstams bija mans prieks, ka atradas mani lielie dargumi turpat uz zemes. Pa nakti kaut ka bija izslidejushi no somas. Fuuu….paldies Dievam! Tad sameklejam taksi, lai mekletu kadu kafijas vietu. Panfilai kafija ir ka degviela- ik pa laikam to vajag uzpildit. Kad taksometrs mus bijam pievedis pie kadas glitas kafejnicas, visas tris raiti izbiram no auto. Es paliku pedeja, lidz ar to man bija tas gods aizvert nedaudz aizdomiga paskata auto durvis. Un nezinu, kur taja mirkli bija mana sajega, saprats un reakcija...ar lielu sparu un vezienu cirtu taksha durvis ciet. Un ziniet, kas apslapeja to cirtienu? Mans ikshis! Pati iespiedu savu nabaga pirkstu sapigas metalas lamatas. AUCH!!! Asaras izspraga momenta. Tapat ari asinis. Pirksts pagalam...tas uzreiz kluva daudz lielas un zilgani sarts. Stulbi gan... bet pec nelielas pirksta vannoshanas karsta salsudeni biju jau spejiga pasmieties par savu neveiklibu. Turpmakas dienas gan jutos diezgan neveikli. Kas to butu domajis, ka bez viena ikshkja ir tik loti gruta dzive? Bet ka jau teicu- pamazam varu atsakt lietot savu nabaga pirkstu.
Ari Cochabambaa devamies uz lielo tirgu. Tas ir ka pilsetas seja, jo tur var redzet itin visus iedzivotaju slanjus. Kur vien skatijos, prieksa kada sievinja kupliem, kupliem svarkiem un garam, melnam bizem, kuru galos ipashi bumbulishi. Vinjas dikti negrib, lai vinjas fotografe, liek rokas prieksa sejai, lai tas neizdotos. Tomer man pietika veiklibas, lai vairakas no vinjam iemuzinatu. Jo tik loti gribas vinjas paradit ar jums, mani miljie! Tapat ka Rio de Janeiro ari Cochabamba var lepoties ar savu Kristus statuju, pie kuras var uzbraukt ar nelielu elektrisku gaisa vagoninju. Mums laimejas ari uzkapt Kristus rokaa- tur pa shauram, nedaudz ligojosham trepitem var tikt visi,kuriem nav zel 1,5 boliviani, kas ir dikti leti. No Jezus rokas paveras fantastisks skats uz kalnaino pilsetu. Skaisti! Tur, protams, netrukst turistu,kuri viens pec otra steidz fotografeties kopa ar Jezus statuju. Kad braucam leja, musu vagoninja sedeja ari 3 bolivieshu vietejie virieshi. Vinji saka mums prasit, no kurienes tik skaistas meitenes ir ieradushas. Kad vinji uzzinaja, ka esmu no Latvijas, vaicaja, vai Krievija latvieshiem piegada gazi : ) Lielisks jautajums! Vel kadi jautajumi,komentari, pieklajibas frazes. Mazais brauciens atri beidzas, bet laikam viens no virinjiem butu velejies, lai brauciens ir nedaudz ilgaks...kad izkapam no vagoninja, vins steidza panemt manu roku, lai pateiktos un izraditu savu prieku par iepazishanos. Vinja prieks bija tik liels, ka nepaguvu ne atguties, kad vins man bija iedevis ari atru buchu uz vaiga. Panfila un Nayeli vareja tikai nosmieties un nobrinities, kapec vinjam abam bucha netika : D Bet nu tas te skaitoties ta pavisam normali un pat pieklajigi... Pec tam gan mes no tiem virinjiem atri tikam prom.
Cochabamba ir pilna ar pec skata nabadzigiem cilvekiem, tomer vinjiem ir ari lieli supermoli, kuri plist no veikaliem un restoraniem. Viena tada iegajam un kas tad tur? Kinoteatris!!! Man uzreiz acis iemirdzejas. Tik sen nav buts kino... Un lielakais prieks tads,ka mums pietika laika,lai mes noskatitos filmu! : ) Es viena pati iegadajos mums biletes un mes liela omuliba noskatijamies Karibu juras piratu 4.dalu : ) Interesanti bija verot dazas iezimes, kas man atgadina Rinkonas iedzivotajus...piemeram, RETI skaistie zobi : D Es loti, loti priecajos par iespeju but kinoteatri.
Pec tam jau driz atkal autobuss, kas mus aizveda atpakal uz Santa Cruz. Vel viens 12 stundu brauciens transporta lidzekli, treshais pec kartas. Bet visu cienu autobusu kompanijam- sedekli ir vienkarsi izcili erti un piemeroti ilgiem braucieniem!

Santa Cruz

Santa Cruz
Sho tekstu rakstu jau nedelu pec musu celojuma. Lidz shim nav sanacis laiks drukashanai. Ari tagad esmu veiksmigi iespraukusies pie datora tada maza pusstundas robinja. Pirms atminjaas atgriezos pie saviem ``arzemju`` piedzivojumiem, gribejas pieminet, ka rakstu ar ipashi `dekorativam`` rokam : D Kreisas rokas ikskis ir ar zilu nagu un ar melnu loku zem ta, tas man ir ka spilgta piemina no Cochabambas. Tagad jau saku lietot to nabaga pirkstu. Lidz shim visu dariju ar paceltu ikski : D Labajai rokai ir divas apdegumu retas. Tas dabuju tieshi pirms nedelas, glabjot mazo suniti no sliikshanas verdoshaja sunju putra. Diemzel neizdevas izglabt miljo,melno…un shiis dzivibinjas neveiksmiga glabshana uz manas rokas palika ka neliels apdegums. Putra bija tikko no plits nonemta. Lai ari lietoju ipashu gumijas cimdu karstaam lietam, tomer dazi vaaroshi pilieni atstaja pedas. Bet tagad pec nedelas ari tas sapes ir pazudushas. Tagad tikai neglitas retas palikushas. Un vel man ``patik`` mani pirkstu gali, kuri ir zaudejushi pirkstu nospiedumus veljas ziepju, trauku mazgajama lidzekla un krita del. Raibas tas manas rokas…bet pirksti vel joprojam kustas itin raiti un, paldies Dievam, varu turpinat stradat!
Tatad par abam Bolivijas lielpilsetam. Santa Cruz mani pat loti parsteidza par to,cik progresiva ta ir! Un briziem pat skita,ka es Hjustona, jo pats pilsetas centrs nudien ir bezgala moderns un daudzsolosh! Protams, kolidz tiekam kaut nedaudz prom no centra, varam redzet daudzas boliviskas norises. Visiespaidigaka vieta, protams,bija lielais tirgus. Ja man kadreiz skita, ka Rigas centraltirgus ir liels, tad tagad es uz to skatos ka uz mazu kioskinju. Santa Cruzas tirgotaju ``paradize`` ir neskaitamas reizes milzigaka. Mes paspejam apskatit tikai mazu dalinju no ta. Tur preces izkartotas pat divos stavos. Viss sastav no shauriem, abas puses nokrautiem prechu labirintiem. Starp pardeveju un pirceju vienmer notiek kauleshanas. To es ari diezgan atri no Panfilas apguvu un biju itin gandarita par ietaupitajiem bolivianiem. Viena tirgus malinja kada maza meitenite raibiem svarkiem un magnetofonu pie kajam- muzikas pavadijuma griezas un ligojas, ceredama uz kadu naudinju. Man uzreiz bija jasmaida un jaatceras musu Vecrigas dejojosha tantinja. Likas, ka raugos uz vinjas kopiju tikai auguma mazaku. Netrukst ubagotaju, kas pienak pavisam tuvu klat un piespiez ludzosho plaukstu tev gandriz pie krutim. Daudzviet pardeveji ir berni. Tadi 10, 11, 12 gadus veci ``biznesmeni``,kuri parsteidz ar savu stingribu un to,ka nelaujas kauleties. Tirgus pilns ar Armani, Gucci, Chanel un tamlidzigiem zimoliem. Par to originalitati, protams, varetu pastrideties : ) Cenas patiesiba loti normalas. Vareju atlauties vairakus boliviskus turistu niekus un vel sho to : )
Ja godigi, es vairs daudz ko no SantaCruz neatceros : D Lielako dienas dalu pavadijam tirgu, bijam dazas estuves remdet izsalkumu un slapes, pastaigajam pa daziem parkiem. Visur, kur vien vareju, izvelejos vistas galu,jo liellopa man ikdiena pietiek atliektiem galiem. Musdieniga, liela pilseta, pilna ar kontrastiem. Dienas beigas nolikam visas mantas Jansonu majas un devamies uz autobusu, lai brauktu uzzzz Cocha-Cocha-Cocha-Bambuuu : )

Uz Santa Cruz

Piektdien,27.maija Rinkonas seta bija neparasti pilna ar dudzam, daudzam mammam- lielakam, mazakam, garakam, isakam, resnakam un shaurakam, daza dikti skala , kada loti kautriga. Bet visam kaut kas vienojosh- milestiba uz saviem berniem, kas vinjas gaidija ar spozam acim un neatkartojamam apsveikuma kartinjam, kuras vinji bija vairakas dienas rupigi veidojushi.
Svetku programma nedaudz ievilkas. Dzejolis sekoja dzejolim, dziesmas, uzvedumi, runas, lielaa kuuka, dazadas speles tikai mammam. Daudzas no matem bija vietejas ajorietes, kuras ar nebeidzamu smieklu juru pavadija ikkatru prieksnesumu un speli. Interesenati tas, ka pat visskumigakajos uzvedumu mirklos vinjas dikti smejas. Velak man Panfila paskaidroja, ka ajoriem smiekli nozimejot ari lidzjutibu un seeras. Ok, tas daudz ko izskaidro.
Kolidz Panfila vareja tikt valja no svetku dienas daudzajiem pienakumiem, mes metamies baltaja mashina, lai brauktu uz Puerto Suarez. Bedrainais, dublainais, likumotais un reizem ipashi shaurais un apaugushais cels apmeram 80 km garuma shoreiz tika pievarets tikai 3 stundu laika! Tas skaitas neparasti atri. Panfila bezbailigi izveda mus cauri visadam redzamam un neredzamam bedrem, asiem cela robiem un dzilakiem dublu posmiem. Mezos ziedeja vairaki koki koshi roza ziediem, tos aplidoja vairaki koshi papagailu bari, dazos cela posmos klida ezelishi vai kada reta govs. Pec 3 stundu vertigam sarunam un dushigas braukshanas nonacam uz El Carmen asfalta cela. Braukt pa asfaltu…mmm…kas ta ir par baudu! Kaut kas tik lidzens un gluds…liks,ka mashina pati grib braukt uz prieksu. Kolidz nonacam Puerto Suarez, uzreiz devamies uz Brazilijas parstavniecibu,lai meginatu dabut manu Brazilijas vizu, kas man driz bus vajadziga. Diemzel kantora darba laiks ir lidz 14, nedaudz nokavejam,bet satikam laipnus darbiniekus, kuri vismaz apskatija manus papirus un pateica,ka viss bus loti vienkarsi un atri- tikai vajag atnakt pirms 14.
Paris stundas Puertaa un tad uz vilciena staciju, lai brauktu uz Santa Cruz. Ta ka bijam tur, pirms vel laida vilciena, stavejam pie vartiniem un plapajam ar apsargu. Panfilu tur gandriz visi zina- tapec sarunu biedri nav ilgi jamekle. Shis apsargs laikam loti labi vinju nezinaja, jo , apskatot musu papirus, prasija : Vai jus esat mate un meita? : D Es prasiju : Vai tad mes esam lidzigas? Vins teica,ka esam…bet loti driz vins laikam saprata, cik absurdu lietu vins ir pateicis,uzreiz aizgaja prom un kluseja. Gruti saskatit lidzibu musos- Panfila ir labi tumshaka par mani, ar isiem, melniem sprogainiem matiem un pilnigi atskirigiem sejas vaibstiem. Diez vai es varetu but vinjas meita.
Vilciens mani patikami parsteidza. Kad man teica,ka mes brauksim 12 stundas vilciena, es jau iedomajos viskaut ko, pazistot Boliviju…bet man par parsteigumu- mums bija loti miksti, plashi un zemu nolaizami kresli,kuros bija itin erta guleshana. Mums pasniedza siltas vakarinas- risi ar galas merciti. Un tad sakas kino. Mes jau dikti nopriecajamies, jo filmas sakums bija daudzsolosh- balets, skaisti terpi, muzika, briniskiga galvena aktrise… bet velak man ik pa laikam vajadzeja aizspiest ciet acis, jo filma kluva arvien pretigaka un pretigaka. Ja gribat redzet kaut ko izcili briesmigu, tad nosaukums- The Black Swan. Abas ar Panfilu nospriedam, ka ta ir pedeja laika visshausmigaka filma, kadu esam redzejushas. Pec tam gan bija kaut kas ``labaks``- Desperado ar Antonio Banderas! Salidzinot ar pirmo filmu, shi man tik loti patika, ka jau pec 30 min biju iemigusi saldi jo saldi...
Nepagaja ne 12 stundas, kad jau bijam Santa Cruz. Iegajam stacija un tur...pilniga Bolivija! Pilns, pilns ar cilvekiem. Visvairak,protams, manu uzmanibu piesaistija resnas sievinjas, kuras savilkushas daudzus kuplus svarkus, raibus un platus. Uz galvaas dazadas mazakas vai lielakas platmales. Kadai adita micite, kas nedaudz par shauru, lidz ar to knapi turas galvas gala. Vinjam uz muguras vai kaut kur paduse iespiesti mazi sainiishi, kuros paklausigi dus kads mazs, bruns bernins. Cauri pulim traucas autobusu shoferishi, kuri grib dabut pilnu savu braucamo, meklejot kadus bezbiletniekus, kurus panemt lidz cela. Tos vinji mekle ar skaliem saucieniem. Piemeram, ja vins brauc uz Kochabambu, tad sauciens ir shaads : ``Kocha-kocha-kocha-bambaa!!!`` Pilnigs troksnis, burzma, krasas, balsis, sancensiba starp autobusa kompanijam…
Mus sagaidija Panfilas dels Joshua un vinjas masas meita Nayeli, velak satiktam ari Joshua draudzeni Hannu. Jauki, milji cilveki- viena meksikane, otrs latvieshu un meksikanju salikums, treshaa- tira korejiete. Tam visam klat es- baltaa latviete un Panfila no Meksikas, bet ar brazilieshu, bolivieshu, amerikanu personibas elementiem…Raiba kompanija!

Miilja otrdiena

Shaja otrdiena (17.maijs) bija vairaki citadaki notikumi. Nu varbut ne gluzi milzigas sensacijas, bet te jau viss,kas ir atskirigs no ikdienas ieradumiem, skiet iipash. Tatad Veltinjai bija jaizbrauc kopa ar macitaju uz Puerto Suarez, lai dotos uz policijas iecirkni nokartot kadus papirus. Tas bija tik savadi, ka visam bija janotiek bez Veltinjas gudras uzraudzibas un gadibas. Bet mes lieliski tikam gala ar visu. Un shaja diena gaidijam, ka atgriezisies Ondina no nedelu ilgas prombutnes zobu proceduras del. Vakara ap 17 sadzirdeju,ka debesis paradas lidmashinas motora daudzsolosha skanja un steidzos uz lidlauku. Nekad vel ta nebiju ``nesusies`` kadu sagaidit, bet shoreiz kajas pashas mani turp aiztrieca. Puscelja mani savaca Panfila, kura turp devas ar mashinu, lai savaktu visu,ko macitajs bus atvedis. Un ja- no lidmashinas, saules apspidetas, izkapa manas draudzenes Veltinja un Ondina. Lai ari bijam skirtas pavisam neilgu britinju, atkalredzeshanas prieks bija diezgan specigs. Pec sirsnigiem apskavieniem un sveicieniem, es uzreiz uzzinaju, ka kurai bija gajis. Izradas, ka macitajs nemaz nebija ticis pari uz Corumba, jo bolivieshi atkal bija uzsakushii kaut kadu robezas streiku. Lidz ar to pasta apmeklejums shoreiz izpalika… divas vestulites, kuras biju rupigi un ar milestibu sagatavojusi, tagad atgriezas pie manis un gaidis nakosho otrdienu. Un ta ka robeza ir ciet, Ondinai nacas no Brazilijas puses 2 km iet ar kajam ar visam savam somam. Velme noklut atpakal majas- Rinkona palidzeja izturet visas grutibas, kas vinjai pa celam gadijas. Vel vienu nedelu prom no mums vinja nebutu varejusi izturet : )
Velak abas manas draudzenes man uzdavinaja visadus pilsetas labumus. Ai, ka es priecajos! Tiku pie retiem dargumiem- aboliem un mandariniem : ) Ondina bija man pataupijusi mazu vistas gabalinu, ko bija pilseta edusi. Tas , rupigi ietits follija, bija varonigi parcietis garo celojumu majas un pec dazadm minutem krasni smarzoja tik teicami un garshoja vel labak....Ari mani shokolades krajumi ir paplashinati. Un Veltinja man bija nopirkusi ari tualetes poda shrubetaju...tadu birsti, kas man dikti pietruka. Lidz shim podu biju tirijusi ar kaut ko tadu,ko labak te skalji varda nesaukshu. Nu man ir gan ista birste, gan ari tirishanas lidzeklis! Zinu jau zinu- vai tad man tiesham kaut kas tads te ir jaraksta…bet ziniet- te tadam ikdienas lietam ir tada nozime! Nevar aizskriet uz ``Rimi``vai ``Maxima``, vai ``Walmart``, lai atri nopirktu visu vajadzigo…ja sagaida ko tadu no pilsetas, ir liels prieks. Tagad man podins spid un laistas : )
Un Dievs kartejo reizi briniskigi paklausija lugshanas. Ludzam, lai Ondinai zobu operacija izdodas veiksmigi. Dakteris jau esot solijis, ka 2 nedelas vinjai mute bus nejutiga un sazin ko vel...BET...vinjai vispar nekas nesap un nekas nav nejutigs. Vina saka,ka operacijas laika piedzivojusi briniskigu Dieva mieru. Ludzu, lai ari Veltinjai visi papiri nokartojas negaiditi atri un veiksmigi un lai vinjai pietiek laika ari vienkarsi atpusties,ja reiz ir tikusi uz arpasauli. Un Dievs precizi uzklausija. Veltinja atgriezusies stastija ar izbrinu,ka papiru lietas notikushas neparasti atri un veiksmigi. Un vinjai ir izdevies pastaigat pa Puertas veikaliem. Tas vinjai ir ta kads ``relaksacijas pasakums``- iepirkshanas : ) Paldies Dievam par uzklausitam lugshanam!
Ai, ka es milu savas Rinkonas lielas draudzenes. Un es loti, loti ceru,ka vinjam izdosies aizbraukt uz savu tevu dzimteni. Pirmo reizi dzive! Mums jau ir dazas konkretas ceribas shaja sakara. Lugsim, lai izdodas : )