Paldies Dievam- esmu savā mīļajā Latvijā, mājās. Un es tak varu lietot garumzīmes! Tā ir baigā labsajūta. Vakar drusku pēc 13 nolaidos Rīgā. Kamēr vēl lidoju, mans prāts kaut kā nespēja noticēt, ka es tiešām lidoju uz Latviju. Bet tad,kad pa lodziņu ieraudzīju pirmos Latvijas kokus, televīzijas torni un Ziepniekkalne deviņstāvenes, tad es pie sevis noteicu: Mana zeme! Un sāku sajust ''Latvijas smaržu''un noticēju. Pirmie soļi uz Latvijas zemes bija tādi...nedaudz nestabili. Šķita, ka noģībšu, jo laika maiņas dēļ bija pazudusi viena nakts. Negulēšana un sajūsma radīja tādu savdabīgu sajūtu. Bet ,kad izgāju zonā, kur bija mani sagaidtītāji...AK! Visi mani mīļie...nu gandrīz visi...Bet bija tāda laimes sajūsma, ko vienkārši nevar aprakstīt. Un vislielākais pārsteigums par 3 indiāņiem, kas bija ieradušies no kādiem Latvijas džungļiem. Milzīgs paldies! Tiešām- no sirds!
Šodien biju savā dārgajā Jelgavas draudzē un tur arī likās, ka esmu tādā īpašā ''dimensijā''...visa tā mīlestība un smaidi...Mazais Emanuels(6 gadi) ar savu nedaudz bezzobaino smaidu no baznīcas otra gala ar mirdzošām acīm man ziņoja, ka ir sajūsmā,ka esmu atgriezusies. Pēc tam viņa mamma stāstīja, ka visu šo laiku viņš vakaros esot cītīgi lūdzis Dievu, lai Liene atgriežas mājās:) Reizēm pat esot piemirsis lūgt par tēta tālajiem ceļojumiem, bet Lieni vienmēr esot atcerējies. Tik īpaši. Mīļa Mildiņas tante stāstīja, kā bija iekārtojusi īpašu lūgšanu burtnīciņu, kur katru dienu veikusi ierakstus par mani. Starojošā Guntiņa liecināja par to,kā arī Latvijā varēja sajust īpašas svētības un Dieva iedrošinājumus šajā laikā, kamēr sekoja līdz manām Rinkonas gaitām un aizlūdza. Mazās meitenes uzklupa no visām pusēm un pieprasīja, lai nosaku datumu,kad mums būs meiteņu vakars manās mājās. Mazais Emanuels arī pieteicās, bet dikti bēdājās, kad es viņa praprasīju: Vai tad tu esi meitene? :) Būs kaut kas jāizdomā arī mazajam puikam :) Vienvārdsakot- īpašs prieks atgriezties un dzirdēt, kā arī šī okeāna puse bija svētīta šajā laikā.
Pēcpusdienā manās mājās ciemojās Numa un Elizabete, kuriem varēju parādīt Bolīvijas bildes un dažādus interesantus suvenīrus, atribūtus un elementus no ''džungļiem'':)
Un tagad svarīgs datums:
21.augustā pēc dievkalpojuma, kas sākas 11:00, es rādīšu bildes un stāstīšu par savu Rinkonas laiku Jelgavas baptistu draudzē. Tā kā- tiekamies tad :)
Un vēlreiz- BEZGALĪGS paldies par jūsu lūgšanām un atbalstu visu šo mēnešu laikā. Dievs klausīja lūgšanas. Un ziniet- Viņš turpinās klausīt. Tāpēc es ĻOOOTI aicinu turpināt aizlūgt par Rinkonu. Par to, lai Dievs dod spēku tiem dažiem varoņiem, kas tur turpina darbu un lai rodas jauni censoņi, kas būtu gatavi atsaukties Dieva aicinājumam sludināt līdz pasaules galam...līdz par Rinkonai :) Lūgsim. Un varbūt tieši TEVI Dievs tur grib redzēt? :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru