Drosme

Jo ilgak cilveks brauc ar mashinju, jo drosmigakus manevrus vins prot veikt. Jo ilgak pavars strada virtuve, jo drosmigak vins eksperimente ar dazadiem produktiem. Jo ilgak frizieris strada sava amata, jo drosmigak vins keras pie jebkura matu cekula.
Jo ilgak es esmu Rinkona, jo drosmigaka klustu ari shejienes dziivee.
Drosmi sevii noveroju, piemeram, taja, ka sakuma man bija diezgan lielas bailes no tas pilnigi melnas tumsas, kas te iestajas, kad savu rukshanu beidz lielais motors. Jo tad visi troksni kluva baisaki. Bet tagad es pat mierigi esmu spejiga iziet ara no internata, lai pasedetu uz kada no balku soliniem. Sezu viena pati pilniga tumsa un ir baigi labi. Naktij ir sava burviba. Reizem debesis ir ka nobertas ar lielakam un mazakam zvaigznem. Pa gaisu lidinas jau sen iepaziti janjtarpinju braleni, kas visu laiku spid. Kaut kur aizlec kads krupis vai varde, visa sienaazu dinastija chiigaa savas viena tonja vijoles...viens no Rinkonas sunju bandas uzoz,ka tu tur sedi un nak pie tevis pieprasit milestibu. Tas notiek ta,ka no sakuma vins tikai maigi pieglauz purnu pie kajas. Tad,kad vins sanjem kadu glaastu no manis, vins klust drosmigaks un grib jau iekapt klepi un dabut vel vairak...tad visi parejie vinja brali un masas sajut, ka viens ir ticis pie milestibas un nesas tev virsu. Un tad nekad cits neatliek ka vinjus norat un mukt ieksha, kamer vel nav par velu.
Tad vel drosme vairojusies pusdienlaika briivas stundinjas izmantoshanaa. Tagad mierigi pati jau dodos pastaigat pa kadiem vel neatklatiem celiem, kuriem abas puses ir dzungli- reizem tadi pavisam klaji un pliki, reizem biezi un necaurredzami. Jo talak eju, jo interesantaka ir ta sajuta...tad atkal varu no jauna noticet, ka tiesham esmu Bolivijas muza mezu dzunglu vidu. Taadaas pastaigas mani pavada speciga Rinkonas saule un visadi lielaki un mazaki kukainishi. Krumus ik pa laikam sakustina kada nezinama radibinja. Pa koku zariem leka nedaudz jocigi putni ar tumshi zilu mugurinju un dzeltenu vederu, uz galvas tiem tada ka grebene. Vinji esot slaveni ar savu zagligumu. Tie leka un lido no koka uz koka. Kad nosezas, tad uzsvilpj savu skalo dziesmu. Un ikkreiz, kad izdvesh kadu skanju, pacel savu asti. Tas izskatas diezgan amizanti ! Iegaju kada meza ielocinja, uz kuru veda maza tacinja. Tur tads klajaks laukumins, pa kuru izbarstiti liela ragulopa kauli. Ribas vel kartigi stav sava rinda, tachu viss parejais metajas apkart. To laikam ir notiesajis kads no Rinkonas tigeriem. Man jau skita, ka to te vairs nav, bet Harijs svetdien pastastija, ka vel nesen ir atrastas tigeru pedas pat kilometru attaluma no musu ciemata. Tie gan cilvekiem virsu nekritot, tikai lopiem gan labprat piekeras...Es nevienu tigeri neesmu satikusi un domaju,ka ari nesatikshu, jo es pa pilnigiem dzunglu biezokniem nestaigaju! Eju tik pa droshiem celiem, pa kuriem shad tad garam aizminas kads no vietejiem ajoriem. Tie tad nobrinas, ko tads balts cilveks iet pa mezu dienas vidu,kad visi normalie gul : ) Bet tadas pastaigas ir arkartigi vertigas gan kaju izkustinashanai, gan prata izvedinashanai. Tad domas paceljas nedaudz augstak un talak...
Esmu kluvusi drosmigaka, atklajot visadus meitenju nedarbus un melus. Ja...diemzel gandriz neviena nespej iztikt bez meloshanas. Varbut tas vinjam ir kaut kads paaudzu mantojums. Tur vajag lielu drosmi un stingribu, lai izdabutu no vinjam atzishanos par meliem un tad vel atklat patiesibu. Pamazam man ta speja pieaug. Sakuma jau vienkarsi ticeju visam. Tagad lietas redzu realak.
Varbut skan nedaudz smiekligi, bet esmu kluvusi drosmigaka ari sava stila : D Latvija man dikti patika vienmer visu sava apgerba saskanot pec krasam un stiliem...bet tagad...ai! Varu savilkt kopa da jebko. Jo mani 10 t krekli ta ir apnikushi, ka dazadibas del varu savilkt visu to,ko Latvija nekad nebutu likusi kopa. Ta laikam ir ietekme no meitenem- vinjas vienmer savelk kopa VISU iespejamo un neiespejamo un staiga ar pilnigu parliecibu un pashapzinju! Es tapat : )
Drosmigaka ari esmu kluvusi ar dazadu nevelamu radibinju ...nogalinashanu. Tarakanus situ nost vienu pec otra, ar visu iespejamo, kas pagadas pie rokas. Vel tikko virtuve viens usainais lida pa sienu, man roka bija maza stikla burcinja. Ilgi nedomaju un ar to pashu situ bruno briesmoni. Prusaka dziviba saskida uz pusem tapat ka mana burcinja : ) Tagad esmu spejiga tikt gala ari ar visadiem zirnekliem. Tarantuliem gan vel neesmu spejiga kerties klat, bet tie, kas ir mazaki, tiem jau proti ieradit vinju vietu...Atvainojos visiem dabas draugiem, bet jums japiekrit, ka ir situacijas, kad dabas radibinjas tomer trauce cilvekam, vai ne? Piemeram, ja gar gultu rapo tads gar-gar-gar kajains un resns zirneklis...Lai izvairitos no ta,ka viens tads nakti tev apgulas blakus, vajag rikoties pirms vins to ir izdarijis! Ari mazas kirzcinas pie izlietnes krana, uz sienam, pie kurpem mani vairs parak neparsteidz. Tas jau skiet ka ierasti ``kaimini``.
Ta mana drosme te aug. Katru dienu klustu arvien vairak ``vieteejaa``…ka teiktu krievi- mesnaja ! Reizem pat aizmirstas,ka man ir bijusi citadaka dzive pirms tam....