sestdiena, 2011. gada 29. janvāris

skola

Shodien bija mana pirma diena,kad izpildiju kadu no saviem skolotajas pienakumiem. Biju 3 stundu gara skolotaju sapulce,kas notika spanu valoda! Varonigi pastastiju drusku par sevi spaniski...un visu parejo laiku centos neaizmigt,jo vini visi tik atri runa,ka es vienkarsi nespeju izsekot lidz,lai ari sakuma dikti centos.
Pirmaja mirkli visi skolotaji uz mani skatijas ka uz tadu,kam butu zali mati, zila seja un dzeltenas ausis... pec paris stundam jau pierada! Nu es loti labi saprotu, ka jutas melnie cilveki,kad baltie par viniem brinas.
Vel ir tik looti daudz darbinu, kas japaveic pirms skola var sakties. Ludziet par visiem skolotajiem, Veltu, direktoru Panfilu,mani un parejiem,kas darbojas, lai viss labi izdotos! Mes daram diezgan smagu, bet loti svarigu darbu!
Vieteji ajorieshi un bolivieshi ir loti apbrinojami laudis...katru dienu vini mani parsteidz ar kadu savu ricibu un domu gajienu. Vini pilnigi noteikti nav radnieciski latvieshiem. Noteikti citreiz vairak pastastishu!
Rit svetdiena, man dievkalpojuma liks dziedat solo. Dziedashu veco labu Pasaules Gaishums! Un pati meginashu paskaidrot spaniski,par ko ir ta dziesma!
Ar lielu smaidu, jusu Liene

P.S. Tiem,kas lasa sho angliski/ visu cienu un pateicibu Agritinjai, kura tik uzticigi un perfekti visus manus domu gajienus iztulko! Tas nav viegls darbs, bet vinai loti labi izdodas,vai ne?

Ir labi!

Sveiki,mani miljie draugi ! Ir pagajusi vel viena skaista diena Rinkonaa, shoreiz ta ir piektdiena,28.janvaris. Starp citu- sveiciens KARLIM varda diena 
Man tik loti gribetos VISU aprakstit, bet diemzel laika… tas elektribas te ir tik,cik ir. Tad nu meginashu atri to vissvarigako par pedejam dienam !
Beidzot satiku macitaja Samuela sievinju un Rinkonas skolas direktori Panfilu. Un tadas damas ka vinja pasaule ir varbut uz viena rokas pirkstiem saskaitamas. Ta vinjas energija, aura, speks, izteiksme, temperaments, milestiba, spozums utt….tas viss rada TIK vienreizeju personibu ! Vinja ir no Meksikas un vecmaminja vinjai ir chiganiete. Vinja pati doma,ka tieshi tas vinjai dod to trakumu. Vinjai ir 53 gadi,tacu gandriz nekas neliecina,ka vinjai vairs nav 25 ka varetu padomat no malas. Vinjai ir tik bezgala daudz pienakumu un atbildibas ..vinja pati saka,ka vini ar Samuelu strada gandriz 24 stundas diena. Te gandriz visiem darba laiks un privata dzives saplust viena masaa un viss ir viens...Un ta ka vinja runa angliski, man bija liels,liels prieks,ka ir kads, ar kuru var ta forsi paplapat! Un vina uzreiz mani ``pienjema darba`` par anglu valodas skolotaju vidusskolas klasem,tas ir 9.-12.klasem. Man bus jamaca pirmdienas un otrdienas. Man bus skolotaju uniforma- tads balts halatins,kas drusku atgadina arsta uzsvarci. Panfila man iedeva macibu gramatas, kladi ar laciiti, pildspalnu, zimuli un zimulu asinamo un teica: Nu tev ir viss, lai tu varetu sakt stradat! Rit no rita (sestdiena) 8:00 ir visu skolotaju sapulce,kur ari man ir jabut, lai mani iepazistinatu ar manie nakoshajiem kolegiem. Un otrdien 8:00 ir 1.skolas diena, kur man ari ,protams,jabut. Tad mani iepazistinas ar bernu vecakiem. WOW! Shi bus mana pirma ista darba pieredze skola. Lidz shim esmu tikai neilgi uz prakses laiku macijusi skolenus un darba stradaju ar pieaugushajiem…bet nu ista skola ar istiem skoleniem PLUS tie ir bolivieshu un ajorieshu skoleni!!! Jaludz,lai Dievs man uzreiz dod pareizo attieksmi,vardus, pieeju,gudribu,lai es varu briniskigi palidzet viniem iemacities daudz,daudz ko!
Saja gada Rinkonas skolaa macibas saks 150 skoleni no tuvakam un talakam vietam. Talakie skoleni ir no 100 km attaluma un tos sodien macitajs Samuels atveda te ar lidmasinu, jo celi esot parak pielijusi,lai vinju tevs pats varetu vinjus atvest uz skolu. Diemzel vismaz 30 skoleniem nacas atteikt macibas. Un katru gadu ir tadi,kuriem diemzel jasaka ne. Iemesls ir tads,ka misija LOTI trukst cilveku. Protams, vienmer pietrukst ari nauda un telpas extra studentiem, bet tas lielakais deficits ir CILVEKI! To ari Panfila loti uzsvera,kad stastija man par visu notiekosho misija. Esot gan sponsori,kas gatavi dot vairak…ir ari cilveki,kas gatavi atbraukt uz isu laiku,lai uzbuvetu papildus ekas,kas butu vajadzigas. Tachu trukst tadu,kas te butu gatavi palikt uz ilgaku laiku. Loti vajadzigi cilveki,kas strada internaataa un pieskata, palidz visadi skoleniem. Vajadziga virtuves uzraudze jeb kjeeksha kaa to te sauc. Vajag vel kadu saimniecibas vaditaju tadu ka Velta. Par vinju vispar es gribeshu uzrakstit veselu rakstu. Ludziet par Veltu. Vinja te dara DAUDZ vairak neka viens cilveks spej padarit. Par vinu noteikti vel dzirdesiet!
Rinkonas skola ir plasha attaluma LOTI slavena un nepiecieshama daudziem berniem. Tie latviesi,kas te reiz uzsaka sho misiju, jau pamazam atstaj sho zemi un dodas uz Debesim…un nav isti,kas vinjus nomaina. Ta ka ludziet- varbut tieshi kadam no jums te ir janak jau pavisam driz! Un te ir loti briniskiga vieta,kur tik daudz ko var gut un macities!
Un tagad pie datora atnaca mana draudzene Sharon un vinja suta sirsnigus sveicienus visiem maniem draugiem Latvija! Vinja ir muy bonita!
Tad vel gribeju pateikt to,ka man ir tiesham dikti maz laika pie interneta, nav isti laika parbaudit visus portalus un epastus, tapec atruma del parbaudishu tikai savu blogu un 1 epastu- liene.svoka@inbox.lv Ta ka ir man sakams kas tads,ko gribat teikt zem 4 acim- ludzu,rakstiet tur.
Un velreiz milzigs paldies par to,ka ludziet par mani un domajiet par mani! Un paldies par komentariem blogaa- tie ir tadi ka mazi prieka vestnesishi no Latvijas :D Milu jus visus un skrienu uz istabu,kamer vel ir eletktriba. Citadak mani apedis viens no maniem kustonishiem,kas te vairuma jau mani gaida!
Hasta luego!

trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Hola :)

Man tagad ir pirmdiena,24.janvaris. Vel viena vertiga darba diena ir pagajusi. Shodien jau 7 saku darboties. Izmazgaju vienu maju, tad parvedu humpalu maisus no vienas majas uz citu, drusku pastradaju ta saucamaja vesuuzii, druscin virtuvee, viese istabu sagatavoju jauniem visiem un vel paris mazaki darbinji. Kad ir tik daudz,ko darit, tad diena paskrien nemanama atruma.
Vakar bija atputas diena-svetdiena. Seit dievkalpojums jau 8:00 un visi pusdienas jau ed 10:30 Pecpusdiena biju ciemos pie viena no latvieshiem-Harija Jansona. Vins man radija veco laiku bildes un stastija par to,ka te kadreiz bija. Pirmie latvieshi te brauca no Brazilijas ar veershiem. Un vins vel atceras tos laikus,kad vins un visi parejie ``dullie`` te brauca ar ratiem,ko vilka 6 vershi. Un 80 km garo celu,kas ved no asfalteta cela lidz Rinkonai, vinji medza veikt pat 13 dienas,jo cels bija dikti briesmigs un lens. Vins stastija par reizi,kad ,veicot kartejo 13 dienu braucienu, vini naksnoja meza zem klajas debess. Viens no braliem bija novilcis savu kreklu,lai tas pie ugunskura izzutu. Tacu, ritaa parodies, vins no krekla atrada vairs tikai apkakliti un malinas…visu parejo bija aiznesushas skudras  Tad vel bralis Harijs stastija par pludien Rinkona. Kad te plust,tad aizplust viss. Vienos pludos udens visas cuukas aiznesis uz mezu. Pec tam vairakas dienas vinji gajushi pa mezu un kjerushi cuucinjas. Kadu citu pludu reizi bijis ta,ka viena ajoriete ,kura gaidija berninju, bridusui pa lielo udeni un jutusi,ka laiks dzemdet. Ta ka uz zemes nebija neviens gauss plekitis, vinja uzrapusies koka un tur piedzemdejusi. Ar matu spradzi pargrieza nabas saiti, sava krekla ietina berninu un turpinajusi celu. Abi esot bijusi sveiki un veseli. Tadus un daudzus citus stastus man svetdien liela omuliba un prieta stastija bralis Harijs. Un vins bija tik loti,loti laimigs,ka kads pie vinja atnacis ciemos. Vins jutoties loti vientuls, jo sievinja Rute un jau vairakus gadus ir Debesis… lai ari katru dienu sanak satikt visus parejos ciemata iedzivotajus, tomer tada drauga jau vairs nav… tad un es soliju,ka vel kadreiz noteikti aizieshu apskatit vecas bildes un paklausities vel kadus varenus stastus! Te jau katrs no tiem lavieshiem velas vis kaut ko paradit un pastastit. Ta jau parasti nav to visu,kam stastit…
Vakar bija ar vakara dievkalpojums plkst.18:30. Un tas bija mana muuza isakais dievkalpojums. Nepagaja ne 25 minutes,kad visi jau gaja majas  man patik tas,ka te vada dievkalpojumus- tas,kas vada, ieprieks nav uztaisijis programminju. Vins uz vietas izdoma,kuras dziesmas dziedas. Skatoties atnakusho cilveku sejaas,izdomaa,kurs lasis Biibeli,kurs teiks lugshanu un kurs dziedas solo. Man vakar ari peksi saka- un tagad masa Liene dziedas solo :D Es gan sarunaju,ka tomer man dos laiku sagatavoties un to nodziedat nakamaja svetdiena. Te ta loti brivi un atri viss notiek!
Shodienas piedzivojums bija tads,ka mana draudzene Sharona mani aizveda pastaigaties pa istajiem dzungliem!!! Vel istakus dzunglus nevaretu iedomaties…palmas,bambusi,lianas,kaktusi,zale lidz pierei, visadas interesantas pukjes,krumi,upites,zirgu kauli,merkakishi,taureni, lieli putni…bridu pa dzungliem un brinijos,ka tas te ir tik parasti…loti skaisti tiesham!
Darba te dikti daudz, tiesham. Kad liekas,ka kaut kas ir padarits, tad uzreiz jakeras pie nakamajam lietam. Pasreiz lielaka darishana ir sakara ar to,ka pec nedelas saksies jaunais macibu gads, lidz ar to te uz vietas dzivos 120 berni. Visas internata istabinas jasakarto,jaizmazga,jasalabo,gultinas jasaklaj, jo 3 meneshus ir bijis vasaras brivlaiks un viss ir noputejis,drusku sabojajies...Vel bez 120 berniem te atkal dzivos apmeram 20 skolotaji,kuriem visiem ari jasagatavo dzives vietas. Ta ka daudz darba. Un pec nedelas saksies vel daudz jauni pienakumi. Es vel nemaz nevaru iedomaties,kas tad man bus jadara. Bet bus daudz darba,es jau to saozu! Un man loti patik. Patik but dalai no tas komandas,kas dara varenu darbu. Rinkonas misija ir tiesham vienreizeja vieta uz pasaules. Dzunglu vidu ir izveidots loti civilizets,kartigs ciematins ar Bolivijas standartos augsta limena skolu. Suri gruti stradajot var panakt tik daudz. Man te ir daudz ko macities...
Un jau atkal tulit pazudis elektriba...teiksu ata! Un loti ceru,ka jau driz tiksu pie interneta,lai sho visu jums nosutitu.
Paldies par lugshanam. Tas tiesham strada  Nevaru sagaidit,ka te bus skolas laika. Bet taja pasha laika nevaru sagaidit ari mirkli,kad varesu Latvija radit visas savas bildes un video 
Buchas un ata!

Ikdiena Rinkona

Pedejo dienu laika esmu piedzivojusi tik daudz ko jaunu un neparastu,kas seit jau ir daudzu gadu desmitu ierasta ikdiena. Man ir ieradita sava istabina,kas ir zem viena jumta ar jaunako meitenu internata istabinam. Sakotneji man bija paredzeta majinja, tacu velak uz sejieni pieteicas braukt kads misionaru paris no Brazilijas un lidz ar to maju pieskirs viniem. Bet es loti priecajos par to,ka mana istabina ir loti tuvu cilvekiem, jo es nespetu iemigt,ja es butu tur, lauka vidu, kur ir majina. Ta iemigshana man laikam ir lielaka problema. Lieta tada,ka manai istabai ir aluminija jumts, uz kura VISS skan daudz reiz skalak nekad tas patiesiba ir. Kad list lietus, uzkrit kads zars vai koka auglis, vai uzkapj kads putns vai leka sienacis...tas viss skan riktigi baisi. Naktis ipashi aktivi dzied dazadi kukaini un kerc visi putni pec kartas...pa zali chubinas kaut kadas mazas radibinas, gar logu pastaigajas zirgi,kurus ik pa laikam, kad vien nav slinkums, sarej Rinkonas seetas 6 sunji. Un vel tas,ka nakti te ir PILNIGA tumsa un pa segu man leka visi iespejamie kukainishi…tas viss kopa rada nedaudz baisu sajutu, kas nelauj uzreiz iemigt. Ar katru vakaru ir jau vieglak, bet tomer – katrs vakars ir ka izaicinajums. Abiem maniem logiem ir moskitu tikls,kas mani pasarga no nomirshanas ka saka maasa Velta  Bet visadas gniidas tomer pamanas ielist pie manis. Laikam visi grib nogarsot jaunaas,baltas asinis :D Vislabakais bija tad,kad vienu nakti,ka jau ierasts, sajutu,ka pa roku kaut kas staiga. Atveru acis (lai ari ta ir diezgan stulba ideja,jo redzet te tik un ta neko nevar) un soreiz tomer kaut ko saredzeju! Padzinu to knisli ar roku prom un man peksni acu prieksa spid maza zibsuldzite! Aizveru acis,paberzeju tas un atveru velrez,jo skita,ka man regojas. Un ieraudziju velreiz to pasu mazo zibeniti. Un tad tas saka lekat pa manu segu! Velak par mani te vietejie smejas,kad to stastiju. Tas viniem te pavisam parasts kukainitis. Es to sauktu par latviesu jantarpina attalu bralenu. Ja…dzivas radibas te netrukst. Katru dienu lidz sim esmu satikusi kadu jaunu brinumu…mana istaba jau 4.dienu dzivo plaukstas lieluma taurenis, ara gar izlietni rapo apmeram 7 cm gars spalvains zirneklis, kad atveru skapja durvis, tur lepni sez apmeram 6 cm gars tarakans, gar durvim rapo 1000 kajis, pa Veltas darzu staiga MILZU krupis,kas ir apmeram tik liels, cik Berna izmera boulinga bumba. Te visas malinas ir pilnas ar neredzetam dzivibinam! Tu nekad neesi viens :D Pie ta visa ar laiku pierod...es gan vel esmu pierashanas procesa.
Tad,kad nedoma par visiem tiem rapuliem un abiniekiem, tad apkart ir briniskigi cilveki. Pasreiz uz vietas ir 3 latviesi- Velta, Janis un Harijs. Undine ir izbraukusi un Corumba labot savus zobus. Macitajs Samuels lido pa visadam oficialam iestadem,kartodams papirus. Bet sie 3 latviesi un vel viens onkulitis Romans no Ungarijas ir tiesham zelta laudis! Viniem visiem ir 74 un uz augsu. Bet vini iet,nemas,strada un kalpo daudz aktivak nekad dazs labs 20 gadigs eiropietis! Abi sirmie latviesu viri mani vienmer mili sveicina un paris reizes jau ir apraudajusies, uz mani skatoties…viniem es te esmu ka atbildeta lugsana…un esmu dikti prieciga,ka ta ir! Vini man stasta raibus un tiesam aizraujosus stastus par vecajiem laikiem…ja vien kads tos visus varetu pierakstit, tur sanaktu fantastiska gramata! Un vini visi visu laiku kaut ko strada. Mes satiekamies pusdienas un vakarinas, tas atri katrs aped, pasaka pienemto frazi ``Provecho`` un atkal steidz savos darbos. Es shis dienas esmu Velta tantes laba roka- daru visu,visu,ko vien vajag vinai palidzet. Lidz sim esmu tirijusi kadu ilgi neapdzivotu maju, berzu podus, mazgaju logus un mebeles, palidzeju veikalinjaa, lobiju kukuruzas un spiedu kukuruzu sulu un vel visadus mazakus un lielakus darbinjus. Tad,kad strada, tad tu te visu laiku esi slapjs! Visu laiku jaslauka piere,jo tu vienkarsi pili! Bet tomer to karstumu ir daudz vieglak izturet neka Latvijas julija svelmi.
Katra diena ir puslidz vienada, jo edienreizes ir viena un taja pasha laika. Brokastis 7:00, pusdienas 11:00, vakarinas 17:00. Plkst.17:30,kad nak kresla, visaas maajaas iesledz elektribu, kas izdziest 20:30 un visi cilveki iet gulet, dziva radiba tad sak kustet ipasi aktivi…nu vismaz tie,kas ir manas istabas tuvuma ;) Kad 1.februari saksies skola, tad elektribu izslegs jau 20:00 un celshanas ari bus drusku agraka. Bet no ritiem ir viegli celties,jo jau 6 ir pilnigi gaish un sak klut karsts. Kad saksies skola, tad te internata paliks apmeram 120 berni- ta ka uzreiz klus aktivaka ari sabiedriska dzive. Es esot ielikta internata ieksiene ari ar domu, lai varu atrak iemacities valodu,jo meitenes ar mani visu laiku runashot. Tada vinam daba! Jau pirmaja vakara pie manis atnaca ciemos vieteja meitene, kurai radiju no Latvijas atvestas bildes un sava pagaidam nabadzigaja spanu valoda stastiju par savu dzivi Latvija. Katru dienu man te iemaca kadus jaunus vardus un frazes. Un man patik,ka citreiz vecie latviesu onkas aizmirst,ka es vel isti visu nesaprotu spaniski un skatas man acis un ar smaidu stasta kaut ko spaniski. Es, protams, nespeju partraukt vinu stastu un maju tik ar galvu un smaidu. Lidz mirklim,kad atnak Veltas tante un pasaka onkuliem, ka es tak to visu nesaprotu :D Tad vinji nemas tulkot latviski. Ta gan vini parsvara ari sava starpa runa spaniski, iznemot reizes,kad negrib, lai vietejie saprot vinjus- tajos gadijumos vini izmanto latviesu valodu.
Sho visu es rakstu sestdienas vakara. Nezinu,kad izdosies to nopublicet, jo macitajs atlidos tikai otrdien vai tresdien.
Un starp citu – jus man varat rakstit vestules! Vakar ka reiz macitajs atlidoja no pilsetas un atveda pastu, tostarp ari paris vestules no Rigas,kas man bija ka jauks apliecinajums tam,ka es te varesu kaut ko sanemt no Latvijas ! Pasts jasuta uz Brazilijas pilsetu Corumba, kur macitajs izbrauc 1 X nedela- panem pastu un nodod jaunas vestules. Ta ka es ari varesu kaut ko sutit !  Mana adrese ir :
LIENE SVOKA
CAIXA POSTAL 101
CORUMBA
MS 79301-970
BRASIL

Es looooti priecashos kaut ko sanemt! Un noteikti megjinashu ari pati kaut ko nosutit! Ta ka varat man te savas adreses atstat..he he…varbut tiesi TEV es kaut ko atsutishu no dzungliem :D
Butu vel tik daudz ko stastit, bet ta ka jau driz izslegsies elektribas generators, tad man ir japasej nobeigt. Ceru,ka driz atkal tiksu pie datora !
Esmu prieciga, paedusi, apgerbusies, nedaudz iekarsusi, bet visada citada zinja gandarita ! Jutos gan ka pilnigi cita pasaule. Te ta latvieshu valoda ir pilnigi citadaka. Pec pusgada runashu ka vecais latvietis :D Bus kadu dienu japieraksta visi mani ``jaunvardi`` !
Sutu tropiskus sveicienus no Rincon del Tigre Bolivija !

Cels uz Rinkonu

Esmu tagad manas miljas Rinkonas tantes Veltas majas pie computadora  Te ta sistema man tagad bus tada, ka pie vinas datora es varesu uzdrukat savu sakamo un pec tam copy-paste uz macitaja Samuela majas datora, kurs ir vienigais visa Rinkona, kam ir internets. Ta ka apkart ciemam ir kalni, vienigais veids, ka var tikt pie sakariem ir caur satelitu. Ta ka es tagad slaveju Dievu ne tikai par internetu, bet ari par satelitu. Ta ka macitajs Samuels ir LOTI aiznemts cilveks, es pie ta interneta daudz netiksu. Bet, kad tiksu, tad pielauju,ka viena reize saliksu vairakus rakstus.
Pirms stastu par to,ka man klajas Rinkona, gribeju pastastit par to, ka tad es lidz tejienei nonacu. Miljie, ka es butu gribejusi, lai man pa celam uz pieres butu kaut kada ultra kruta vebkamera, ar kuras palidzibu jus butu varejusi kopa ar mani skatities to celu!
Kad nonacam Bolivijas pilseta Puert Suarez, nacas diezgan nopuleties, lai atrastu `taxi`, kas mus aizvestu uz Rinkonu. Taxis te var but gluzi jebkurs cilveks,kuram ir masina un rokas! Es ari varetu but taksometra vaditaja. Paldies Dievam, atradam kadu, kurs bija ar mieru-dons Mario! Pec Puerto Suarez viesnica pavaditas nakts 8:00 bijam gatavas doties cela, jo tad bija sarunats,ka Mario mums atbrauks pakal. Ta ka Bolivija par laiku neviens neuztraucas, reali izbraucam 9.00. Pirma cela dala bija pa asfalteta. Mani nosedinaja priekseja sedekli blakus Mario, lai varu redzet celu. Mana draudzene Undine bija aizmugure, daudzo, daudzo mantu iekrauta. Dons Mario ik pa laikam man kaut ko teica spaniski un es pat reizem ari visu sapratu un pat atbildeju spanu valoda! Man patik tas,kaa te skaita valodas,kuraas tu runa. Es prasu, cik valodas vins zina. Vins tad nu man skaita- spanu, portugalu , anglu, vacu…Es jau nopriecajos, ka tagad varesu ar vinju runat angliski un uzdevumu jautajumu : Do you speak English? Vins nosmejas un saka : No,no, no English! Tad un es atklaju, ka ,ja tu proti attiecigaja valoda pateikt, piemeram, I speak English, tad skaitas,ka tu jau runa taja valoda. Vairak gan par to teikumu ari nekas nav jamak pateikt!
Tad vel pa celam mani fascineja tas,ka bolivieshiem ir nedaudz cita izpratne par to, kas ir skaists. Tuvojamies kadai mini pilsetinai un vins rada ar pirkstu un saka : Muy Bonito! ( Loti skaisti!) Skaisti nozime to,ka pilsetinaa ir kadas majas, ielas un koki. Ari par Puerto Suarez man ieprieksejais taksometra vaditajs teica,ka bus muy bonito. Nu es biju mazliet vairak ka parsteigta par to,ka tas saucas skaisti. Bet nu OK! Pie vieteja skaistuma var pierast.
Pa celam bija ari tada sajuta, ka dons Mario vai nu pazist visu Boliviju vai ari vins vienkarsi ir loti draudzigs, jo vins pamaja un sasveicinajas gandriz ar visiem pretim braucejiem.
Gar lielcela malam klida savvalas suni un govis. Nopietni- viniem te ir ari savvalas govis un citi liellopi! Tie ir tie, kas izbeg no saviem aplokiem un izvelas dzivot bez saimniekiem. Tad tie klist pa meziem un plavam un megina piepildit savas kaulainas miesas.
Kad asfaltetais cels beidzas, mana cela biedrene Undine teica: Tagad pieturies,ka neapdauzi galvu! Un soreiz vinai bija pilniga taisniba. Sakas isti brinumi! Vietam cels bija vienkarsi slikts- tads ka reizem medz but Latvijas dzilos laukos-nelidzens un akmenains. Tacu vietam pa celam bija MILZU pelkes ar tumsi brunu udeni,kas mus parklaja, ikreiz kad braucam tam cauri. Vislabakie bija dublu posmi,kas nebija maz. Dublji te nozime to,ka tie ir lidz celiem un vairak. Reizem masina gaja uz prieksu, visu laiku grozoties un metajoties no vienas cela malas uz otru. Bija mirkli,kad es vienkarsi aizveru acis un ludzu Dievu par donu Mario. Un tas noteikti palidzeja,jo ikreiz,kad atveru acis, mes jau bijam tikusi pari kritiskajam posmam. Labi,ka vinam tas auto tads labi augsts un mes iestigam tikai vienu reizi. Vel bez unikala cela seguma, bija ari skaisti skati pa labi un pa kreisi. Visu celu mus pavadija daudzi jo daudzi taurenu pulki. Sava muza tik daudz taurenu nebiju redzejusi paris stundu laika. Un pateicoties cela kvalitatei, diezgan biezi ari mana vedera bija speciga taurenu knudona :D Jo talak braucam, jo sauraks cels kluva un jo vairak es sajutos ka dzunglos. Apkart dazadi nepazistami koki un krumi, kuru zaros karajas neskaitamas lianas. Atskaneja divainu putnu balsis. Ik pa bridim gar stiklu nolidoja loti savadi un lieli insekti. Ik pa laikam acis prieceja neparasti ziedi. Briziem jutos ka filma Avatars- tie dabas skati bija nedaudz lidzigi. Dazreiz mums preti naca kadi vietejie indiani ar zaru paunu mugura. Pa retam kads aizjaja uz maza ezelisha, viens varonis gadijas ari zirga mugura. Vislabak man patika divi strausi, kas kadu cela posmu mums gaja pa prieksu, omuligi grozidami savas pukainas aizmugures. Ja, nopietni, te savvala pastaigajas strausi!
Nepagaja ne cetras elpu aizraujosas stundas,kad jau izbraucam cauri vartiem, uz kuriem spanu valoda rakstits ``Laipi lugti Rinkonas evangeliskaja misija. Jezus Kristus ir musu vieniga ceriba!`` Vel divi kilometri un mes reali bijam klat ciematinja Rincon del Tigre- vieta, par kuru biju sapnojusi un lugusi tiesi gadu.
Mus sagaidija smaidiga latviesu tante Velta un paris bolivieshu kovboju. Pavisam nopietni kovboji- uz zirgiem un tadiem adas elementiem,ko uzliek uz biksem, ari kovboju cepures neizpalika. Veltas pirmie vardi man bija : Mes jau sen tevi gaidijam… Un ta es te juutos- sen gaidita un mileta…

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

woooow

sveiki,miljie!
Jus nemuzam nevaretu iedomaties,kur tagad esmu...Bolivijas pilsetas Puerto Suarez interneta kafejnica! WOW! Iebraucam Bolivija apmeram pirms 2 stundam un visu so laiku meklejam kadu,kurs mus aizvestu uz Rinkonu. Bija sarunats dons Silvio. Aizbraucam pie vinja, vins kasija vederu un teica,ka nevar mus vest,jo auto nobrucis. Tad vins mus aizveda pie cita dona,kurs varbut varetu. Tas tikai smejas, pipeja un spaniski atteica. Tad aizbraucam pie vel kada varianta,kurs ari atteica. Tad nu sameklejam viesnicu,kur palikt, jo sovakar uz Rinkonu vel netiksim. Pirmaja viesnica jau sakam nest mantas ieksa, kad peksni mana tante Undine saka,ka te nepaliksim, jo tu nedod rita kafiju!!! WOW! Nu tad meklejam citu viesnicu. Nakama piedavaja brokastis,tapec tur palikam. Pa visiem shiem celiem mus veda vietejais taxi shoferis. Dikti pacietigs cilveks,lai ari vienu bridi jau vins acimredzami bija izbesijies,bet tomer lidz galam mums palidzeja!
Tagad ejam meklet vietu,kur paest.
Bet vispar es vel nespeju beigt brinities par Boliviju. WOW! Pilnigs bardaks! Jau sakot no pashas robezas,kuru katrs skerso ka grib. Ja brauc ar taxi,tad nekadu dokumentus un neko neviens neparbauda.
Te celi ir kriminali bedraini,braucam ar taxi un vienigais ,ko dzirdu ir tas,ka lenam lust musu auto...Cilveki pilnigi citadaki ka Brazilija. Nu tadi indianiski visi. Vinji uz mani skatas ka uz brinumu...laikam esmu drusku gaisha.
Labi,mana Undines tante dikti gaida,kad beigshu. Vina ir mana pacietibas skolotaja!
Bet esmu dziva,sveika,vesela...tikai drusku cita vieta neka bija planots. Bet rit jau ir ceriba doties uz Rinkonu. Pasreiz turpinu brinities par Boliviju!
Un velreiz par lugshanam! Tas man tagad ir tas,kas mani nes cauri visam shim kulturshokam. Bet man patik! Buchas!

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Sveiciens no Nova Odessas!

Sveiki,mani miljie!
Beidzot esmu tikusi pie interneta. Tads prieks. Bet par tadu lietu ka garumzimes gan tagad jaaizmirst :)
Esmu ciemos pie Valdas tantes, vinja mani ieveda savas skuniti,kur stav dators un gul kakji.
Galva tik pilna ar pedeja laika notikumiem,ka nemaz nezinu,ko lai pastasta shaja isaja laicina,kad esmu pie zelta drauga-interneta.
Mana nedelas nogales Nova Odessaa bija lieliska!!!
Te ir tik daudz latviesu! Kads runa latviski loti labi,kads tikai saprot un maj ar galvu,dazi mak pateikt 2 teikumus: 1) Kaut kas traks! 2) Es gribu udeni! Bet ar visiem izdevas rast kopigu valodu. 1.baptistu draudzes jaunieshi mani loti mili uznema un uzreiz pienema ka vienu no savejiem. Mani aizveda gan uz kino, gan uz dazadam vietejam estuvem. Pagarsoju cukurniedru sulu. Mani aizveda uz istiem brazilu laukiem,kur darza neaug aboli un bumbieri ka mums Latvija, bet gan kokosrieksti,banani,avokado,mango,dzaka un daudzi citi brinumi,kuru nosaukumus vairs neatceros,bet pagarsoju VISU,ko man deva. Svetdienas rita biju 1.Nova Odessas baptistu draudzes dievaklpojuma,kur teicu draudzei nelielu uzrunu,paskaidrojot,kapec braucu uz Rinkonu. Te daudziem cilvekiem ir gruti saprast,kapec es kaut ko tadu vispar daru. Pec dievkalpojuma tiku iepazistinata ar loti daudziem cilvekiem...varbut atceros tikai dazus no vinju vardiem...
Tad sekoja ists zelta bridis! Draudze ir viens latvietis Renats Stepanovs,kuram pilns pagalms ar visadam mashinam un iericem,kas ir lidzigas mashinam. Vinjam ir ar 75.gada Maveriks...un tad nu mani vizinaja...WOW!!! Ja es ieprieks teicu,ka Thiago brauc traki,tad es nemu savus vardus atpakal,jo Renats brauc TRRRRAKI! Bet ta ka vinjam esot daudzu gadu pieredze tada brauksana,viss esot drosi :) Pievienoju kadas skaistas Maverika bildes...Pec tam mani pavizinaja ari ar moci un kaut kadu sporta gonku. Vietejie jaunieshi teica,ka tas tapec,lai es saku pierast pie trakas dzives,jo Rinkona busot traki!
Tad mani aizveda uz superigu restoranu,kur ir neiedomajami bagatigs salatu piedavajums...kaut kadi 39 veidi,gandriz visus pameginaju! Un tad nesa galu. Visu laiku nesa galu...daudz,daudz galas... man tik loti patika! Edu cucinju,gotinju,kazinju,vistinju,vistinjas sirsninjas brazilu gaume.
Vakaraa biju uz citu baptistu draudzi,kur notika kristibas. Ta esot moderna draudze,jo tur spele ari bungas! Parasti tur neviens no "manejiem" neiet.
Mana nama mate Zinaida ir visjaukaka kundze uz pasaules! Vinja mani visu laiku sauca par Laiminju,nevis Lieni. Un es jutos ka majas, tik loti labi bija vinjas apgadiba. Te ari pielieku bildi kopa ar vinju. Ipashu kontaktu radu ar vinjas mazdelinu Oliveru. Tads jaukumins! Bildes vins ir visjaunakais puika,ko redzat :)
Shorit brokastiis man deva bananu kuku un koksriekstu kuku...daudzi jau zina,ka es "milu" bananus un kokosriekstus, ta ka macos est daudz ko jaunu!
Shodien list, un ja list,tad tas nozime,ka ielas ir pilniga upe! Bet loti patikams lietus pec vakardienas + 37!
Tagad dzeru labako brazilu dzerienu Guarana un gaidu,kad jaukaa Valdas tante bus pabeigusi taisit pusdienas. Pec tam Zinaidas tante mani laikam vedis uz kapiem :) Yess!
Un tad uz blakus pilsetinu Americanu, no kurienes man bus autobuss uz Corumba. Loti atskiras brauciena ilgums,ko man cilveki saka...bet es gribu ticet,ka tas tomer ir tikai 24 stundas ka teica autoosta. Pa celam vareshu uzzinat visu par Rinkonu, jo brauksu kopa ar latvieti Undini.
Nova Odessa ir PILNA ar latvieshiem. Un vinji visi ir radinieki! Kur vien eju,tur mani ar kadu iepazistina un tas izradas latvietis. Ta ka jutos ka Latvija :)
Nav ne jausmas,cik ilgi mana Bite vel darbosies,bet lidz sim ta ir uzticami nesusi visas skaistas zinjas no Latvijas.
Esmu shodien LOTI prieciga! Prieksa lieli notikumi. Dievs vien zina,kadi tie bus.
AA,starp citu zobuarste Undine man teica,ka Rinkona esot dzirdejusi,ka man dzivoshanai dos pashai savu majinju. Un prasija,vai man nebus vienai bail dzivot. Nu...ja pa nakti ciemos nenaks indianji,tad jau bus labi :D
Nezinu,kad nakamo reizi tiksu pie interneta, bet,kolidz tiksu, es noteikti steigsu stastit,ka man ir gajis! Paldies par lugshanam! Tiekamies "onlaina" jau Bolivijaa ;)
Buchas!

svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Sveiki! Te jums visiem raksta Zanda, Lienītes draudzene :) Bet rakstu viņas vārdā, ar viņas atļauju :) Nupat runāju ar viņu pa telefonu, un viņa lūdza uzrakstīt kādu ziņu, jo nezina, kad tagad tiks pie interneta. Ja viss ies kā plānots - par ko Brazīlijā nekad nevar būt drošs, tad viņa tiks uzrakstīt ko vairāk rītdien :)

Viņa tagad ir mazā Brazīlijas pilsētiņā - Nova Odessa, kur vietējie par viņu ļoti labi rūpējas! Šīs pāris dienas viņa pavadīja ar jauniešiem, bet rītdien, kad jaunie strādā, tad vairāk ar vecāka gadu gājuma cilvēkiem :)

Tālāk viņa dosies rītdien, plkst. 17.00 pēc vietējā laika (Latvijā ir jārēķina četras stundas uz priekšu). Ja nu gadījumā viņa netiek pie i-neta, tad ziniet, ka ap deviņiem pēc latvijas laika vajag sākt lūgt :) Pagaidām, kamēr vēl viņa ir Brazīlijā, Lienīte var saņemt sms no mājām. Paldies Bitei :) Un es domāju, viņai būtu milzīgs prieks dzirdēt (lasīt) kādu latviešu vārdu :) Izmantojiet vēl iespēju, kamēr Brazīlijas robežās varat viņu pa tiešo iedrošināt! Un, cerams, ka arī Bolīvijas džungļos Bite strādās :) Ja tā, tad arī es pāreju :)

Pievienoju pāris skaistas bildītes no mūsu kopīgā Botāniskā dārza apciemojuma! Uzdevums abām bildēm vienāds - atrodiet Lienīti!!


piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Atā, Rio!

Pavadu pēdējās minūtes savās Rio mājās pie Zandiņas un Thiago. Šī nedēļa ir bijusi FANTASTISKA! Mīlēju to ik brīdi! Un visiem iesaku reiz atbraukt uz Brazīliju. Un Thiago saka,ka pa 1000 latiem viņš ir gatavs jebkuram izrādīt Rio!
Šī diena bija brīnišķīga. Beidzot aizbraucām uz Botānisko dārzu un jutāmies atkal kā debesīs...viss tik skaists,tik skaists! Mēģināšu vēl aši kādu bildi pievienot. Pastaiga pa daiļo dārzu tik ļoti atveldzēja dvēseli- nopietni!
Thiago botāniskais dārzs apnika jau pēc pirmā palmu koka. Pēc tam viņš mūs aizveda uz savu mīļāko vietu, proti,uz pļaviņu pie lidlauka. Tā esot ideālā randiņa vieta- nav jātērē nauda un laiks, jo tur pietiek pastāvēt tikai drusciņ un esot jau pilnīgs gandarījums. Vērojām, kā paceļas un nolaižas viena lidmašīna pēc otras...un pavisam zemu un tuvu. Thiago tik skatās un saka : It's so beautiful, so beautiful...
Mēs tur nebijām vienīgie. Ik pa brīdim mums pievienojās vēl citi brazīļu vīrieši. Tas laikam tāds tautiskais elements :D
Tad izbraucām cauri centram. Tur jau drusciņ sajutos kā Eiropā. Uz ielas satikām kaut kādu Thiago draugu,kurš mums pievienojās braucienā uz Picēriju. Bet tā nebija vienkārša picērija! Tur samaksā vienu summu un tad tev visu vakaru klāt nāk meitenes ar apmēram 20 vai 30 dažādiem picu veidiem. Ņem un ēd,cik vien lien iekšā un vairāk. Vakara atklājums- saldās picas! WOW!Pica ar zemenēm, banāniem, ananāsiem, šokolādi, kanēli...utt...ēdām un ēdām...Zandiņa beigās jau teica,ka viņai dzims šokolādes bērniņš :D
Un tad vēl aizbraucām atvadīties no Thiago ģimenes. Tur man noteikti palika daļiņa sirds. Thiago mammiņa man uzdāvināja spilvenu un gultas veļas komplektu ar džungļ ziedu motīvu...un viņa pat apraudājās...Thiago ģimene mani uzņēma kā savu meitu, par to esmu ļoti pateicīga :)
Un tagad somas sakravātas. Braucu uz autoostu, lai 7 stundas līkumotu pa Brazīlijas kalna ceļiem uz Campinas, tad Nova Odessa un tad jau pavisam drīz Rinkona!
Paldies par lūgšanām! Turpinām to darīt! Es tiešām jūtu,ka tieku nesta uz lūgšanu rokām!
Un paldies par katru komentāru- tie dod tādu apziņu,ka neesmu viena nekad :) Mīlu!










ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

6. un pēdējā pilnā dienā Rio...

...jo jau rīt dodos tālāk! Šodien milzīgajā Rio autoostā nopirkām man biļeti uz pilsētu Campinas. Izbraukšu piektdien plkst.23:45 un ceļā pavadīšu visu nakti. Tad sestdien 7:15 man vajadzētu ierasties Campinas, kur mani sagaidīs William Avots un ar mašīnu tālāk vedīs uz Nova Odessu, kas ir apmēram stundas attālumā. Tur palikšu pie kādas latviešu kundzes Zinaīdas,kura mani laipni uzņems savās mājās līdz pirmdienas pēcpusdienai, kad man 16:00 paredzēts autobuss,kas mani aizvedīs līdz Corumba,kas ir pie pašas Bolīvijas robežas. Šis brauciens ilgs 24 stundas,taču labās ziņas ir tādas,ka nebūšu viena. Ar mani kopā brauks kāda latviete,kura arī dosies uz Rinkonu. Viņu sauc Undina un viņa misijā kalpo ar savu zobuārstes profesiju. Tā kā man būs brīnišķīga iespēja pa ceļam uzzināt daudz ko par Rinkonas misiju!Corumbā mūs sagaidīs kāds no rinkoniešiem un vedīs tālāk-uz džungļiem :) Pašreiz grūti pateikt,kad būs nākamā reize,kad tikšu pie interneta...
Šodien mums bija lieli plāni, bija arī mazi plāni. Tie visu laiku mainījās. Pusdienas atkal ēdam pie Thiago vecākiem. Un tur mēs ar Zandiņu spējām tikai klusībā sēdēt un smaidīt, jo starp mūsu mīļajiem četriem brazīļiem nepārtraukti notika spraigas sarunas,lai neteiktu vairā... Viens no plāniem bija doties uz vietējo botānisko dārzu, jo mums ar Zandiņu šķita,ka ir perfektie laika apstākļi,lai to darītu. Šodien bija nedaudz vēsāks-tikai kādi 29 grādi,saule tik traki necepināja,bet vienkārši patīkami sildīja. Tomēr Thiago noteikti pateica,ka mēs uz botānisko dārzu nevaram braukt, jo LĪST LIETUS! Tā brazīļi sauc to,ka nav ierastie +37! :) Viņš bija pilnīgā pārliecībā,ka tūlīt viss būs slapjš...tā arī lietu šodien nesagaidījām :D
Atcēlās vēl pāris plāni. Bet prieks,ka izdevās apskatīt Rio lepnumu- milzīgo Maracana futbola stadionu,kas reiz bijis pasaulē vislielākais...līdz japāņi neuzbūvēja kaut ko milzīgāku. Cienot Thiago kaisligo mīlestību pret futbolu, apskatījām un iemūžinājām gandrīz visus stadiona elementus. Daži no tiem arī šeit!
Pie lielā suvenīru stenda atradām piespraudītes ar Latvijas un Brazīlijas karogiem. Tās,protams,lepni nopirkām un ar vēl lielāku lepnumu uzreiz piespraudām. (Tikai,LŪDZU,neviens nemēģiniet man ieskaidrot,ka tas ir Austrijas karogs,nevis Latvijas!:)
Pašā vakarā beidzot apskatīju normālu molu, sapirkām DAUDZ ēdiena un braucām mājās, spriezdami par to,ka varētu aizbraukt uzēst picu. Kad bijām piebraukuši pie mājām, lai ēdienu saliktu ledusskapī, tomēr sapratām, ka ārā no mājām negribēsim vairs doties...tajā mirklī atskanēja dienas citāts no Thiago,protams! Atcerieties to,ka minēju nemitīgo plānu mainīšanu un atcelšanu? Tad nu Thiago saka: Ai...man nepatīk,ka tik bieži maina plānus! Un mēs ar Zandiņu bijām gar zemi...Lai nu kurš to būtu teicis :D Bet mēs Thiago un viņa brazīļu radus tik un tā bezgalīgi mīlam!
Mana āda jūtas un izskatās jau daudz labāk! Vēl pāris dienas un būs pavisam OK! Tagad jālūdz,lai nakts autobusa brauciens uz Campinas ir drošs un veiksmīgs. Drusciņ jau tur ir zināma eksotika...bet būs labi! Thiago man ierādīja vislabāko autobusu firmu,kam var uzticēties! :)
Paldies par lūgšanām,domām,atbalstu un komentāriem-tas viss ļoti iepriecina un sasilda sirdi!

trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

5.diena

Čau!
Šodiena atkal pilna ar raibām,jaunām lietām!
No rīta ar Thiago gājām uz veikalu pēc maizes, jo nebija, ko likt zem siera un šķinķa. Es lūdzos, lai ņemam tumšo maizi, jo tā ir veselīgāka. Bet Thiago saka: "Nē,ņemsim balto, jo tu tik un tā nomirsi. Vienalga,vai būsi ēdusi balto vai melno." Šādam argumentam nespēju pretoties.
Vēl bez maizes sanāca nopirkt pusi no veikala piedāvātajiem augļiem. Te visādi gardi brīnumi aug. Viss ir jāpamēģina. Nopirkām apelsīnus,saspiedām sulu un slavējām Dievu par to,ka esam Dienvidamerikā :)
Pusdienās mani veda uz vietējo "restorānu". Kad mani tur ieveda, pagāja labs laiks līdz es noticēju,ka tur tiešām dod ēst un kāds arī ēd! Tāds aizdomīgs,apsūbejis,karsts ūķītis...ja Latvijas sanitārā inspekcija ko tādu ieraudzītu, tad uz līdzenas vietas to aizklapētu ciet un liktu izmaksāt sāpju naudu visiem,kas tur reiz ir ēduši. Nu riktīgi mella vieta :D Bet,kad pievēra acis uz vizuālo noformējumu, ēdiens bija pat garšīgs!Apakšā pievienoju pāris bildes no "restorāna", vienā no tām redzams Thiago ar tās vietas "čeku" :) -ar roku rakstītu!
Tad braucām uz TIRGU! Ja jums kādreiz ir licies,ka Rīgas centrāltirgus ir liels,skaļš bardaks, tad tā noteikti nav. Brazīļu tirgus ir viena traka,skaļa,pilna un apbrīnojama vieta uz zemeslodes! Tur var nopirkt visu to,ko tu nespēj iedomāties!
Uz tirgu braucām ar vilcienu. Tur arī ir sava eksotika. Katram vilcienam ir atsevišķs sieviešu vagons. Tas tāpēc,ka vienmēr ir tik daudz cilvēku un vīriešiem patīkot pielīst dāmām pārāk tuvu...tāpēc sievietes,kurām tas ne pārāk iet pie sirds,var braukt bez vīriešiem!
Pašā vakarā ar Thiago aizbraucām paēst pie viņa vecākiem. Zandiņa palika mājās tulkot kaut ko. Tā kā Thiago melnajā tirgū nupat bija nopircis jaunas datorspēlītes, viņš mani ātri pameta, lai brāļa datorā visu varētu izmēģināt. Atstāja mani ar saviem vecākiem, kuru angļu valodas zināšanas sākas un beidzas ar vārdiem "Hello! Thank you! Good!" Un viņi tik ļooooti grib runāties. Un mamma nekādi nevar saprast,kāpēc es braukšu uz Bolīviju...Drusku sanāca pielietot savas spāņu valodas zināšanas. Paldies Dievam, ik pa laikam mums pievienojās Thiago brālis,kura angļu valoda jau ir drusku augstākā līmenī. Kaut kā kopā nonācām skaidrībā, kāpēc es braucu uz to Bolīviju :)
Lūdzu aizlūdziet par manu sarkano ādu. Ir jau drusciņ vieglāk, bet tomēr vēl joprojām deg...Visādi kremi izmēģināti... Man ļoti vajadzētu atgūt savu ādu normālā kārtībā līdz braucu uz Rinkonu! :)
Vēl 2 dienas Rio,tad braucu uz Nova Odessa!

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

Nasindūings jeb 4.diena Brazīlijā

Šodien visi trīs jūtamies kā izvarīti,izcepti,vai arī it kā ceļa rullis būtu 3 X pārbraucis pāri :D Tas tāpēc,ka šodien pa īstam sāp viss tas sārtums,kas tika iegūts vakar, atklājot paradīzes salu skaistumu. Smērējam viens otram visādus savādus kremus un ceram,ka jau pavisam drīz ieraudzīsim savu ierasto ādas krāsu...nu varbūt tikai kādu grādiņu brūnāku :)
Ārā šodien lietus,pērkons,zibens...tā kā nav žēl,ka palikām mājās. Skatījāmies filmas. Labākā no tām "The Answer Man"- iesaku!
Rīt brauksim uz brazīļu tirgu. Vai tas jau neizklausās aizraujoši?
Lai arī nesanāca šodien iecerētais, tik un tā bija ļoti labi. Kā viens gudrs cilvēks ir teicis: Kas cieš pie miesas,mitējas no grēka... vai citādi-kas apdedzinājis savu miesiņu, tas brīdi paliek uz vietas un var lūgt Dievu. Tas noteikti bija vislabākais :)

DEG!!! Jeb 3.diena Brazīlijā

Visa mana miesa DEG kā uz sārta! Auč! Tikko aizvadīju vienu no vissmagākajām naktīm savā dzīvē, BET tam visam ir ļoti labs izskaidrojums!
Vakar devāmies braucienā pa paradīzes salām un pludmalēm...Izbraucām ārā no Rio uz kādu ostas pilsētiņu, kur iesēdāmies mazā kuģītī,kas mūs izvadāja pa FANTASTISKI skaistām vietām! Pa ceļam skanēja mūzika, uz klāja visi sauļojas, visapkārt Latvijā neredzētas ainavas. Piestājām un peldējāmies manas dzīves VISskaitākajās pludmalēs. Ūdens tirkīzzilas, pa to kustas zivtiņas, bruņurupuči, delfīni. Smiltis tik baltas un tik siltas! Visapkārt brūni, laimīgi cilvēki...Un Thiago visu laiku atgādināja, lai mēs ar Zandu uzliekam vēl un vēl aizsargkrēmu. Es tā arī darīju vairākas reizes, bet mana kļūda bija tāda, ka tas bija no Latvijas vestais krems, kas bija DAUDZ par vāju Brazīlijas saulītei. Tad nu vakarā atklājās, ka mana balta ādas krāsa no sniegbaltā toņa pārvērtusies uz vēža sarkano. UN DEG! Visu nakti nomocījos. Bet Thiago mierina,kas tas tikai 2 dienas. Pēc tam es būšot melna! OK, lai notiek!
Bet neskatoties uz sarkano ādu, es tik un tā esmu sajūsmā par Brazīliju! Vakar laikam vēl pāris simtus bilžu sabildējā, jo gan pa ceļam, gan, esot uz kuģīša, visapkārt elpu aizraujošs skaistums. Kalni, klintis, meži, ielejas...un tu skaties un domā, cik LIELS ir Dievs un cik tu esi maziņš...
Pa ceļam vēl dažādi fenomeni. Bezgala daudz ceļmalas veikaliņu,kur pārdod visu iespējamo: Jēzus statujas futbola kreklos, dažāda izmēra baseinus, flīžu kalnus, keramikas sētu dekorus. Puišeļi aktīvi lidina pūķus, pa kalniem klīst vientuļi zirgi, vīri un sievas stutē sētas mietus, pārspriezdami sev būtisko...
Vakar, kad bijām ceļā uz mājām, iekļuvām mega sastrēgumā. 400 m braucām 1,5 stundu! Diezgan apnicīgi. Lai kliedētu garlaicību spēlējām spēles. Piemēram, " Kurš uztaisīs visjocīgāko skaņu?" un "Kurš izdomās vārdu, ar kādu otrs nevar izdomāt dziesmu?" Saulē sakarsušās galviņas vakara gaitā mūs ne vienu reizi vien pārsteidza :D
Bet es esmu ļoti priecīga! Gan jau degošā sajūta pazudīs un varēs atkal iet ārā :)
Sūtu visiem KARSTUS sveicienus no Rio ;)





svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

2.diena Brazīlijā

Šo dienu varētu saukt par brīnumu dienu. Visu laiku brīnījos. Nu nopietni! Zandiņa vienā brīdī pat teica,ka viņu fascinē tas, cik ļoti mani viss fascinē :D
No rīta devāmies uz baznīcu. OOO,brazīļu baznīca! Slavēšanas komanda pilna ar foršiem brazīļiem un daiļām brazīlietēm! Pēc dievkalpojuma tiku iepazīstināta ar sazin cik cilvēkiem, kuri visi man kaut ko stāstīja savā valodā un bučoja uz abiem vaigiem tā ka šmaukst vien! Mācītājs viņiem ir Jānis Puriņš. Viens no tiem, kura vecvecāki šeit atbrauca dzīvot pagājušā gadsimta trimdas laikā. Tad sekoja karaliskas pusdienas pie Thiago vecākiem. Uz galda tur vienmēr ir vairāki dažādi ēdieni. Šodien bija rīsi, pupiņas, čipsi, kartupeļu salmiņi, ar vistu pildītas pankūkas, liellopa cepetis. Nu tā- diezgan normāli!
Pēc kartīgajām pusdienām braucām brīnumus skatīties. Bijām pasaulē lielākajos džungļos,kas ir pilsētas vidū. Tur padzērāmies iespaidīga ūdenskrituma ūdeni. Un pirms un pēc šiem džungļiem izbraucām 1000 trakus līkumus pa kalnu ceļiem. WOW! Thiago ir viens nenormāli labs braucējs. Es beidzot pa īstam izjutu, ko nozīmē teiciens : You're driving me crazy :D
Pa ceļam redzēju plaukstas lieluma taureņus, īstus savvaļas mērkaķīšus, puišeļus, kuri pa dubļiem spēlējās ar savu zirgu. Pilsētas panorāma no kalna virsotnes ... nu tur vienkārši trūka vārdu, lai to aprakstītu! Abas kameras iztērēju, līdz baterijas pilnīgi nomira. Man ĻOTI patīk Brazīlija!
Un starp citu- te šodien +37!
Rīt laikam brauksim ar kuģi,kas piestāj vairākās pludmalēs...varētu būt vēl viena pasakaina diena!