1.un 4.maijs

Shajos svetkos es sajutos ka Latvijaa. Pirmkart, aukstuma del. Wow, mums te uznaca kaut kas nebijis,proti, 12, 13, 14 gradi… un zinu jau zinu- mani dargie latvieshi tagad noteikti smaida un saka: Tu jau nezini, kas ir aukstums,jo mums shoziem bija MINUS 30 : ) Bet te ir tada lieta,ka tie 13 gradi ir gan ieksha, gan ari. Te telpas nav nekada apsildishana, lidz ar to dazas dienas visu laiku staigaju ar visam savam divam jakam un meteliti, shalliti un dikti ilgojos, kaut es butu panjemusi vel kaut ko siltu lidz. Drusku jau ir atskiriba, ja no 35 peksni ir 15. Pedejas dazas dienas nenotiek rita Bibeles stunda, jo 6:15 vel ir parak auksts, lai berni varetu nosedet klases.
Ta ka darba svetki bija iekritushi svetdiena, brivdiena un svinibas tika parcelti uz pirmdienu. Un ka jau te pienemts- bija svinigais akts skola un pec tam varenas futbola speles. No rita nofilmeju, ka mazakie un lielakie bolivieshi un ajorieshi cildinaja dazadas profesijas, duushigi skaitot dzejas, dziedot dziesmas un raadot dazadus uzvedumus. Man patik, ka vinji visam pieiet loti nopietni- ja reiz runaa par lopkopja profesiju, tad ari no galvas lidz kajam apgerbjas kovboja drebes, dabun istus zirga piederumus un dazadus citus elementus, kas vinu prieksnesumus padarija tiesham iespaidigus un patiesus. Tad pec tam man bija jauznjemas atbildiba par visam manam 60 chikam- gajam uz ``kanchu``- uz futbola laukumu. Liku visam meitenem atrast zekes un garas bikses, lai uz laukuma nenosalstam. Kad nu visas bija puslidz apgerbushas, skaista linija ieradamies spelju norises vieta. Tur pavadijam gandriz visu dienu. Sajutos ka tada daudz-daudz-daudz bernu mamma. Vedu meitenes uz tualeti, sveicinajos ar vecakiem, devu vinjiem atlauju panjemt meitenes uz kadu pastaigu un sanjemu atpakal tas meitenes, kas tika ``atgrieztas`` no pastaigas. Tada te kartiba. Ja vecaki atnak ciemos, tad vinjiem ir japrasa vaditajam ``permiso``, lai var kaut kur iziet ar berniem. Ta ka Veltinjai jarosas pa virtuvi, es biju ar meitenem. Un tiesham interesanti sasveicinaties ar visiem tiem vecakiem un vecvecakiem, kas te bija sabraukusi. Ar kadiem sanaca vairak parunaties, vinji gribeja zinat, kapec es te esmu un ko es te daru : ) Kada mamma, atdodot savu meitu, man uzdavinaja 5 tomatus : ) Tie te ir dikti liels dargums! Tagad man katru ritu (5 ritus) ir viens tomats, ko likt uz maizes…mmm…cik gardas ir tomatmaizites…jau biju piemirsusi…
4.maija rits jau bija saulainaks, tomer tikai ar 12 gradiem. Tik LOTI gruti bija izkapt no gultas…zem 3 segam ir daudz patikamak neka aukstaja istaba… bet sanjemos. Neba nu pirma reize mana dzive, kad japamostas vesuma. Un shis rits bija citadaks un ipashaks par visiem parejiem, jo mes ar Ondinu un Veltu gajam uz skolu visas kopa ka vel nekad! Ta ka man lidz bija latvieshu tautas terps (nu tads nedaudz imitets, bet vismaz josta un saktinja ir istie),tad es domaju, ka 4.maijs – Latvijas Republikas neatkaribas deklaracijas pasludinashanas diena butu ista reize, kad skoleniem to redzet. Bijam sameginajushas Latvijas himnu un visas tris ar Latvijas karodziniem roka , ko biju panemusi lidz no dzimtenes, devamies uz rita ``karoga ceremoniju``. Direktore Panfila isi pastastija, ka sheit 1946.gada barins latvieshu uzsaka darbu shaja misija un mes nodziedajam himnu, skolotajs Erlins aizludza par Latviju...tik skaists rits. Un vakar, kad bija peleks un auksts, man bija tada karsta lugshana, lai shis svetku rits ir gaish, priecigs un ipash mums visam trim un ari parejiem. Un Dievs to izkartoja vel skaistaku neka es biju iedomajusies. Turklat shaja rita pec 2 meneshu prombutnes Rinkona beidzot atgriezas milais bralis Janis! Vins bija ta ka zeme iekritis. Dikti gaidijam vinju atpakal. Un nu jau tikko edam pusdienas kopa…un tad bija tik jauki…kad vinja vietinja pie galda, vinja skivitis vairs nestaveja tuksh, bet tur ka jau vienmer sedeja vienmer smaidigais un omuligais Janis! Un tad,kad vins mani ieraudzija tautas terpa, tad vins teica: Ja…Latvijas tautas terps ir visskaistakais! Un ja tas ir mugura latvieshu meitenei, tad vispar…. : )