Veiksmīgā otrdiena

Viss, ko šodien darījām, šķita ārkārtīgi veiksmīgs. 

Pirmkārt, es bezgala veiksmīgi izgulējos :) Un tas nav mazsvarīgi! 

Otrkārt, ar dāmām atklājām kādu pavisam labu bufeti tuvu viņu mājām - Silts uz Dzirnavu ielas. Gardu muti izbaudījām puķkāpostu krēmzupu, kas bija kaut kas pavisam jauns abām dāmām. Kad vēderi bija sasildīti, ķērāmies pie kartupeļu biezputras, tītara filejas un kaut kāda zivs izstrādājuma. Īsti nesapratu, kas tas ir, bet bija labs. Ondinas pirmais jautājums bija: vai te krējumu var dabūt klāt? Atklājām, ka kundzēm garšo morss.

Pilniem, laimīgiem vēderiem atgriezāmies mājās, lai sapostos dienas lielajam notikumam - žurnāla Ieva intervijai. Veltiņa ar Ondinu ļoti rūpīgi izmeklēja apģērbu, sapūta ekstra laku matos un vairākkārt pārvaicāja, vai ar viņu izskatu viss ir kārtībā. Nav jau joka lieta, ja ir jāsniedz mūža pirmā intervija! Žurnāliste Zane ieradās kopā ar savu kolēģi fotogrāfi, kura "ātri un nesāpīgi" iemūžināja glītās dāmas. Kad bildēšanas darbs bija padarīts, pie sava uzdevuma ķērās žurnāliste, kura jāuzteic par mierīgo, pacietīgu, saprotošo, ieinteresēto attieksmi sarunas gaitā. Veltiņa un Ondina pēcāk bija ļoti apmierinātas. Un es ļoti lepojos ar savām draudzenēm par izcilo interviju. Pagaidām vēl nav zināms, kurā numurā tiks viņu stāsts, bet gan jau uzzināsim! Ondina iepriekš bija mani brīdinājusi, lai es viņu glābju no sarežģītiem jautājumiem un situācijām, tomēr izrādījās, ka viņa pati lieliski ar visu varēja tikt galā.

Pēc aptuveni divu stundu garās sarunas Ondina vēlējās atpūtināt sasprindzinātos nervus ar kārtējo saldējumu, bet Veltiņa turpināja lasīt vakar nopirkto grāmatu. Ondina jau smējās par to, ka Veltiņa lasot aizmirst to, ka apkārt arī kaut kas notiek. Veltiņai nervi nebija jāatpūtina, jo tie nemaz neesot paspējuši piekust.

Kad prāts un miesa bija atpūtušies sēdāmies draudzīgajā Panda taxi mašīnā un devāmies ciemos uz Stabul ielu pie Andas un Ieviņas. Viņu mājas svarīgas arī ar to, ka tur vairākus gadus dzīvoja mūsu Agritiņa līdz aizbrauca uz Rinkonu. Ak, kāda mums tur bija sagaidīšana! Galds klāts kā pie prezidenta! Mielojāmies ar īsteniem lauku labumiem no Kuldīgas - jaunie kartupeļi ar mīļajām dillēm, lauku cūkas karbonāde, gurķīšu salāti ar gurķiem un krējumu! Ai, kā Ondina par tiem priecājās. Uz kārā zoba pēc tam lējām plūmju saldējuma kokteiļus un cepumus, pirktus Labklājības ministrijas jaunajā Eko kafūzī. Vēderi atkal kļuva pilni un laimīgi. Vēl pēc tam vakarā dāmas priecājās par latviski bagātīgo maltīti. Kad fiziskais ķermenis bija piepildīts, arī garīgā puse tika pie kā garda. Meitenes sēdās pie klavierēm, ērģelēm, vijoles un akordeona. Kopā dziedājām gan vecos, labos baptistu korāļus, gan dažādas latviešu tautā iemīļotas dziesmas. Ondinai īpaši patika akordeons, jo tas piedodot īsteni latvisku pieskaņu. Mājās atgriežoties, dzirdēju secinājumu, ka Agritai gan no daudz kā ir bijis jāatsakās, aizbraucot uz Rinkonu. Jo tik īpaša sadraudzība, kāda esot viņa vecajās mājās, ir kaut kas vienreizējs. Meitenes, paldies jums milzīgs! Tik labs vakars :) 

Veltiņa gulēt aizgāja ļoti laicīgi. Ondina vēl man atrādīja savas zāles un citus labumus, kurus plāno ņemt līdz mūsu nedēļas nogales lielajā braucienā.

Ondina tikko iznāca no vannas istabas un paziņoja, ka esot virs galvas dzirdējusi divus eirplānus. Tā esot zīme, ka jāiet gulēt. 

Viss ir labi. Ļoti labi. Paldies Dievam!