Uz Kuldīgu!

Veltiņa ver vaļā savu lielo dāvanu

Rīts sākās ar to, ka man zibenīgā ātrumā bija jāizlec ārā no gultas un jāskrien lejā kā vējam un vētrai (tā teiktu Ondina). Iemesls ārkārtīgi svarīgs - kurjers piegādājis paciņu! Tajā iekšā Veltiņas jaunais fotoaparāts! Sūtām daudz, daudz paldies manai mīļajai, dārgajai Sandrai Straumei Magoon un viņas ģimenei uz Ameriku! Sandriņ, tev vajadzēja redzēt Veltiņas prieku :) Nu taps simtiem skaistu bilžu!

Dāmas steidz izprast jauno aparātu

Pusdienlaikā pie mūsu nama durvīm pieripoja Kuldīgas limuzīns ar Baibu Jūrmali pie stūres. Liels paldies ne tikai mūsu izcilajai šoferītei, bet arī viņas brālim Jānim par dāsno sirdi, aizdodot auto. Bez tā mums dažas somas būtu bijis jākrāmē uz jumta. Kurzemes iepazīšana sākās ar Kandavu, kur pilsdrupu pakājē notiesājām šīs dienas saldējumus. Nevaram vairs iedomāties dienu bez tiem. Ik pa brīdim vai nu apstājāmies vai samazinājām ātrumu un norullējām logus, lai iemūžinātu aiz loga redzamās gleznas. Īpaši liels prieks par tām skaistajām pļavas puķēm! Vai kāds tās tur speciāli būtu sastādājis? Ondina mums pa ceļam uzdeva visādus jautājumus par putniem, mākoņiem, egļu zariem. Mēs neko nevarējām atbildēt, tāpēc teicām, lai viņa mums vairs neuzdod tik sarežģītus jautājumus.

Ar baudu no Kandavas tālāk devāmies uz Sabili. Pa ceļam Ondina, šķiet, saskaitīja visus mākoņus, egles un bērzus. Tie viņai dikti patīk. Kas gan būtu brauciens caur Sabili, ja neapstātos pie varenās leļļu saimes. Veltiņai un Ondinai tā pat ļoti labi patika. Turklāt mums bija tas gods aprunāties ar pašu mākslinieci! Uzzinājām, ka viņai apmēram reizi mēnesī katrai lellei jāmaina drēbes, jo tās saulē ļoti ātri izbalo. Kad saimniece uzzināja, no kuras valstis atbraukušas mūsu dāmas, viņa teica, ka tas viņu nemaz nepārsteidzot, jo viņai te esot bijuši visādi ciemiņi - gan šķībi, gan melni, gan raibi.

Kopā ar leļļu pilsētiņas nama māti

Un tad ripojām tālāk uz mūsu galamērķi Kuldīgu. Viens no pirmajiem skatiem, kas trāpījās mūsu acu priekšā, bija šī perfektā ainava. Cepuri nost to kuldīdznieku priekšā, kuri kaut ko tādu izdomāja un realizēja!

Pirmais obligātais pasākums - pusdienas kopā ar viesmīlīgajām Jūrmaļu dzimtas meitenēm. Jau ieejot istabā, Ondina sāka smaidīt, jo uz galda ieraudzīja gan krējumu, gan dillēs peldošus kartupeļus un dārzeņus. Tā pavisam neviļus viņa apsēdās tieši pretī krējuma bļodiņai :) Baudījām turpat, blakus mājai, augušus lauku gardumus. Mana personīgā simpātiju balva pienākas slepenajam saldajam ēdienam "zemeņu gaiss", kurš pats līstin līda mutē. Slepens tas tādēļ, ka recepte esot augstākā līmeņa valsts noslēpums.

Ar laimīgi pilniem punčiem izlocījām kājas izcilajā Jūrmaļu dārzā, kur Veltiņai un Ondinai atkal bija lieli prieki par skaistajiem ziediem, glītajām un raženajām dobēm, kā arī par ogu krūmiem. Ondina savas mīļākās ogas nosauca par dadžu ogām, jo vārds ērkšķogas bija izkritis no prāta. Izbaudījām zelta vērtus mirkļus ikkatrā mājas stūrītī un maliņā. Mūsu vislielākie komplimenti Jūrmaļu ģimenei par viesmīlības un dārzkopšanas talantiem!

Lieliskās pusdienas kopā ar Jūrmaļu dāmām

Izpētot un apbrīnojot Jūrmaļu dārzu

Pie šī krūma uzkavējāmies tā pailgāk

Nospriedām, ka ar šiem krēsliem varētu apmeklēt visus
Kuldīgas dzīru koncertus 

Vēdera priekiem sekoja brauciens uz skaistumkopšanas salonu Paloma, kur gan Veltiņa, gan Ondina tikai pie glītiem nagiem. Veltiņa izpelnījās manikīres komplimentu par ārkārtīgi stipriem un veselīgiem nagiem. Man noveicās un meistarītei atlika vēl 24 minūtes, kuru laikā arī manas rokas tika aprūpētas. Lielu paldies sakām Līviņai (Līvai Eglītei), kura dāmām šo sievišķīgo prieku sarunāja un izmaksāja!

Veltiņas manikīrs

Ondinas manikīrs

Kamēr žūst nagi

Pati arī tiku pie skaistiem nagiem

Salonā uzzinājām, ka šajās dienās neskaitāms daudzums Kuldīgas dāmu apmeklējot gan manikīrus, pedikīrus, gan frizierus, jo pilsētā taču lielie svētki. Mēs, protams, neatpalikām no vietējām dāmām. Arī mēs ar skaistiem nagiem devāmies pastaigā par galveno Kuldīgas gājēju ielu. Veltiņa un Ondina labprāt iepazinās ar vietējo amatnieku veikumiem. Tomēr vislabākais "gājiens" pieder Ondinai, kurai tā īpaši sāka mirdzēt acis, kad gājām garām loteriju galdiņam. Tur viņa pa 50 santīmiem iegādājās lozi pie kāda lietuviešu tirgotāja. Kad roka bija jābāž laimes katlā, viņa par visām varītēm mēģināja pierunāt to darīt kādam citam, jo viņas rokai neesot ne gramiņa veiksmes. Mēs, protams, piespiedām viņu pašu tomēr izvilkt laimestu. Viņa piekrita un teica: Tas tāds joks vien ir! Laimestā gadījās plastmasas automašīnīte, kurai centrā ielikts kompass jeb kā Ondina to nosauca - pulkstentiņš. Viņa uzreiz pārbaudīja balvas patiesumu un konstatēja, ka Ziemeļi pēkšņi pārbīdījušies. Mēs skaidrojām, ka tas tāpēc, ka balva nākusi no Lietiuvas, kur debespuses ir ctiādākas nekā Latvijā. Ondina tik nosmēja un teica: Es jau neko labu tur nebiju gaidījusi :)

 Mūsu lieliskajai gidei Baibai pavisam netīšām bija paņēmušās līdz viņas draudzes (Kuldīgas baptistu) nama atslēgas, kurām pateicoties, tikām baznīcu apskatīt no visām pusēm. Tā dāmām ļoti, ļoti patika! lai Dievs to svētī ar jaunu mācītāju!

 Mūsu pilsētas svētku pēdējais notikums - meiteņu kora Cantus koncerts Katrīnas baznīcā. Sākumā vienojāmies,ka nebūsim tur līdz beigām, jo gan jau ka kļūs vēss vai varbūt apniks, vai būs grūti nosēdēt. Visi šie pieņēmumi zaudēja spēku, kolīdz Cantus meitenes pavēra muti. Kas par skaņu! Kas par toņu tīrību! Veltiņa nevarēja beigt brīnīties par to, ka tik maziņas meitenes spēj nodziedāt alta balsis. Koncerts bija TIK bezgala aizraujošs gan audiāli, gan vizuāli, ka tur palikām līdz pašām beigām. Malači, Cantus! 

Kopā ar Līviņu

Ondina ļoti gribēja bildi ar mūsu auto. Mašīnas
virzienam neesot nozīmes

Un tad jau bija vakars klāt, bija jāiet kājas pūtināt. Devāmies mājās, lai baudītu veselīgās vakariņas ar dārzeņu salātiem un ceptiem kabačiem. Nu labi, labi. Pilnīgi veselīgi mēs tomēr neuzvedāmies. Ēdām kūkmaizes. Tā mēs Svoki saucam maizi, kam virsū krējums un ievārījums. Ondinai, protams, tika dubulta krējuma deva. Arī zaptes bija jānoprovē divējādas. Domāju, ka lieki piebilst, ka arī salātiem un kabačiem virsū tika pāris krējuma karotes :) 

 

 Vislielākie paldies brīnišķīgajām Jūrmaļu meitenēm par tik ļoti gardajām vakariņām, sirsnīgo kompāniju, BET visvairāk par to, kas mums bija dienas beigās - kamerkoncerts ar klavierēm un čellu! Kuldīgas svētkiem par godu arī pašā vakarā daudzās vietās bija dzirdami koncerti, taču mūsējais pārspēja tos visus! Tās Jūrmaļu māsas nu gan ir talantīgas! Paldies, Līga & Baiba! Vakaru noslēdzām ar kopīgu Dievs-mīlestība dziedājumu.

Mums muzicēja arī mazā Rūtiņa :)