Šajā mirklī divas ļoti satrauktas un nedaudz sabijušās sirdis ir ceļā uz Sanpaulu lidostu Brazīlijā. Un viena gandrīz tikpat satraukta sirds šaipus okeānam īkšķus jau gandrīz zilus nospiedusi, cerēdama, ka dāmām viss izdosies.
Vēl šorīt sazvanījos ar Veltiņu un Ondinu. Viņas steidza ēst brokastis, lai dikti laicīgi būtu gatavas doties uz lidostu. Mēģināju abām pēc kārtas izskaidrot, ko nozīmē tikko aizsūtītais "boarding pass". Iedomājieties! Kā lai ko tādu ieskaidro cilvēkiem, kuri ne mūžam tādu zvēru nav ne redzējuši, ne dzirdējuši! Man tik ļoti pazīstamie lidošanas termini izklausās kā mongoļu alfabēts abām ceļotājām. Lai Dievs dod izpalīdzīgus un draudzīgus lidostas darbiniekus!
Viena no lielākajām Veltas un Ondinas raizēm ir par to, lai ceļš uz lidostu nav piketētāju aizsprostots kā tas nesen esot bijis. Brazīļu pēdējā laika nemieri tramda arī abu latviešu sirdis.
Lūgsim par apbrīnojami vieglu, patīkamu un šķietami ātru lidojumu varonīgajām misionārēm! Viņu darbs džungļos mums šķiet neaptverami drosmīgs. Tomēr lidojums pāri okeānam viņām škiet vēl drosmīgāks. Turam īkšķus, lai rīt 3.jūlijā gan viņas, gan viņu koferi 23:35 tiešām ielido Rīgā!
Un es pilnīgi nopietni aicinu jūs pievienoties sagaidītāju (pagaidām mazajam) pulciņam Rīgas lidostā! Lai viņas sajūt tautiešu mīlestību jau ar ierašanās brīdi! :)
Bildēs abas dāmas redzamas savās darba vietā. Ondina savā zobārstes kabinetā, Veltiņa - virtuvē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru