Rinkonas piezīmes: Piektdienas Lielie Prieki

Šīs dienas plānā divi vareni notikumi: pirmkārt, tikšanās ar Vides Filmu Studijas vīriem. Otrkārt, brauciens uz Liepāju.

Par to pirmo mēs bijām mazdrusciņ sabažījušās. Kā nu būs satikt tos lielos filmu vīrus, kuri pirms vairākiem gadiem bija ciemojušies Rinkonā, lai veidotu nu jau diezgan pazīstamo dokumentālo filmu "Jaguāra kakts". Tomēr viss izdevās daudz, daudz labāk kā mēs bijām cerējušas. Uldis, Andis un Māris mūs sagaidīja tik sirsnīgi, tik smaidīgi, tik mīlīgi, ka labāk vairs nevarētu vēlēties. Mēs tikām pie nebijušas ekskursijas pa Pārdaugavas skaistākajām ielām. Es no kauna mazliet līdu zemē iekšā, jo nebiju redzējusi gandrīz nekā no tā Rīgas skaistuma. Smalki koka nami bruģētu ielu abos sānos. Skaistais skats uz Daugavas otru krastu, kur lepni gozējās tobrīd uz Rīgu sabraukušie burinieki. Guvām mazliet no Kalnciema kvartāla burvības. Mūsu labie film-taisītāj-draugi solīja nelielu pārsteigumu pusdienās. Es gan to par mazu nenosauktu. Mēs mielojāmies vienā no Vecrīgas top 3 restorāniem "Trīs Pavāri", kur viens no īpašniekiem- Mārtiņš Sirmais, bet otrs - Ēriks,kurš izrādījās liels draugs Vides Filmu vīriem. Pateicoties šai draudzībai, tikām bija NE-AIZ-MIRS-TA-MĀM pusdienām ar četriem dažādiem, izciliem ēdieniem. Es Veltiņai un Ondinai ausī čukstēju, ka esmu dikti laimīga, ka varu būt kopā ar viņām īpaši šajās pusdienās :)

Vislielākie brīnumi bija pašā sākumā, kad mums elegantā viesmīle ar tikpat elegantām kustībām uz galda (!!!) spieda dažnedažādas mērces, želejas, džemus un sazin ko vēl. Viņas radītajās gardajās švīkās mērcām maizīti un tas nu bija tas "apetaizers". Zili brīnumi! Bet visiem bija tik aizraujoši!

Tātad mūsu tās dienas īpašais piedāvājums:

1) 3 pavāru tapas

2)Gaileņu krēmzupa

3)Zandarts ar Latvijas dārzeņiem, ziedkāpostu biezeni un paprikas mērci

4) 3 pavāru vasaras ogu deserts

Ak, tavu ēšanu! Nevis pusdienas, bet piedzīvojums! Tāda uzmanība, tāda bauda, tādi brīnumi. Kas par garšām! Kas par ēdienu izpausmes veidiem vai kā to sauc. Ja varētu pateikt tādu miljons gigabaitu Paldies, tad mēs tādu sakām visiem brīnišķīgajiem Vides Filmu Studijas vīriem, kuri dāmas uzņēma ar tik īpašu uzmanību, ka prieks. Brīnījāmies dzirdot, ka viņu pavadītais laiks Rinkonā esot tik cieši iespiedies viņu atmiņas, ka tie teju katru dienu atceroties Bolīvijas piedzīvojumus. Andis Mizišs izteicās, ka viņam esot tāda ķecerīga doma, ka varētu nākamgad vēlreiz apciemot Rinkonu. Nez kas tur tik ķecerīgs? :)

Diemžēl mūsu gandrīz 3 stundu garā pusdienošana pie beigām bija jāsasteidz, lai mēs paspētu noķert Jelgavas mikriņu, kura biļetes bija nopirktas jau no rīta. Bija jābrauc uz Jelgavu, lai no turienes ar maniem vecākiem rullētu uz Liepāju. Dārgie filmu vīri mūs rūpīgi nogādāja autoostā, kur abas ceļotājas piedzīvoja savu pirmo braucienu Latvijas sabiedriskajā transportā. Viņām tas esot bijis tīrais nieks, jo viņas pie autobusiem ļoti pieraudušas. Kā nu ne? Brazīlijā itin bieži jāpavada nepārtrauktas 24 stundas, dodoties no viena Brazīlijas gala uz otru.

Veiksmīgi tikām līdz Jelgavai, kur, vecākus gaidīdamas, Ondinai vēl atradās rūme notiesāt ikdienas saldējumu, vērojot noplukušus baložus un jelgavniekus, pastaigājoties pa slaveno Silvas gājēju ielu. Sēdējām un baudījām mīļā siltuma ieskauto mirkli. Vēderi pilni ar nebijušas kvalitātes ēdienu un atmiņās visas dienas garumā baudītā uzmanība. Vienreizēji!

Sēdāmies mana tētīša sirmajā, bet gaužām uzticīgajā audītī, lai pēc dažām stundām jau mītu Liepājas zemi. Pa ceļam apstājāmies tikai vienā saldējuma pieturā un O.Kalpaka piemiņas mājās Airītes. Pa ceļam dzirdējām neskaitāmus Ondinas jautājumus, kuri cits citu pārspēja. Gan par zemi, gan labību,traktoriem, egļu zariem utt. Labi gan, ka man ir tik zinoša mamma, kura spēja gandrīz visus tos atbildēt.

Šoreiz lielais paldies par naktsmājām tiek sūtīts Liepājas Ciānas baptistu draudzes mācītāja sievai Maijai Bitei, kuras dzīvoklī ātri vien iemigām un itin žirgti modāmies. Nevaru noliegt, ka aizmiegot vēlreiz gara acīm mielojos pie tās dienas redzētā restorāna galda. To mēs trīs vēl ilgi atcrēsimies!