Pirmā diennakts Latvijā aizvadīta

Kāda līksme, kāda laime! 

Kāda sajūsma un kādi brīnumi!

Aizturēta elpa, prieka asaras un mirdzoši smaidi.

Tieši pirms 24 stundām ilgi gaidītās Bolīvijas varonīgās misionāres ieradās Rīgas lidostā, kur viņas jau gaidīja 12 nepacietīgi un viena ārkārtīgi nepacietīga sagaidītāja. Pirmie apskāvieni bija neredzēti cieši un spēcīgi. Ilgais ceļš kāpās nē, bet gaisā beidzot bija aiz muguras. Zem kājām - drošā Latvijas zeme. 

Abas latvietes it nemaz neizskatījās nogurušas. Kā Ondina vairākkārt atkārtoja - tas prieks ņem virsroku pār to nogurumu. Dzeltenās krizantēmas priecīgi ieņēma vietu abu ceļotāju satrauktajās rokās. Izgājām ārā un arī mums šķita, ka gaiss tovakar garšo tā īpašāk. Laikam tāpēc, ka abas latvietes to tik ļoti izbaudīja. Ar prieku dzirdējām par tik ļoti veiksmīgajiem lidojumiem, par to, kā abas lidostās tika izvizinātas ar elektromobiļiem un nemaz nav raizējušās par īsto geitu meklēšanu. Priecājāmies par to, ka visi koferi bija atceļojuši kopā ar dāmām. Aizbraucām mājās, dzērām tēju, pie kuras abas steidza pieliet aukstu ūdeni. Kopā mielojāmies ar latviešu zemenēm, mellenēm un avenēm. Visas trīs tika atzītas par labām esam. Ap 2 naktī jau gandrīz bijām gatavas iet gulēt, kad sākās lielā koferu krāmēšana. Uz pakaramajiem glīti savas vietas ieņēma blūzes - puķainas, svītrainas, ar punktiņiem, bez punktiņiem, ar tīģerrakstiem un citādas. Tā līdz trijiem naktī, kad pirmie rīta putni sāka atgādināt, ka ir pienācis pēdējais laiks likties mierā. 

Veltiņai un Ondinai tika dots uzdevums gulēt pēc iespējas ilgāk. Tas veiksmīgi izdevās līdz plkst.10. Pusdienlaika pastaigā pa Kronvalda parku dāmas devās kopā ar Vīlandes mācītāju Ģirtu, kurš aizveda uz savu draudzi. Tur viņus jau gaidīja lieliskā nama māte Inta ar brīnišķi latviskām pusdienām - jaunie kartupelīši ar gaileņu mērci. Pēc tam pāris stundas atpūtai un tērpu nomaiņai, jo plkst.20 Mateja draudzē baudījām latviešu baptistu komponistu daiļradi koncertā "Mana dvēsele dzied". Sēdēju starp savām Bolīvijas draudzenēm un vairākkārt nožēloju, ka nepaņēmu līdz kabatslakatiņus. Asaru pērles viena pēc otras ripoja te vienai, te otrai. Kā Veltiņa teica- koncerts, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Ondina jutās tik ārkārtīgi pacilāti, jo atradās ēkā, kur dzimusi viņas mamma Emma. Viņa klusiņām man ausī čukstēja, cik ļoti gribētos dalīties savā priekā par koncertu ar mīļo mammu...Pēcāk daudzi mīļi ļaudis, zināmi un nezināmi, nāca apsveicināties ar Rinkonas varonēm. Veltiņa un Ondina izteiktā izbrīnā un priekā centās katram paspēt paspiest roku un pateikt kādu mīļu vārdu. Ondina man pieteica: Tu tik pasaki, ja es gadījumā kādu palaižu garām. Mācītājs Pēteris Eisāns visiem klātesošajiem paziņoja, ka ieradušās Rinkonas misionāres un labāk ar viņām varēšot iepazīties jau šo svētdien Matejā pēc 2.rīta dievkalpojuma. 

Pēc sirdi sildošā muzikālā piedzīvojuma devāmies gastranomiskā ceļojumā uz lielo Lido Krastmalā, kur mūs pavisam neplānoti, bet ārkārtīgi veiksmīgi aizveda Estere Roze ar savu ģimeni. Mīļās viešņas nobaudīja gan siļķi, gan krējumu (to īpaši vēlējās Ondina), gan cūkgaļas karbonādi ar zaļumu mērci, gan ceptu lasi, gan jaunos kartupeļus ar visu mizu, gan lociņu salātus un beigu beigās riekstu un ogu kūkas. Viss pazuda labi ātri. Laikam garšoja :) Pēc tam vēl izbaudījām naksnīgu izbraucienu pa krāšņajām Vecrīgas un centra ielām. Pusnaktī ieradāmies mājās un konstatējām, ka pirmās 24 stundas tēvzemē ir aizvadītas tik veiksmīgi, cik vien iespējams. 

Rīt - diena Vecrīgā kopā ar Rasu Šternu, kura šodien atklāja, ka ir kaislīga Rinkonas misijas fane jau kopš tālajiem 90.tajiem. Viņām noteikti būs lieliskas sarunas :) 

Ak, cik labi redzēt Veltiņu un Ondinu šeit - tādas laimīgas un smaidīgas, sajūsminātas un pārsteigtas. Kā Veltiņa saka : Daudz Paldies! Tiem, kuri kaut kādā veidā ir pielikuši savu pirkstu šī sapņa īstenošanai!

P.S. Te ir noķerti daži zelta mirkļi lidostā -
http://www.youtube.com/watch?v=O5VhbH_cISA&feature=youtu.be