Saeimas diena!

Uhh, kā miegs nāk!

Veltiņa jau čuč. Ondina gan vēl runā un runā. Viņa saka, ka miegs vēl nenāk, lai arī ir jau 1 naktī.

Šī diena man sākās ar īpašu tikšanos izdevniecībā Amnis, kur vērtīgi aprunājos ar savas Rinkonas grāmatas izdevēju un korektori. Varu laimīgi teikt, ka mana grāmata tiešām būs! Ja Dievs dos, tad kaut kad tuvāko mēnešu laikā. Ai, kā gribējās to izdot pirms Ondina un Veltiņa aizbrauc no Latvijas, bet tik aši vairs neizdosies. Ja nu vienīgi man būtu divi menedžeri un sekretārs...bet būs jau labi!

Tātad Ondinai un Veltai šis rīts bija laimīgi vēlāks- varēja rāmi atpūsties un nesteidzīgi saposties šīs dienas notikumiem. Pusdienās izvēlējamies izbaudīt ārkārtīgi izsmalcināto Alberta viesnīcas restorānu. Tikām aprūpētas, uzmanītas, apkalpotas, uzņemtas kā karalienes. Abas dāmas tā izbaudīja izcilo personāla uzmanību, gādību un glaunos ēdienus! Baltās auduma salvetes un spožie trauki piešķīra nebijušu svinīgumu šai pirmdienai. Ja reiz diena sākta uz tik svinīgas nots, tā bija arī jāturpina! Tieši tāpēc mēs devāmies uz Latvijas Republikas Saeimu!

Ak, kas tas bija par piedzīvojumu! Tikam gan telpās, kur tiek ievesti parasti mirstīgie tūristi, BET, pateicoties tam, ka mēs tur tikām pa blatu, paciemojāmies arī VIP telpās. Veltiņa un Ondina tik svētsvinīgi pārvietojās pa greznajām, oficiālajām zālēm, fotografējot visu iespējamo. Nākamās bildes runā pašas par sevi...

Veltiņa pie prezidenta krēsla

Uzklausot oficālo Lienes Svokas uzrunu

No rīta šeit fotografējās ciemiņi no Malaizijas ārlietu
ministrijas, pēcpusdienā - augsti ciemiņi no Bolīvija

Ar Purvīša oriģinālu!!!

Te sēžot un pļāpājot īpaši svarīgi ciemiņi

Paldies, paldies, paldies mūsu gidēm!

Kad bijām izstaigājušas Latvijas valsts varas gaiteņus, kambarus un karaliskās zāles, nedaudz atpūtinājām kājas uz dīvāniņa blakus sargiem, kuri tagad jau šķita kā draugi. Dienas sākumā viņi gan tādi nešķita, jo ļoti oficiāli pārbaudīja mūsu pases un somiņu saturu un mūs izlaida cauri metāla detektoram. Abas dāmas laimīgas savā īpašumā ieguva dažādus svarīgus rakstus par mūsu valsts varu un visā visumā jutās ārkārtīgi svarīgas.

Vakara turpinājumā - deju lieluzveduma, vokālsimfoniskā koncerta un dziesmu svētku gala koncerta labāko mirkļu skatīšanās pie dārgās Baložu ģimenes Ziepniekkalnā. Dāmas bija tik ļoti pateicīgas par iespēju piepildīt vēderus ar augstākā labuma vakariņām. Un tikpat priecīgas bija par iespēju skatīties TV ar augšā saceltām kājām. Tik patīkama zvilnēšana un kulturāla atpūta bija tieši tas, kas vajadzīgs! Jums vajadzēja redzēt Veltiņas sajūsmu par deju koncertu. Protams, arī mēs, vietējie, bijām stāvā sajūsmā, bet viņa īpaši pārdzīvoja katru galopu, katru rakstiņu un neaptveramās ļaužu masas. Un vēl kāds zelta mirklis bija redzams tad, kad mazais Matīsiņš pilnā nopietnībā Ondinai rādīja savu jauno Betmena žurnālu un skaidroja viņai dažādas ārkārtīgi svarīgas supervaroņu lietas. Ondina prātīgi māja ar galvu un piekrtia pilnīgi visam. Kur vēl labāku klausītāju! :) 

Dienas beigās Velta un Ondina beidzot, beidzot redzēja Vides Filmu studijas veidoto filmu "Jaguāra kakts". Lai arī pati to biju redzējusi neskaitāmas reizes, kopā ar filmas īsto varoņu komentāriem, redzētais ieguva jaunu vērtību. Mīļš paldies Baložiem.

Nu viss. Ondina arī aizgāja gulēt. Atvadījās ar vārdiem: Mēs jau varētu runāt visu nakti, visu dienu un tik un tā vēl visu nebūtu izrunājušas...Bet jāuzkrāj spēki skaistajai rītdienai, kad gaidāms brauciens uz Salaspili!

Matīsiņš abām dāmām bija sagatavojis īpašus zīmējumus