Kad mīlestība smaržot sāk...

Mīlestības pilnā diena Salaspilī...
Kad visi saldie sapņi bija izskatīti un miegs no acīm notrausts, dāmas posās satikt savas jaunās draudzenes Sarmīti Biķi un Līviju Godiņu. Sarmītes mīļais vīra kungs pie stūres un sievišķīgā četrotne aizripoja man gar acīm uz Salaspils pusi. Jutos kā tāda māte, pavadot savas atvases ceļojumā. Mātišķās jūtas uzjundīja arī tamdēļ, ka Sarmīte un Līvija man nopietni noprasīja: Kādi norādījumi mums jāievēro? Instrukcijas nodevu un atstāju savas dārgās māsiņas drošās rokās. Kad viņas bija atgriezušās, sazvanījāmies un es paziņoju, cikos ieradīšos pie viņām mājās. Otrā klausules galā bija priecīga Ondina, kura teica: Vai, cik labi, ka tu būsi, jo mums jāpastāsta par to ārkārtīgi mīļo dienu, kāda mums bija! 

Pirmā pietura - Salaspils memoriāls. Spilgtā atmiņā palika tieši mūžam pukstošā sirds. 

Kad dienas vēsturiskā deva bija saņemta, varēja ķerties pie kaut kā nedaudz zemišķāka, proti, pusdienošanas. Kundzes tikušas pie līdz šim vislielākajām porcijām, kādas Latvijā piedzīvotas. Ondina dižojās, ka spējusi pievarēt gandrīz visus labumus, bet Veltiņa knapi pusi noēdusi. Viss ir bijis gards, ka prieks, bet lielum liels. Lielākie brīnumi bijuši par spīdīgo papīru uz šķīvja.

Līvija un Sarmīte

 Pēc izcilajām pusdienām visas varēja priecīgi pievienoties Sprīdīša vēsturiskajam saucienam: Nu man atkal ir dūša! Un tad sekoja kāds dvēselisks pārdzīvojums - Salaspils botāniskā dārza apskate. Tas varētu šķist kā absolūti ikdienišķs pasākums latvietim vulgaris, taču Veltiņa un Ondina bija sajūsmas virsotnē! Veltas fotoaparāts tika piepildīts ar neskaitāmiem ziedu foto, taču Ondina esot pievērsusi vienlīdz lielu vērību gan puķēm, gan kokiem. Vēlāk dzirdēju katra īpašākā koka smalku aprakstu. Kāds kuram stumbrs, kādi zari...

Un pēc tam dienas kulminācija - tikšanās ar Salaspils māsiņām. Tās ir kundzes labākajos gados, kuras katru nedēļu satiekas, lai kopīgi studētu Bībeli un viena par otru aizlūgtu. Ziemā man bija tas gods pie viņām ciemoties, jo biju aicināta stāstīt par Bolīvijas piedzīvojumiem. Kad viņas uzzināja par Veltas un Ondinas ceļojumu, uz karstām pēdām saziedoja neticamu naudas summiņu, lai palīdzētu misionāru ceļojumam. Viņu toreiz izteiktā cerība arī dzīvē satikt Veltu un Ondina šodien piepildījās. Satikšanās gaisotne esot bijusi tik ļoti pilna ar mīlestību, sirsnību un patīkamu sajūsmu, ka grūti bijis aptvert. Proporcionāli mīļuma daudzumam bija uzklāts arī galds, kur tālās ciemiņienes varējušas iepazīties ar visāda veida raušiem un rausīšiem, pīrāgiem un pīrādziņiem. Vislabāk atmiņā palikusi kundze, kura sevi saukusi par dzejnieci. Veltai un Ondinai patika atcerēties, kā šī poētiskā dāma aprakstot to mirkli savā rīta jundā, kad tiek atvērts logs un uzklausītas daudzās putnu dziesmas. Dāmas kārtīgi iepazinušās, izrunājušās par Rinkonas tagadni un pagātni krustu šķērsu. Abas puses šķīrās ar pilniem mīlestības kausiņiem.

Īpašs prieks bijis arī tieši par Sarmītes un Līvijas iepazīšanu. Ja visas četras dzīvotu vienā pilsētā - garantēju, ka pēc dažām dienām visas būtu kļuvušas par labākajām draudzenēm! Līvija viesojās Rinkonā pirms daudziem gadiem, tāpēc ne Veltiņa, ne Ondina lāgā nevarēja atcerēties viņu satikšanos.

Mājupceļā vēl pēdējā pietura- Rīgas HES. Ondina man nemitīgi vaicāja, vai šis HES ir bijis pirmais, otrais vai trešais. Vai kāds man varētu palīdzēt ar šo jautājumu? Es no HESiem saprotu tikpat daudz kā no atomfizikas...

Vēlāk es izgāzos ar savām Latvijas topogrāfijas zināšanām, jo negribēju ticēt Ondinai, ka caur Valmieru tek Gauja. Tieši šī upe ir viens no rītdienas obligātajiem pieturas punktiem mūsu ceļojumā uz Valmieru un Salaspili. Rīt Valmierā ciemosimies pie mācītāja Andra Akmens un viņa ģimenes, kuri arī ir lieli Rinkonas misijas fani, ja tā var teikt. Akmeņu pāris Rinkonā viesojās neilgi pirms manas džungļu ēras. Aizparīt dodamies varenā ekspotīcijā kā teiku Lācīc Pūks, jo meklēsim Ondinas vecpapa mājas Zaļkalni kaut kur Smiltenes apkaimē. Dod, Dievs, mums izdošanos!

Diena beidzās ar to, ka Ondinai bija viņas mūža PIRMAIS skype zvans. Mums izdevās ātri, ātri sasveicināties ar manu māsiņu Pārslu un viņas abiem miljoniem :) Ondina noteica: Cik labi gan būtu, ja arī Rinkonā mums būtu tāda iekārta, lai sazinātos ar apkārtējiem...