Svētīgā ceturtdiena

Vakardienas vakars un šīs dienas pirmā puse bija veltīta pilnīgai atpūtai un mieram. Mazirbes notikumu virpulis bija jāpārstrādā un jāļauj tam nogulsnēties pilnajā atmiņu kambarī :)
Ierados pie savām dāmām ar pusdienām maisiņā. Cerēju uz tādu pavisam rimtu un nesteidzīgu pusdienošanu savā vismīļākajā kompānijā, bet tik mierīgi nemaz nebija. Ondinai pazudušas dažas dzintara rotas, ko viņa iegādājusies, lai dāvinātu saviem mājiniekiem. Līdz ar to bija pazudusi arī viņas teicamā apetīte. Tā uz brītiņu atgriezās, kad atvērām konfekšu maisu :) Izgriezām visu somu saturu, bet meklētais diemžēl palika kā zemē ielīdis. Mēs ar Veltiņu centāmies Ondinu mierināt, ka gan jau atradīsies. Cerams...
Plkst.17:00 mums bija paredzēta ļoti svarīga tikšanās Baptistu savienības namā. Tur pulcējās apmēram 25 sievietes, kundzītes un omītes un viens drosmīgs kungs no dažādām Latvijas draudzēm. Mūsu brīnumjauko tikšanos iesāka Līvija Godiņa ar nelielu atmiņu izklāstu par savu braucienu uz Rinkonu 18 gadus atpakaļ. Tad vārds tika dots mans, lai es vēlreiz paskaidroju, kāpēc man ienāca prātā braukt uz Bolīvijas džungļiem un kā gadījās, ka Veltiņa un Ondina ir Latvijā. Un tad sekoja teicams Veltiņas stāstījums par misijas pirmsākumiem. Turpinājām ar daudziem jo daudziem klātesošo jautājumiem par visu iespējamo Rinkonas misijā. Viens no maniem mīļākajiem jautājumiem, ko dzirdam gandrīz visur: Cik reizies esat bijušas Latvijā? Cilvēkiem ir tik bezgala grūti "sagremot", ka kāds latviski runājošs cilvēks varētu būt Latvijā pirmo reizi dzīvē tikai 77 gadu vecumā.
Pēc garajām, bet vērtīgajām runām sekoja dažas sievišķīgas dāvanas, piemēram, Eiropas sieviešu apvienibas emblēmām rotātas šallītes, tautiskā josta, mazi Latvijas karodziņi, iesprausti dzintara pamatnītē. Tam visam kā trekns, kārtīgs punkts bija lūgšanu laiks. Šķita, ka eņģeļu pilna istaba! Tik daudzi dedzīgi lūgumi Rinkonas misijas sakarā tika raidīti debesu virzienā. Ticībā, ka tiem agrāk vai vēlāk sekos tik ļoti gaidītie rezultāti, piemēram, jauns mācītājs, lopkopis, dārznieks, mehāniķis utt.
Vēl kopīga bilde, vissirsnīgākie apskāvieni. Vēl intervija ar kādu kristīgo žurnālisti no Maskavas, kura kopā ar savu tulku centās aptvert notiekošo. Nezinu gan, kāds izdosies tas viņas raksts, jo tur bija manāms "lost in translation", bet tas jau būs Maskavā un mēs to nekad neredzēsim...

Ar tāvakara fotogrāfi Indru Mellumu

Pēc fantastiski sirsnīgā vakara ar māsiņām devāmies uz Blaumaņielu, kur abām dāmām būs jāpārvācas nākamās nedēļas pašā sākumā. Pašreizējais mājoklis būs jāatstāj, jo tā saimnieces atgriežas no visiem to ceļojumiem. Otrās mājas Veltiņai un Ondina būs Elaines un Hansa Bērziņu mājās. Visu šovakar izskatījām, pārbaudījām, atzinām par ļoti labu esam. Abas centās iemācīties, kā darbojas TV pults. Kamēr Hanss skaidroja, izskatījās, ka viss ir dikti skaidrs. Bet vēlāk teica, ka gudrākas jau nu noteikti neesot kļuvušas. Iespējams, ka būs jāaprobežojas ar skatu pa logu. Toties milzīgais grāmatu plaukts darbojas pavisam labi!
Aši jāliekas gulēt, jo rīt svarīgas pusdienas ar Vides Filmu Studijas darbiniekiem. Tie reiz bija Rinkonā, kamēr veidoja filmu "Jaguāra kakts". Viņi dāmām esot sagādājuši kādas pārsteidzošas pusdienas :)

Brīnišķīgā audience

Kopā ar Guntu Rožkalni. Drēsciņ,
viņa tev sūta vislielākos sveicienus! Tu esot
bijusi brīnišķīga angļu valodas pasniedzēja :) 

Kopā ar žurnālisti no Krievijas

Visa mūsu uzmanība jautājumiem

Pa vidu- Elaine, kura pašreiz atvēlējusi
savu dzīvokli Veltiņai un Ondinai