Draudzīgā trijotne izgāja cauri Esplanādei, apciemoja sirmo Pulvertorni un stalto Mildu, devās līganā kuģīsa braucienā pa pilsētas kanālu, kur Velta un Ondina lepojušās ar to, ka bijušas vienīgās latvietes uz klāja. Pa ceļam našķošanās ar izdaudzinātajām kartupeļu pankūkām ar īstu krējumu, kas Ondinai teju, teju kļuvis par mīļāko Latvijas gardumu. Tālāk dāmas devās Rīgu no augšas lūkoties Pēterbaznīcas tornī, kura dāvātais skats patīkami pārsteidzis. Kad krāšņās jumta kores bija apskatītas un iemūžinātas, uznācis lielais lietus, kuram pateicoties, nācās ilgāk uzkavēties greznajā baznīcā. Tur kā reiz sācies dziesmu svētku ietvaros rīkotais kora Ave Sol koncerts. Latviešu dziedājums esot bijis labi skaists, bet, kad sākuši dziedāt ciemiņi no Japānas, tad Ondinai sācis nākt miegs. Veltiņa atcerējās vienu no dzirdētajām dziesmām un mīlīgi mums vēlāk nodungoja Čingi-čingi-čannn...
Kad koncerts bija izskanējis, arī melnais lietus mākonis bija izzudis un beidzot arī es varēju pievienoties omulīgajai trijotnei. Simtprocentīgā labsajūtā aizstaigājām līdz Galerijas Centrs restorānu DaDa, kas tālās ceļotājas pārsteidza ar tā neparasto piedāvājumu. Ne velti viņi paši par sevi saka:
Restorāns DaDa ir kā izaicinājums, kas piedāvā Jums izbaudīt vēl nebijušas emocijas un ēdienu kolāžu. Izaicinājumu pieņēmām un tā rezultātā baudījām gan pāris latviskus elementus, gan dažādas zivis un citas jūras veltes veiksmīgā kombinācijā ar tītara, vistas gaļu un pašu izvēlētiem dārzeņiem, salātiem un citām gardām piedevām. Velta un Ondina iemācījās jaunu vārdu - nūdeles :) Ondina atrada savu līdz šim mīļāko dzērienu, kurā gardi peldēja alojas gabaliņi. Galvenais- lai ir salds! Drusciņ paamzierējāmies ar irbulīšiem, kuri drīz vien tika iemainīti pret dakšiņām.
Pēc izcilajām vakariņām- Rimi apmeklējums, kur pārsteidzām dāmas ar vareno maizes un piena produktu piedāvājumu. Rinkonā neesot ne lasītes piena jau divus gadus. Veltiņa brīnījās, cik mums te milzīgi ķiploki. Ondina tika pie kārotās krējuma burciņas. Caurumotais siers, kuram Brazīlijā abas parasti žēli noejot garām, tagad dāsni sēž viņu mājokļa želadērā jeb ledusskapī. Divreiz nebija jāatkārto jautājums par to, vai saldējumu arī pirksim. Tā nu laimīgas mielojāmies ar Karlsonu un Ekselenci pašā Operas pakājē, kur mīļās ciemiņietes sajūsminājās par tik ļoti perfektajiem apstādījumiem. Izbrīnu radījā daudzās sievietes pie tramvaju vadības stūres. Saldējumi nozuda gaismas ātrumā.
Šovakar nedaudz agrāk atgriezāmies mājās, lai atgūtu spēkus un izvēlētos, kurus svārkus un kuras blūzes, lai velk uz rītrīta dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu. Izskatās, ka pagaidām mīļās nemaz neapjauš, ko tie dziesmu svētki patiesībā nozīmē. Rīt paredzamas neaprakstāmas izjūtas...
Un pašās beigās lai skan Ondinas dienas citāts: Esam šeit tikai divas dienas, bet šķiet, ka jau vesels mēnesis pagājis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru