sestdiena, 2013. gada 6. jūlijs

Dziesmai šodien liela diena!

Šis dāmām bija līdz šim visagrākais rīts, jo jau 8:30 devāmies ceļā uz Mežaparku, lai klātienē vērotu rīta dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu. Būtu izbraukuši dažas minūtes vēlāk-būtu bijis jāparkojas pretējā Rīgas galā. Lēniņām, prātīgi čāpojām pa aizdomīgi slideno ietvi, kas nesen bija nobirusi ar liepziediem un sajaukumā ar lietu bija radusies īsta slidotava. Dāmas brīnījās par iespaidīgajām cilvēku masām, kas kā ašas straumītes plūda estrādes virzienā. Acis priecēja raibu raibie lindraki, ņieburi, vainagi, zeķes. Dabūjām izstāvēt labi garu rindu pirms mūsu skatieniem pavērās elpu aizraujošā dziesmu svētku skatuve. Velta un Ondina brīnījās, ka estrādes zonā nedrīkstēja ienest nupat nopirkto ūdeni un bulciņas. Bet mēs izmantojām nelielu latviešu gudrību un pirktos gardumus tomēr otrpus vārtiem dabūjām. Sarunājām, ka viņas par to daudziem nestāstīs :) 
Jāsaka viens milzīgs paldies manai draudzenei Lienei Paulovičai par biļešu dāvinājumu. Ieņēmām savas vietas vienlaicīgi ar pirmo dziesmu un jāsaka, ka vārds pārsteigtas būtu daudz,daudz par mazu, lai raksturotu patiesās Veltas un Ondinas emocijas, izdzirdot tūkštošbalsīgo dziesmu. Kad 10:00 sākām klausīties, nenojautām, ka tikai plkst.15:40 varēsim doties prom. Ne tikai dziedātājiem, bet arī Veltai un Ondinai nācās izturēt stipros saules starus un ne tik ērtos solus. Lielā sēdēšana diemžēl atnesa pampumu kājām, ik pa laikam iesāpējās kāds sāns vai mugura, bet abas misionāres ne par ko negribēja atstāt koncertu, lai kaut kur pastaigātos un izstaipītu kājas. Varonīgi sagaidījām grandiozā koncerta beigas. Veltiņa īpaši sajūsminājās par dejotāju veiklību. Ondina vaicāja, vai koncertu kaut kur varēs iegādāties DVD. Jo tas būšot kaut kas gana viegls un vietu neaizņemošs mājupceļa koferim. Varbūt kāds zina par šāda DVD esamību? 
Pēcāk abas dāmas atzina, ka ir bezgala laimīgas un pateicīgas par to, ka viņu brauciens izdevās tieši šajā laikā, kad varēja tikt arī uz dziesmu svētkiem, jo tie taču ir tik leģendāri! Liels paldies arī mūsu līdzi gājējiem - Ievai, Ģirtam, Matīsiņam, Emīliņam un Jānim. 
           
Kad vēders jau teju, teju sāka dziedāt izsalkuma dziesmu, pa pusei lēnām, pa pusei steidzoties plūdām mašīnas virzienā. Kas par bariem! Kas par siļķu mucām piebāzto tramvaju izskatā! Laimīgi iesēdāmies mašīnās, lai beidzot brauktu ēst. Izsalkums bija ievērojams. Ondina ar Jāni ātri atrada kopīgu valodu, apspriežot dažādas mašīnu markas, motorus un dzesēšanas ierīces. Pa ceļam tika apbrīnoti gan staltie bērzi, gan varenās priedes. Ondina pieteica, ka kādu dienu vajadzēs tā kārtīgi apskatīt egles un priedes skujas, lai var salīdzināt to skujas. Varen lielas un teicamas pusdienas mūs gaidīja Ķekavas restorāna Bambo Leo. Porciju izmēri bija proporcionāli mūsu grandiozajam izsalkumam. Nesteidzīgā labsajūtā dāmas baudīja gan ceptu mencu, gan cūkgaļas karbonādi ar gailenītēm, dažādus salātus un, protams, iemīļotos jaunos kartupeļus. Lai arī vēderi bija pārpildīti, atradās vietiņa arī desertam. Mīļās kundzītes nogaršoja gan melleņu kremu vaniļas mērcē, gan kafijas kremu. Abi nozuda makten lielā ātrumā. Ondina mums pastāstīja, ka viņa ir tā kā tāds kamielis, jo varot uz daudzām stundām iztikt bez ēdiena un dzēriena, jo viņa varot izslēgt māgu (kuņģi)! Lūk, tas nu gan ir vērtīgs talants :) 
Ondina un viņas prototips kamielis
Veltiņa un Ondina ar prieku pārējiem parādīja no Rinkonas līdzi vestās fotogrāfijas. Visi ar patiesu interesi iepazinās ar turienes pagātni un tagadni. Īpaša interese uzplaiksnīja mirklī, kad atklājās, ka Veltiņas māsa precējusies ar leģendārā Cukura brāli! 
Ondina teica, ka ar Ķekavas porcijām vajadzētu divas māgas! Ja tik mums būtu, abas būtu bijušas pilnas. 
Mans krustdēls Emīls
Ar pilniem un laimīgiem vēderiem
Un tad atpakaļ uz Rīgu. Pa ceļam ieskrējām aptiekā, lai Veltiņai sagādātu kādas pretsaaukstēšanās zāles, kad līdzētu viņas tekošajam degunam un krekšķim. Lai Dievs dod, ka viņa drīz, drīz atveseļojas!
Laimīgas pārnācām mājās, apskatījām kādas senākas un svaigākas Rinkonas bildes, ko rīt rādīt Mateja draudzei, drusciņ papļāpājām un nu laiks čučēt! Rīt vēl viena varen liela diena.

Bet, ak, cik tie dziesmu svētki skaisti! Un cik ļoti liels notikums tas bija abām ceļotājām...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru