Kā klājas grāmatai?

Uz nākamo nedēļu skatos ar lielām, cerību pilnām acīm. Plānā ir noslīpēt manu gara darbu tā, lai to varu nosūtīt uz Zvaigzni. Jā, tieši tā. Mana grāmata ceļos uz izdevniecību "Zvaigzne" cerībā, ka to izdos Travel nodaļas paspārnē. 99 % rakstīšanas darbi ir galā, vēl palikuši pāris punkti uz i.
Īsi pirms Jāņiem satikos ar Zvaigznes pārstāvi Aiju, kura bija izlasījusi pāris manis rakstītās nodaļas. Viņa e-pastā tās novērtēja ar šādu teikumu: "Nevaru noliegt- bija interesanti." Satiekoties rādīju vairākas Bolīvijas bildes un stāstīju košākos, elpu aizraujošākos faktus. Viņa uzmanīgi klausījās un uzdeva vienu jautājumu pēc otra. Šķiet, ka tā ir laba zīme :)
Kad teksts būs nosūtīts, būs jāpagaida apmēram mēnesis, kamēr to izlasīs Aija un vēl kāds no izdevniecības speciālistiem. Ja viņiem lasītais patiks - rudenī varētu cerēt manu gara bērnu ieraudzīt grāmatnīcu plauktos.
Atzīšos, ka ik pa laikam uznāk šaubas un nemiers par to, vai es neesmu iedomājusies un sacerējusies drusciņ par daudz. Kāpēc lai manu memuāru izdotu lielākā izdevniecība Latvijā? Bet tajos brīžos atkal un atkal varu sev atgādināt - ar mani ir liels Dievs, kuram patīk lieli sapņi, jo Viņam ir lielas iespējas!
Rakstu, ceru un gaidu :)

Rinkonas grāmata

Nav ne jausmas, vai kāds vēl ienāk manā Rinkonas blogā. Varbūt es esmu vienīgā lasītāja...bet tik un tā gribēju arī šeit pateikt to,ka esmu sākusi darbu pie grāmatas par maniem piedzīvojumiem Bolīvijas džungļos. Tas,ko tur piedzīvoju, šķiet pārāk liels, lai to vienkārši atstātu savās atmiņās. Tāpēc teicu "Jā" savas bērnības draudzenes Dainas piedāvājumam braukt pie viņas uz Nīderlandi, kur man piešķirta skaista istabiņa gaumīgā dzīvoklī. Varu šeit palikt 5 nedēļas, kuru laikā katru dienu varu rakstīt, rakstīt, rakstīt, jo esmu mājās viena pati, ja neskaita Dainītes labāko draudzeni kaķeni Miu, kura reizēm atnāk pārbaudīt uzrakstīto, pastaigājoties pa klaviatūru. Vakaros, kad pārnāk saimnieki, kopīgi stiprinām miesu ar kārtējo lielisko Joost maltīti, kā arī kopīgi placinām dīvānu, šķirstot Holandes televīziju piedāvājumus. Vēl bez šīs ikdienas idilles, man ir iespēja ik pa laikam apskatīt kādas citas Holandes daļas vēl bez manas pilsētiņas Vleuten. Tā kā Dainīte gandrīz katru nedēļu piespēlē flautu slavenajam īru mūziķim Andrew Reynolds, man ir iespēja doties arī uz vairākiem viņu koncertiem, par ko, protams, īpašs prieks un estētiska bauda. Reizēm pašai grūti noticēt, ka man tagad ir tik ekskluzīva iespēja dzīvot un atpūsties skaistajā Nīderlandē! Pateicos Dievam no visas sirds un turpinu rakstīt savu grāmatu. Pagaidām esmu tikusi līdz 62.lapai. Nav ne jausmas, cik lapas būs manā grāmatā. Tad jau redzēs. Rakstīšu, kamēr visu uzrakstīšu. Tomēr pārspēt 'Mērnieku laikus' vai 'Dievs.Daba.Darbs' apjoma ziņā nav manos plānos.
Rakstu un lūdzu Dievu, lai rakstītais būtu Viņam par godu un cilvēkiem par svētību, prieku, iedrošinājumu un izaicinājumu!



P.S. Būtu interesanti, ja atsauktos tie, kuri izlasīja, lai zinu, vai mans blogs vēl nav "nomiris" :D Ja te vēl ir dzīvība, tad es varētu ziņot par turpmākiem notikumiem grāmatas vai kādā citā sakarā :) Paldies!

Mājas, mīļās mājās

Ak, cik labi...
Paldies Dievam- esmu savā mīļajā Latvijā, mājās. Un es tak varu lietot garumzīmes! Tā ir baigā labsajūta. Vakar drusku pēc 13 nolaidos Rīgā. Kamēr vēl lidoju, mans prāts kaut kā nespēja noticēt, ka es tiešām lidoju uz Latviju. Bet tad,kad pa lodziņu ieraudzīju pirmos Latvijas kokus, televīzijas torni un Ziepniekkalne deviņstāvenes, tad es pie sevis noteicu: Mana zeme! Un sāku sajust ''Latvijas smaržu''un noticēju. Pirmie soļi uz Latvijas zemes bija tādi...nedaudz nestabili. Šķita, ka noģībšu, jo laika maiņas dēļ bija pazudusi viena nakts. Negulēšana un sajūsma radīja tādu savdabīgu sajūtu. Bet ,kad izgāju zonā, kur bija mani sagaidtītāji...AK! Visi mani mīļie...nu gandrīz visi...Bet bija tāda laimes sajūsma, ko vienkārši nevar aprakstīt. Un vislielākais pārsteigums par 3 indiāņiem, kas bija ieradušies no kādiem Latvijas džungļiem. Milzīgs paldies! Tiešām- no sirds!
Šodien biju savā dārgajā Jelgavas draudzē un tur arī likās, ka esmu tādā īpašā ''dimensijā''...visa tā mīlestība un smaidi...Mazais Emanuels(6 gadi) ar savu nedaudz bezzobaino smaidu no baznīcas otra gala ar mirdzošām acīm man ziņoja, ka ir sajūsmā,ka esmu atgriezusies. Pēc tam viņa mamma stāstīja, ka visu šo laiku viņš vakaros esot cītīgi lūdzis Dievu, lai Liene atgriežas mājās:) Reizēm pat esot piemirsis lūgt par tēta tālajiem ceļojumiem, bet Lieni vienmēr esot atcerējies. Tik īpaši. Mīļa Mildiņas tante stāstīja, kā bija iekārtojusi īpašu lūgšanu burtnīciņu, kur katru dienu veikusi ierakstus par mani. Starojošā Guntiņa liecināja par to,kā arī Latvijā varēja sajust īpašas svētības un Dieva iedrošinājumus šajā laikā, kamēr sekoja līdz manām Rinkonas gaitām un aizlūdza. Mazās meitenes uzklupa no visām pusēm un pieprasīja, lai nosaku datumu,kad mums būs meiteņu vakars manās mājās. Mazais Emanuels arī pieteicās, bet dikti bēdājās, kad es viņa praprasīju: Vai tad tu esi meitene? :) Būs kaut kas jāizdomā arī mazajam puikam :) Vienvārdsakot- īpašs prieks atgriezties un dzirdēt, kā arī šī okeāna puse bija svētīta šajā laikā.
Pēcpusdienā manās mājās ciemojās Numa un Elizabete, kuriem varēju parādīt Bolīvijas bildes un dažādus interesantus suvenīrus, atribūtus un elementus no ''džungļiem'':)

Un tagad svarīgs datums:

21.augustā pēc dievkalpojuma, kas sākas 11:00, es rādīšu bildes un stāstīšu par savu Rinkonas laiku Jelgavas baptistu draudzē. Tā kā- tiekamies tad :)

Un vēlreiz- BEZGALĪGS paldies par jūsu lūgšanām un atbalstu visu šo mēnešu laikā. Dievs klausīja lūgšanas. Un ziniet- Viņš turpinās klausīt. Tāpēc es ĻOOOTI aicinu turpināt aizlūgt par Rinkonu. Par to, lai Dievs dod spēku tiem dažiem varoņiem, kas tur turpina darbu un lai rodas jauni censoņi, kas būtu gatavi atsaukties Dieva aicinājumam sludināt līdz pasaules galam...līdz par Rinkonai :) Lūgsim. Un varbūt tieši TEVI Dievs tur grib redzēt? :)

Sestdien!

Nu jau pavisam driz! Sho sestdien, 16.julija es ielidoshu Riga plkst. 13:10 :)
Vel neesmu spejusi tam lidz galam noticet, bet esmu patikami satraukta! Varbut kadus no jums satiksu jau sestdien lidosta? Nevaru sagaidit redzet visas vecas, miljas sejas :)
Pavisam driz tiekamies ;)

Beaumont, Bevil Oaks

Rakstu no Ringu gimenes salidzinoshi jauna majokla, miliga 3 istabu dzivoklisha divos stavos. Turbo aktiva Adele ir veiksmigi nolikta pie miera. Un man blakus sez mana vismilaka, skaistaka masinja Parsla un vinjai ir, ko teikt. Te nu vinja izteiksies:

"Labdien! Mani sauc Parsla Ringa! Es esmu Lienes liela masa! Reiz es ari biju Svoka! Gribu pateikt visiem Lienes atbalstitajiem un lidzi jutejiem milzigako paldies par atbalstishanu un lidzi jushanu!!! Ta ka Dievs mani uz doto mirkli ir nolicis cita pasaules mala, paldies visiem, kuri Latvija mil un atbalsta manu mazo mashuli! zinu, ka jusu ir daudz!
Ta, shis pedejas dienas ir bijushas ljoti jaukas. Es ljoti labprat paturetu Lieni te pie mums, bet es saprotu, ka ar labam lietas ir jadalas un tapec es pec ilgam pardomam izlemu tomer atljaut Lienei doties atpakal uz Tevzemi! Plus, mes pashi driz busim tur :)
Es ta lepojos ar Lieni! Vienmer esmu zinajusi, ka Debesu Tetis lietos vinjas skolotajas talantu vienkarshi neaptveramos veidos! Es zinu, Vinjs ir ieplanojis vel daudzus ipashu veidus, ka svetit pasauli caur manu mazo masheliti! Milu Tevi lidz menesim, Mashulit!!! ""