trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Cels uz Rinkonu

Esmu tagad manas miljas Rinkonas tantes Veltas majas pie computadora  Te ta sistema man tagad bus tada, ka pie vinas datora es varesu uzdrukat savu sakamo un pec tam copy-paste uz macitaja Samuela majas datora, kurs ir vienigais visa Rinkona, kam ir internets. Ta ka apkart ciemam ir kalni, vienigais veids, ka var tikt pie sakariem ir caur satelitu. Ta ka es tagad slaveju Dievu ne tikai par internetu, bet ari par satelitu. Ta ka macitajs Samuels ir LOTI aiznemts cilveks, es pie ta interneta daudz netiksu. Bet, kad tiksu, tad pielauju,ka viena reize saliksu vairakus rakstus.
Pirms stastu par to,ka man klajas Rinkona, gribeju pastastit par to, ka tad es lidz tejienei nonacu. Miljie, ka es butu gribejusi, lai man pa celam uz pieres butu kaut kada ultra kruta vebkamera, ar kuras palidzibu jus butu varejusi kopa ar mani skatities to celu!
Kad nonacam Bolivijas pilseta Puert Suarez, nacas diezgan nopuleties, lai atrastu `taxi`, kas mus aizvestu uz Rinkonu. Taxis te var but gluzi jebkurs cilveks,kuram ir masina un rokas! Es ari varetu but taksometra vaditaja. Paldies Dievam, atradam kadu, kurs bija ar mieru-dons Mario! Pec Puerto Suarez viesnica pavaditas nakts 8:00 bijam gatavas doties cela, jo tad bija sarunats,ka Mario mums atbrauks pakal. Ta ka Bolivija par laiku neviens neuztraucas, reali izbraucam 9.00. Pirma cela dala bija pa asfalteta. Mani nosedinaja priekseja sedekli blakus Mario, lai varu redzet celu. Mana draudzene Undine bija aizmugure, daudzo, daudzo mantu iekrauta. Dons Mario ik pa laikam man kaut ko teica spaniski un es pat reizem ari visu sapratu un pat atbildeju spanu valoda! Man patik tas,kaa te skaita valodas,kuraas tu runa. Es prasu, cik valodas vins zina. Vins tad nu man skaita- spanu, portugalu , anglu, vacu…Es jau nopriecajos, ka tagad varesu ar vinju runat angliski un uzdevumu jautajumu : Do you speak English? Vins nosmejas un saka : No,no, no English! Tad un es atklaju, ka ,ja tu proti attiecigaja valoda pateikt, piemeram, I speak English, tad skaitas,ka tu jau runa taja valoda. Vairak gan par to teikumu ari nekas nav jamak pateikt!
Tad vel pa celam mani fascineja tas,ka bolivieshiem ir nedaudz cita izpratne par to, kas ir skaists. Tuvojamies kadai mini pilsetinai un vins rada ar pirkstu un saka : Muy Bonito! ( Loti skaisti!) Skaisti nozime to,ka pilsetinaa ir kadas majas, ielas un koki. Ari par Puerto Suarez man ieprieksejais taksometra vaditajs teica,ka bus muy bonito. Nu es biju mazliet vairak ka parsteigta par to,ka tas saucas skaisti. Bet nu OK! Pie vieteja skaistuma var pierast.
Pa celam bija ari tada sajuta, ka dons Mario vai nu pazist visu Boliviju vai ari vins vienkarsi ir loti draudzigs, jo vins pamaja un sasveicinajas gandriz ar visiem pretim braucejiem.
Gar lielcela malam klida savvalas suni un govis. Nopietni- viniem te ir ari savvalas govis un citi liellopi! Tie ir tie, kas izbeg no saviem aplokiem un izvelas dzivot bez saimniekiem. Tad tie klist pa meziem un plavam un megina piepildit savas kaulainas miesas.
Kad asfaltetais cels beidzas, mana cela biedrene Undine teica: Tagad pieturies,ka neapdauzi galvu! Un soreiz vinai bija pilniga taisniba. Sakas isti brinumi! Vietam cels bija vienkarsi slikts- tads ka reizem medz but Latvijas dzilos laukos-nelidzens un akmenains. Tacu vietam pa celam bija MILZU pelkes ar tumsi brunu udeni,kas mus parklaja, ikreiz kad braucam tam cauri. Vislabakie bija dublu posmi,kas nebija maz. Dublji te nozime to,ka tie ir lidz celiem un vairak. Reizem masina gaja uz prieksu, visu laiku grozoties un metajoties no vienas cela malas uz otru. Bija mirkli,kad es vienkarsi aizveru acis un ludzu Dievu par donu Mario. Un tas noteikti palidzeja,jo ikreiz,kad atveru acis, mes jau bijam tikusi pari kritiskajam posmam. Labi,ka vinam tas auto tads labi augsts un mes iestigam tikai vienu reizi. Vel bez unikala cela seguma, bija ari skaisti skati pa labi un pa kreisi. Visu celu mus pavadija daudzi jo daudzi taurenu pulki. Sava muza tik daudz taurenu nebiju redzejusi paris stundu laika. Un pateicoties cela kvalitatei, diezgan biezi ari mana vedera bija speciga taurenu knudona :D Jo talak braucam, jo sauraks cels kluva un jo vairak es sajutos ka dzunglos. Apkart dazadi nepazistami koki un krumi, kuru zaros karajas neskaitamas lianas. Atskaneja divainu putnu balsis. Ik pa bridim gar stiklu nolidoja loti savadi un lieli insekti. Ik pa laikam acis prieceja neparasti ziedi. Briziem jutos ka filma Avatars- tie dabas skati bija nedaudz lidzigi. Dazreiz mums preti naca kadi vietejie indiani ar zaru paunu mugura. Pa retam kads aizjaja uz maza ezelisha, viens varonis gadijas ari zirga mugura. Vislabak man patika divi strausi, kas kadu cela posmu mums gaja pa prieksu, omuligi grozidami savas pukainas aizmugures. Ja, nopietni, te savvala pastaigajas strausi!
Nepagaja ne cetras elpu aizraujosas stundas,kad jau izbraucam cauri vartiem, uz kuriem spanu valoda rakstits ``Laipi lugti Rinkonas evangeliskaja misija. Jezus Kristus ir musu vieniga ceriba!`` Vel divi kilometri un mes reali bijam klat ciematinja Rincon del Tigre- vieta, par kuru biju sapnojusi un lugusi tiesi gadu.
Mus sagaidija smaidiga latviesu tante Velta un paris bolivieshu kovboju. Pavisam nopietni kovboji- uz zirgiem un tadiem adas elementiem,ko uzliek uz biksem, ari kovboju cepures neizpalika. Veltas pirmie vardi man bija : Mes jau sen tevi gaidijam… Un ta es te juutos- sen gaidita un mileta…

3 komentāri:

  1. Tik labi lasit kaut ko no Tevis!! Tik ljoti gaidijam kadu zinju!

    AtbildētDzēst
  2. Tik skaists apraksts! Botānika, entomoloģija, psiholoģija... Kā mēs tevi mīlam, Lieņuk!!!

    AtbildētDzēst