6. un pēdējā pilnā dienā Rio...

...jo jau rīt dodos tālāk! Šodien milzīgajā Rio autoostā nopirkām man biļeti uz pilsētu Campinas. Izbraukšu piektdien plkst.23:45 un ceļā pavadīšu visu nakti. Tad sestdien 7:15 man vajadzētu ierasties Campinas, kur mani sagaidīs William Avots un ar mašīnu tālāk vedīs uz Nova Odessu, kas ir apmēram stundas attālumā. Tur palikšu pie kādas latviešu kundzes Zinaīdas,kura mani laipni uzņems savās mājās līdz pirmdienas pēcpusdienai, kad man 16:00 paredzēts autobuss,kas mani aizvedīs līdz Corumba,kas ir pie pašas Bolīvijas robežas. Šis brauciens ilgs 24 stundas,taču labās ziņas ir tādas,ka nebūšu viena. Ar mani kopā brauks kāda latviete,kura arī dosies uz Rinkonu. Viņu sauc Undina un viņa misijā kalpo ar savu zobuārstes profesiju. Tā kā man būs brīnišķīga iespēja pa ceļam uzzināt daudz ko par Rinkonas misiju!Corumbā mūs sagaidīs kāds no rinkoniešiem un vedīs tālāk-uz džungļiem :) Pašreiz grūti pateikt,kad būs nākamā reize,kad tikšu pie interneta...
Šodien mums bija lieli plāni, bija arī mazi plāni. Tie visu laiku mainījās. Pusdienas atkal ēdam pie Thiago vecākiem. Un tur mēs ar Zandiņu spējām tikai klusībā sēdēt un smaidīt, jo starp mūsu mīļajiem četriem brazīļiem nepārtraukti notika spraigas sarunas,lai neteiktu vairā... Viens no plāniem bija doties uz vietējo botānisko dārzu, jo mums ar Zandiņu šķita,ka ir perfektie laika apstākļi,lai to darītu. Šodien bija nedaudz vēsāks-tikai kādi 29 grādi,saule tik traki necepināja,bet vienkārši patīkami sildīja. Tomēr Thiago noteikti pateica,ka mēs uz botānisko dārzu nevaram braukt, jo LĪST LIETUS! Tā brazīļi sauc to,ka nav ierastie +37! :) Viņš bija pilnīgā pārliecībā,ka tūlīt viss būs slapjš...tā arī lietu šodien nesagaidījām :D
Atcēlās vēl pāris plāni. Bet prieks,ka izdevās apskatīt Rio lepnumu- milzīgo Maracana futbola stadionu,kas reiz bijis pasaulē vislielākais...līdz japāņi neuzbūvēja kaut ko milzīgāku. Cienot Thiago kaisligo mīlestību pret futbolu, apskatījām un iemūžinājām gandrīz visus stadiona elementus. Daži no tiem arī šeit!
Pie lielā suvenīru stenda atradām piespraudītes ar Latvijas un Brazīlijas karogiem. Tās,protams,lepni nopirkām un ar vēl lielāku lepnumu uzreiz piespraudām. (Tikai,LŪDZU,neviens nemēģiniet man ieskaidrot,ka tas ir Austrijas karogs,nevis Latvijas!:)
Pašā vakarā beidzot apskatīju normālu molu, sapirkām DAUDZ ēdiena un braucām mājās, spriezdami par to,ka varētu aizbraukt uzēst picu. Kad bijām piebraukuši pie mājām, lai ēdienu saliktu ledusskapī, tomēr sapratām, ka ārā no mājām negribēsim vairs doties...tajā mirklī atskanēja dienas citāts no Thiago,protams! Atcerieties to,ka minēju nemitīgo plānu mainīšanu un atcelšanu? Tad nu Thiago saka: Ai...man nepatīk,ka tik bieži maina plānus! Un mēs ar Zandiņu bijām gar zemi...Lai nu kurš to būtu teicis :D Bet mēs Thiago un viņa brazīļu radus tik un tā bezgalīgi mīlam!
Mana āda jūtas un izskatās jau daudz labāk! Vēl pāris dienas un būs pavisam OK! Tagad jālūdz,lai nakts autobusa brauciens uz Campinas ir drošs un veiksmīgs. Drusciņ jau tur ir zināma eksotika...bet būs labi! Thiago man ierādīja vislabāko autobusu firmu,kam var uzticēties! :)
Paldies par lūgšanām,domām,atbalstu un komentāriem-tas viss ļoti iepriecina un sasilda sirdi!