Dziesmai šodien liela diena!

Šis dāmām bija līdz šim visagrākais rīts, jo jau 8:30 devāmies ceļā uz Mežaparku, lai klātienē vērotu rīta dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu. Būtu izbraukuši dažas minūtes vēlāk-būtu bijis jāparkojas pretējā Rīgas galā. Lēniņām, prātīgi čāpojām pa aizdomīgi slideno ietvi, kas nesen bija nobirusi ar liepziediem un sajaukumā ar lietu bija radusies īsta slidotava. Dāmas brīnījās par iespaidīgajām cilvēku masām, kas kā ašas straumītes plūda estrādes virzienā. Acis priecēja raibu raibie lindraki, ņieburi, vainagi, zeķes. Dabūjām izstāvēt labi garu rindu pirms mūsu skatieniem pavērās elpu aizraujošā dziesmu svētku skatuve. Velta un Ondina brīnījās, ka estrādes zonā nedrīkstēja ienest nupat nopirkto ūdeni un bulciņas. Bet mēs izmantojām nelielu latviešu gudrību un pirktos gardumus tomēr otrpus vārtiem dabūjām. Sarunājām, ka viņas par to daudziem nestāstīs :) 

Jāsaka viens milzīgs paldies manai draudzenei Lienei Paulovičai par biļešu dāvinājumu. Ieņēmām savas vietas vienlaicīgi ar pirmo dziesmu un jāsaka, ka vārds pārsteigtas būtu daudz,daudz par mazu, lai raksturotu patiesās Veltas un Ondinas emocijas, izdzirdot tūkštošbalsīgo dziesmu. Kad 10:00 sākām klausīties, nenojautām, ka tikai plkst.15:40 varēsim doties prom. Ne tikai dziedātājiem, bet arī Veltai un Ondinai nācās izturēt stipros saules starus un ne tik ērtos solus. Lielā sēdēšana diemžēl atnesa pampumu kājām, ik pa laikam iesāpējās kāds sāns vai mugura, bet abas misionāres ne par ko negribēja atstāt koncertu, lai kaut kur pastaigātos un izstaipītu kājas. Varonīgi sagaidījām grandiozā koncerta beigas. Veltiņa īpaši sajūsminājās par dejotāju veiklību. Ondina vaicāja, vai koncertu kaut kur varēs iegādāties DVD. Jo tas būšot kaut kas gana viegls un vietu neaizņemošs mājupceļa koferim. Varbūt kāds zina par šāda DVD esamību? 

Pēcāk abas dāmas atzina, ka ir bezgala laimīgas un pateicīgas par to, ka viņu brauciens izdevās tieši šajā laikā, kad varēja tikt arī uz dziesmu svētkiem, jo tie taču ir tik leģendāri! Liels paldies arī mūsu līdzi gājējiem - Ievai, Ģirtam, Matīsiņam, Emīliņam un Jānim. 

           

Kad vēders jau teju, teju sāka dziedāt izsalkuma dziesmu, pa pusei lēnām, pa pusei steidzoties plūdām mašīnas virzienā. Kas par bariem! Kas par siļķu mucām piebāzto tramvaju izskatā! Laimīgi iesēdāmies mašīnās, lai beidzot brauktu ēst. Izsalkums bija ievērojams. Ondina ar Jāni ātri atrada kopīgu valodu, apspriežot dažādas mašīnu markas, motorus un dzesēšanas ierīces. Pa ceļam tika apbrīnoti gan staltie bērzi, gan varenās priedes. Ondina pieteica, ka kādu dienu vajadzēs tā kārtīgi apskatīt egles un priedes skujas, lai var salīdzināt to skujas. Varen lielas un teicamas pusdienas mūs gaidīja Ķekavas restorāna Bambo Leo. Porciju izmēri bija proporcionāli mūsu grandiozajam izsalkumam. Nesteidzīgā labsajūtā dāmas baudīja gan ceptu mencu, gan cūkgaļas karbonādi ar gailenītēm, dažādus salātus un, protams, iemīļotos jaunos kartupeļus. Lai arī vēderi bija pārpildīti, atradās vietiņa arī desertam. Mīļās kundzītes nogaršoja gan melleņu kremu vaniļas mērcē, gan kafijas kremu. Abi nozuda makten lielā ātrumā. Ondina mums pastāstīja, ka viņa ir tā kā tāds kamielis, jo varot uz daudzām stundām iztikt bez ēdiena un dzēriena, jo viņa varot izslēgt māgu (kuņģi)! Lūk, tas nu gan ir vērtīgs talants :) 

Ondina un viņas prototips kamielis

Veltiņa un Ondina ar prieku pārējiem parādīja no Rinkonas līdzi vestās fotogrāfijas. Visi ar patiesu interesi iepazinās ar turienes pagātni un tagadni. Īpaša interese uzplaiksnīja mirklī, kad atklājās, ka Veltiņas māsa precējusies ar leģendārā Cukura brāli! 

Ondina teica, ka ar Ķekavas porcijām vajadzētu divas māgas! Ja tik mums būtu, abas būtu bijušas pilnas. 

Mans krustdēls Emīls

Ar pilniem un laimīgiem vēderiem

Un tad atpakaļ uz Rīgu. Pa ceļam ieskrējām aptiekā, lai Veltiņai sagādātu kādas pretsaaukstēšanās zāles, kad līdzētu viņas tekošajam degunam un krekšķim. Lai Dievs dod, ka viņa drīz, drīz atveseļojas!

Laimīgas pārnācām mājās, apskatījām kādas senākas un svaigākas Rinkonas bildes, ko rīt rādīt Mateja draudzei, drusciņ papļāpājām un nu laiks čučēt! Rīt vēl viena varen liela diena.

Bet, ak, cik tie dziesmu svētki skaisti! Un cik ļoti liels notikums tas bija abām ceļotājām...

2.diena jeb vesels mēnesis

Pēc iepriekšējā vakara vēlajiem Lido piedzīvojumiem, mīļās ciemiņienes bija sakrājušas gana daudz spēka, lai varonīgi dotos pamatīgā ekskursijā uz Rīgas centru un Vecrīgu. Par saturīgu dienu teicami bija parūpējusies Rasa Šterna, kuras tēvs mācītājs A.Šterns Rinkonā ir bijis divas reizes. Līdz ar to Rasas mīlestība uz mazo džungļu ciematiņu ir loģiski izskaidrojama. Daudz paldies Rasai! 

Draudzīgā trijotne izgāja cauri Esplanādei, apciemoja sirmo Pulvertorni un stalto Mildu, devās līganā kuģīsa braucienā pa pilsētas kanālu, kur Velta un Ondina lepojušās ar to, ka bijušas vienīgās latvietes uz klāja. Pa ceļam našķošanās ar izdaudzinātajām kartupeļu pankūkām ar īstu krējumu, kas Ondinai teju, teju kļuvis par mīļāko Latvijas gardumu. Tālāk dāmas devās Rīgu no augšas lūkoties Pēterbaznīcas tornī, kura dāvātais skats patīkami pārsteidzis. Kad krāšņās jumta kores bija apskatītas un iemūžinātas, uznācis lielais lietus, kuram pateicoties, nācās ilgāk uzkavēties greznajā baznīcā. Tur kā reiz sācies dziesmu svētku ietvaros rīkotais kora Ave Sol koncerts. Latviešu dziedājums esot bijis labi skaists, bet, kad sākuši dziedāt ciemiņi no Japānas, tad Ondinai sācis nākt miegs. Veltiņa atcerējās vienu no dzirdētajām dziesmām un mīlīgi mums vēlāk nodungoja Čingi-čingi-čannn...

Kad koncerts bija izskanējis, arī melnais lietus mākonis bija izzudis un beidzot arī es varēju pievienoties omulīgajai trijotnei. Simtprocentīgā labsajūtā aizstaigājām līdz Galerijas Centrs restorānu DaDa, kas tālās ceļotājas pārsteidza ar tā neparasto piedāvājumu. Ne velti viņi paši par sevi saka: 

Restorāns DaDa ir kā izaicinājums, kas piedāvā Jums izbaudīt vēl nebijušas emocijas un ēdienu kolāžu. Izaicinājumu pieņēmām un tā rezultātā baudījām gan pāris latviskus elementus, gan dažādas zivis un citas jūras veltes veiksmīgā kombinācijā ar tītara, vistas gaļu un pašu izvēlētiem dārzeņiem, salātiem un citām gardām piedevām. Velta un Ondina iemācījās jaunu vārdu - nūdeles :) Ondina atrada savu līdz šim mīļāko dzērienu, kurā gardi peldēja alojas gabaliņi. Galvenais- lai ir salds! Drusciņ paamzierējāmies ar irbulīšiem, kuri drīz vien tika iemainīti pret dakšiņām.

Pēc izcilajām vakariņām- Rimi apmeklējums, kur pārsteidzām dāmas ar vareno maizes un piena produktu piedāvājumu. Rinkonā neesot ne lasītes piena jau divus gadus. Veltiņa brīnījās, cik mums te milzīgi ķiploki. Ondina tika pie kārotās krējuma burciņas. Caurumotais siers, kuram Brazīlijā abas parasti žēli noejot garām, tagad dāsni sēž viņu mājokļa želadērā jeb ledusskapī. Divreiz nebija jāatkārto jautājums par to, vai saldējumu arī pirksim. Tā nu laimīgas mielojāmies ar Karlsonu un Ekselenci pašā Operas pakājē, kur mīļās ciemiņietes sajūsminājās par tik ļoti perfektajiem apstādījumiem. Izbrīnu radījā daudzās sievietes pie tramvaju vadības stūres. Saldējumi nozuda gaismas ātrumā. 

Šovakar nedaudz agrāk atgriezāmies mājās, lai atgūtu spēkus un izvēlētos, kurus svārkus un kuras blūzes, lai velk uz rītrīta dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu. Izskatās, ka pagaidām mīļās nemaz neapjauš, ko tie dziesmu svētki patiesībā nozīmē. Rīt paredzamas neaprakstāmas izjūtas... 

Un pašās beigās lai skan Ondinas dienas citāts: Esam šeit tikai divas dienas, bet šķiet, ka jau vesels mēnesis pagājis! 

Pirmā diennakts Latvijā aizvadīta

Kāda līksme, kāda laime! 

Kāda sajūsma un kādi brīnumi!

Aizturēta elpa, prieka asaras un mirdzoši smaidi.

Tieši pirms 24 stundām ilgi gaidītās Bolīvijas varonīgās misionāres ieradās Rīgas lidostā, kur viņas jau gaidīja 12 nepacietīgi un viena ārkārtīgi nepacietīga sagaidītāja. Pirmie apskāvieni bija neredzēti cieši un spēcīgi. Ilgais ceļš kāpās nē, bet gaisā beidzot bija aiz muguras. Zem kājām - drošā Latvijas zeme. 

Abas latvietes it nemaz neizskatījās nogurušas. Kā Ondina vairākkārt atkārtoja - tas prieks ņem virsroku pār to nogurumu. Dzeltenās krizantēmas priecīgi ieņēma vietu abu ceļotāju satrauktajās rokās. Izgājām ārā un arī mums šķita, ka gaiss tovakar garšo tā īpašāk. Laikam tāpēc, ka abas latvietes to tik ļoti izbaudīja. Ar prieku dzirdējām par tik ļoti veiksmīgajiem lidojumiem, par to, kā abas lidostās tika izvizinātas ar elektromobiļiem un nemaz nav raizējušās par īsto geitu meklēšanu. Priecājāmies par to, ka visi koferi bija atceļojuši kopā ar dāmām. Aizbraucām mājās, dzērām tēju, pie kuras abas steidza pieliet aukstu ūdeni. Kopā mielojāmies ar latviešu zemenēm, mellenēm un avenēm. Visas trīs tika atzītas par labām esam. Ap 2 naktī jau gandrīz bijām gatavas iet gulēt, kad sākās lielā koferu krāmēšana. Uz pakaramajiem glīti savas vietas ieņēma blūzes - puķainas, svītrainas, ar punktiņiem, bez punktiņiem, ar tīģerrakstiem un citādas. Tā līdz trijiem naktī, kad pirmie rīta putni sāka atgādināt, ka ir pienācis pēdējais laiks likties mierā. 

Veltiņai un Ondinai tika dots uzdevums gulēt pēc iespējas ilgāk. Tas veiksmīgi izdevās līdz plkst.10. Pusdienlaika pastaigā pa Kronvalda parku dāmas devās kopā ar Vīlandes mācītāju Ģirtu, kurš aizveda uz savu draudzi. Tur viņus jau gaidīja lieliskā nama māte Inta ar brīnišķi latviskām pusdienām - jaunie kartupelīši ar gaileņu mērci. Pēc tam pāris stundas atpūtai un tērpu nomaiņai, jo plkst.20 Mateja draudzē baudījām latviešu baptistu komponistu daiļradi koncertā "Mana dvēsele dzied". Sēdēju starp savām Bolīvijas draudzenēm un vairākkārt nožēloju, ka nepaņēmu līdz kabatslakatiņus. Asaru pērles viena pēc otras ripoja te vienai, te otrai. Kā Veltiņa teica- koncerts, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Ondina jutās tik ārkārtīgi pacilāti, jo atradās ēkā, kur dzimusi viņas mamma Emma. Viņa klusiņām man ausī čukstēja, cik ļoti gribētos dalīties savā priekā par koncertu ar mīļo mammu...Pēcāk daudzi mīļi ļaudis, zināmi un nezināmi, nāca apsveicināties ar Rinkonas varonēm. Veltiņa un Ondina izteiktā izbrīnā un priekā centās katram paspēt paspiest roku un pateikt kādu mīļu vārdu. Ondina man pieteica: Tu tik pasaki, ja es gadījumā kādu palaižu garām. Mācītājs Pēteris Eisāns visiem klātesošajiem paziņoja, ka ieradušās Rinkonas misionāres un labāk ar viņām varēšot iepazīties jau šo svētdien Matejā pēc 2.rīta dievkalpojuma. 

Pēc sirdi sildošā muzikālā piedzīvojuma devāmies gastranomiskā ceļojumā uz lielo Lido Krastmalā, kur mūs pavisam neplānoti, bet ārkārtīgi veiksmīgi aizveda Estere Roze ar savu ģimeni. Mīļās viešņas nobaudīja gan siļķi, gan krējumu (to īpaši vēlējās Ondina), gan cūkgaļas karbonādi ar zaļumu mērci, gan ceptu lasi, gan jaunos kartupeļus ar visu mizu, gan lociņu salātus un beigu beigās riekstu un ogu kūkas. Viss pazuda labi ātri. Laikam garšoja :) Pēc tam vēl izbaudījām naksnīgu izbraucienu pa krāšņajām Vecrīgas un centra ielām. Pusnaktī ieradāmies mājās un konstatējām, ka pirmās 24 stundas tēvzemē ir aizvadītas tik veiksmīgi, cik vien iespējams. 

Rīt - diena Vecrīgā kopā ar Rasu Šternu, kura šodien atklāja, ka ir kaislīga Rinkonas misijas fane jau kopš tālajiem 90.tajiem. Viņām noteikti būs lieliskas sarunas :) 

Ak, cik labi redzēt Veltiņu un Ondinu šeit - tādas laimīgas un smaidīgas, sajūsminātas un pārsteigtas. Kā Veltiņa saka : Daudz Paldies! Tiem, kuri kaut kādā veidā ir pielikuši savu pirkstu šī sapņa īstenošanai!

P.S. Te ir noķerti daži zelta mirkļi lidostā -
http://www.youtube.com/watch?v=O5VhbH_cISA&feature=youtu.be

Turam īkšķus!

Šajā mirklī divas ļoti satrauktas un nedaudz sabijušās sirdis ir ceļā uz Sanpaulu lidostu Brazīlijā. Un viena gandrīz tikpat satraukta sirds šaipus okeānam īkšķus jau gandrīz zilus nospiedusi, cerēdama, ka dāmām viss izdosies. 

Vēl šorīt sazvanījos ar Veltiņu un Ondinu. Viņas steidza ēst brokastis, lai dikti laicīgi būtu gatavas doties uz lidostu. Mēģināju abām pēc kārtas izskaidrot, ko nozīmē tikko aizsūtītais "boarding pass". Iedomājieties! Kā lai ko tādu ieskaidro cilvēkiem, kuri ne mūžam tādu zvēru nav ne redzējuši, ne dzirdējuši! Man tik ļoti pazīstamie lidošanas termini izklausās kā mongoļu alfabēts abām ceļotājām. Lai Dievs dod izpalīdzīgus un draudzīgus lidostas darbiniekus!

Viena no lielākajām Veltas un Ondinas raizēm ir par to, lai ceļš uz lidostu nav piketētāju aizsprostots kā tas nesen esot bijis. Brazīļu pēdējā laika nemieri tramda arī abu latviešu sirdis.

Lūgsim par apbrīnojami vieglu, patīkamu un šķietami ātru lidojumu varonīgajām misionārēm! Viņu darbs džungļos mums šķiet neaptverami drosmīgs. Tomēr lidojums pāri okeānam viņām škiet vēl drosmīgāks. Turam īkšķus, lai rīt 3.jūlijā gan viņas, gan viņu koferi 23:35 tiešām ielido Rīgā! 

Un es pilnīgi nopietni aicinu jūs pievienoties sagaidītāju (pagaidām mazajam) pulciņam Rīgas lidostā! Lai viņas sajūt tautiešu mīlestību jau ar ierašanās brīdi! :) 

Bildēs abas dāmas redzamas savās darba vietā. Ondina savā zobārstes kabinetā, Veltiņa - virtuvē. 

Vēl drusciņ!

Vēl drusciņ jāpagaida un Velta ar Ondinu pirmo reizi spers nedaudz bailīgus, bet sajūsmas pilnus soļus uz savas tēvu zemes!
Vēl drusciņ un es satikšu savas vismīļākās, īpašākās džungļu draudzenes!
Vēl drusciņ un daudzi latvieši satiks reālu Varonību, Drosmi, Nodošanos, Strādīgumu un Ticību!
Un vēl drusciņ, drusciņ dažus simtus latu vajag, lai izdotos īstenot visus skaistos Latvijas iepazīšanas&apceļošanas plānus.

Līdz šim tantiņu fondam klāt nākuši 250 lati. Gan es, gan viņas sūta ziedotājiem lielus, lielus paldies! Vēl vajadzīgi vismaz 300 lati, lai pietiktu visiem benzīniem, biļetēm, ēdieniem, dzīves vietas apmaksāšanai un arī kādam latviskam suvenīram.

Reizēm pieķeru sevi pie domas - Eh, ar kādām tiesībām es cilvēkiem lūdzu atbalstīt viņiem (patiesībā) svešu dāmu ceļojumu?! Bet tad es sev atgādinu kādu citu domu. Laikā, kad tik daudzi tiecas, liecas, raujas prom no Latvijas, ir tik sirdi sildoši redzēt kādu, kurš visu mūžu to vien dara kā sapņo par atgriešanos dzimtenē. Pat ja šī atgriešanās nebūs ilglaicīga, tai IR jānotiek! Šādā veidā varēsim pateikt paldies gan Veltai un Ondinai, gan visai Rinkonas misijai par latviešu tautas labo slavu tālajos Dienvidamerikas plašumos un par sūri grūto Dieva mīlestības vēsts nešanu vietējiem.

Ja vēlies palīdzēt - raksti vai zvani man!

Velta un Ondina ielido jau nākamajā trešdienā plkst.23:45. Esat laipni gaidīti pievienoties sagaidītāju pulkam Rīgas lidostā :)