Aizvadita sestdiena bija gauzam tumsha, jo visu laiku lija. Un tad,kad es saku,ka lija, es ar to nedomaju kaut kad liinjaashanu un smidzinashanu, bet shejienes lietus ir tads,ka VISS ir slapjsh momenta un uz ilgaku laiku. Tad,kad list, tad te ir loti tumsh. Pec pusdienlaika atputinjas gaju atkal uz virtuvi, pa celam ``iemetu aci`` viena no meitenu istabinjam. Un tur tik loti skumigs skats...sez meitenes ar gariem gjimjiem un skumst. Shodien bija paredzeta vecaku sapulce,kad meitenes cereja satikt savus vecakus, tachu lietus del vini nevareja ierasties. Meitenes par to prdzivoja un papildus skumjas deva tumsa un slapjums. Vinjas ierauga mani un pilnigi bez vardiem es vinju actinjas redzeju lugumu : Ludzu, iepriecini mus kaut ka! Vinjas pastastija,kapec ir tik skumjas un tad saka teikt, ka gribetos vismaz muziku paklausities. Un es vinjas loti labi saprotu. Tadas dienas tiesham ir gruti uzturet labu omu. Tad nu samekleju Veltinju, dabuju atljauju no vinjas majas panemt kaseshu magnetefonu ar baterijam, uzliku kaut kadu spanju muziku un nesu meitenem muziku. Ooo, kas par sajusmu, liksmi un smaidiem tur peksni paradijas. Meitenes pieleca kajas, saskreja pie manis, samiljoja,pateicas un atri apmetas pie galda ap magnetofonu. Kasete bija ari dziesmas vardi, tad nu pirmas,kas tika pie tas lapinjas, dushigi dziedaja lidz visam dziesmam. Es nespeju aiziet prom no tada laimes mirkla, saku meitenem pit bizes, runajamies,smejamies…un pekshni skita,ka istaba bija pilna ar gaismu, lai ari fiziski bija kluvis pat vel tumshaks. Un shis mirklis bija viens no tiem, kuru gribas ieramet maza zelta ramiti un ielikt mana miljako mirklu galerija. Meitenes ir tik izslapushas pec milestibas, draudzibas un vienkarsi kopa pavadita laika. Vinjam ir gruti tik ilgi dzivot bez vecakiem un gimenes. Veltinjai ari nav laika ar vinjam visam padraudzeties. Tapec man ir prieks,ka varu reizem atrast laiku pabut ar vinjam. Un tam ir zelta vertiba!
Turpreti nakama diena-svetdiena bija pilna ar saules stariem, lai ari visapkart staigaja pec skata bistami makoni. Un Ondina jau teica,ka laiks ir loti nenoteikts un bistams, tachu mes tomer noriskejam un devamies svetdienas pastaiga. Shoreiz uz vietejo dambi,ko es vel nebiju redzejusi. Izbridam cauri smukiem dubliem, dadzainai pljavai, govju baram un nonacam pie bambusu un eikaliptu birzites, no kuras paveras pasakaini dailjsh skats uz ta saucamo dambi, ko es gribeju saukt par ezeru. Likas,ka esam nonakushas kaut kada mazaja paradizes versija. Bambusu ena mus atveldzeja patikams vejins, kas chabinaja bambusu lapas un maigi daudzija to katus. Udeni spilgti atspogulojas cakainie gubu makonji. Ezera vidu dazas salinas, uz kuram ziedeja lilla pukjishu miljons un pilniga miera staja staveja balti, garkajaini udens putnis. Otra krasta pastaigajas zirgi, lizdami cauri biezajam muza mezu fragmentam. Turpat ari ari vairakas staltas palmas. Nedaudz talak shnjaca tads ka udenskritums. Tur gan parasti ir tikai viena shaura udens struklinja, kas te ara no dambja, tachu iepriekshejas dienas varena lietus del shi maza udens tacinja bija kluvusi apmeram 4 X lielaka un radija diezgan iespaidigu skatu. Ar Ondinu apsedamies un viena branga, noluzusha bambusa stumbra un vienkarsi baudijam to visu,kas mums apkart bija. Tada idille…ta noteikti butu vieta nr1,kur es jus vestu,ja jus atbrauktu ciemos. Pec tam mes nogajam uz citu pusi, kur mus ar loti aizdomigiem skatiem un skanjam pavadija Rinkonas lielas govis un bulli. Nonacam palmu aleja, kas velak turpinajas ka palmu mezs. Komplekta ar taluma redzamo kalnu un izcilajiem makoniem, tas radija vel vienu briniskigu skatu. Tados mirklos tikai un vienigi gribas slavet Dievu!
Kad atgriezamies Rinkonas seta, tur mus sagaidija vel kads ipash skats. Veltinja bija atradusi laiku un iespeju pasedet ar meitenem tapat vien- lai butu kopa. Atkal skaneja bolivieshu muzika, Veltinjas klepi kada enciklopedija, apkart salipushas meitenes, kas ar patiesu interesi klausijas Veltinjas lasitaja informacija. Pec katra fakta sekoja kads jauks,citreiz bezgala amizants komentars vai jautajums. Citas turpat sedeja uz suca neiztrukstosho mati, citas kartejo reizi njemas pa otras matiem, mekledamas kadu knisliti…un es tur piegaju un sajutu tik skaistu mieru, tadu labsajutas makoni. Meitenes bija laimigas, Veltinja ari. Un es,pats par sevi saprotams, ari! Svetdienas gaishums nakti deva tik saldu miegu ka sen nebija bijis. Iemigu laikam vienas minutes laika un pa nakti nevienu reizi nepamodos, kas ir diezgan liels retums un milzu prieks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru