Oij, ka nav vairs laika pierakstit notiekosho. Atvainojos, ka neesmu loti regulara savos zinojumos, bet es tiesham daru tik, cik es varu !
Lai ari Ondinas dzimsanas dienas bija tieshi pirms nedelas, tikai tagad beidzot varu piesesties, lai par to uzrakstitu. Tatad no rita pirmais darbs bija apsveikt manu draudzeni svetkos ar kadiem no Latvijas vestiem prieciniem. Vina bija loti laimiga. Viens no vinas pirmajiem jautajumiem taja diena bija Veltai, prasot,kad vinju sveiks, kad dos kuku : D To vinja gribeja zinat, jo tad,kad griez kuku, tad parasti ari to jubilaru smuki aplej ar udeni. Velta neko vinjai neatklaja. Kad Ondina bija aizgajusi uz savu zobuarsta kabinetu, es saku cept vinjai sokolades kuku! Pecpusdiena to pabeidzu un loti priecajos,ka pati vareju uztaisti kuku no miklas lidz pat glazurai : ) Pusdienlaika Ondinai par lielu parsteigumu vinu vel nesveicam, lai ari vinja bija jau sagatavojusies un parvilkusi drebes, kuras nebutu zel slapinat. Lai ari kuku vina nedabuja, galvena laistitaja sekretare Sharona tomer vinjai sagadaja pirmo svetu dushu. Kamer Ondina tika laistita, garam uz ezelisha jaja viens vietejais skolnieks. Veltinja laicigi mani pasauca redzet un nofilmer skaisto skatu. Ezelits tads mazs un lens, puika tads garsh, ka kajas gandriz pa zemi vilkas. Vins bija loti laipns un ljava man vinju ne tikai nofilmet, bet ari pashai sesties lopinja mugura un drusku pavizinaties. Lopins dikti pacietigs, ljavas manai neveiklajai uzkapshanai un nokapshanai : D Bet lens gan ka briesmas. Uz prieksu iet tikai,ja looooti labi saruna. Pecpusdiena macitajs Veltinjai atnesa ieprieksheja diena savaktos pasta sutijumus un tur bija ari kadi prieki man- sanemu pacinju no Brazilijas- no Zandinjas un Thiago ar gramatu ``Kite Runner`` un kadiem labumiem ari miesai. Kad saku gramatu lasit, gruti bija to atstat un iet prom no istabas...Milzigs un sirsnigs paldies jums, miljie!!! Un otrs, ko sanjemu- pirma vestulite no Latvijas- no maniem miljajiem Jelgavas Svokiem- mamma,tetis un bralis Karlis katrs bija uzrakstijusi pa lapai. Es tik loti,loti priecajos lasot, ka apraudajos turpat virtuve uz lidzenas vietas. Lasiju un sajutos drusku ka Latvija...Paldies, miljie!
Vakara tad nu beidzot sveicam Ondinu ar kuku un vel vienu svetku dushu. Vinja bija pilnigi slapja, bet tikpat laimiga, jo visi bija sanakushi uz vakarinjam viena laika. Parasti jau visi vienlaicigi tiekas tikai svetdienas pusdienas, bet shoreiz bijam savakushies kartigi. Ikdienas blekja glazes bija nomainitas uz svetku-stikla glazem. Ari dzeriens bija ipashais- vieteja kola ar daudz,daudz burbuliem. Nodziedajam ``Compleaños feliz``, aplaistijam, aizludzam par Ondinu, samiljojam un sabuchojam. Notiesajam svetku ipasho gardumu- lazanju (njammmmmmmmm) un pec tam ari visi laimigi nashkojas ar kuku. Ka man patik,kad Rinkona ir kada svetku diena. Un vel lielaks prieks,ja pats jubilars bija TIK loti aizkustinats, kada bija Ondina. Sedejam vel pec tam pie galda,kad visi jau bija prom...naskojamies ar pedejiem kukas gabaliniem un vinja bija vienkarsi laimiga. Tas ir tik skaisti! Ondinas prieks pilnigi noteikti ir lipigs : )
Pec tam,protams,ikvakara trauku kalns, cepumu tirdznieciba, zobu un kaju parbaude manam chikam...un kad nodzisa elektriba, bija tik laba sajuta. Ta bija viena no tam dienam, kad skiet, ka tamdel vien bija verts braukt uz otru pasaules malu : )
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru