Uzausa saulains pirmdienas rits un 7:30 mes jau izkapam no musu skaista autobusa. Nedaudz nogurushas un miegainas ielecam kada vietejas satiksmes businja, kura durvis atveras un aizveras vel atrak neka Maskavas metro! Bijam laimigas tikt istaba ar dushu un pilnigi horizontalu gultu. Kad bijam sakopushas, devamies uz centru, kur Panfilai bija paredzets acu arsta apmeklejums. Kamer gaidijam garaja rinda, apskatijam blakus esosho molu, kur man izdevas arkartigi skaists pirkums- kleita, ar ko doties uz Karklina kaazam : ) Kad mana atvadu tusinja Rigas dzivokli mani draugi man uzrakstija vestules, ko lasit Bolivija, ari vins bija sho to man sarakstijis. Viena no tam lietam bija atgadinajums, lai saku domat,ko vilksu uz vinja kaazaam. Tad nu es pavisam nopietni par to padomaju un atradu : ) Ai, kas ta bija par briniskigu sajutu- piemerit vienu skaistu kleitu pec otras...un vel briniskigaka sajuta bija, kad viena no tam naca man lidz maza maisinja : )
Tad vel Panfila man sagadaja tadu parsteigumu, ka aizveda mani uz skaistumkopshanas salonu, lai es dabutu manikiru un pedikiru! Tas vispar skita ka pasaka...drusku neerti jau man bija meistarei dot savas interesantaa paskata plaukstas un pedas...bet nu...tads vinai darbs...Mmm...tik maigas pedinjas SEN sev nebiju dabujusi...
Vel kadi veikali, parki, edieni, taksometri, traka Santa Cruz satiksme, vietejo puishelju piezimes un komentari, dazi zinkarigi skatieni, pavadita nakts Jansonu majas...un no rita uz lidostu, lai dotos uz Puerto Suarez. Daudz ko jau paspeju piemirst, bet vienu gan atceros LOTI labi. To,ka taksometra shoferis mus ``aizlidinaja`` uz lidostu. Vinja prieksa ``atkapas`` visas celja joslu linijas, luksofori, blakus mashinas. Nezinu, kads bija mashinas atrums, bet likas,ka mes driz pacelsimies. Bet vins pavisam mierigs. Ik pa laikam parunaja pa savu mobilo un kaut ko pie sevis dungoja. Regulari parsledza radio stacijas. Visatrak to izdarija tad,kad saka skanet kada Beatles dziesma. To laikam vins nevar ciest : D
Lidostinja tada mazinja, mazinja. Tur satikam Aronu un Hannu, kuri devas uz Puertu kopa ar mums. Vinji ir no Dallasas un devas uz Rinkonu, lai te dzivotu un kalpotu lidz augustam. Tas mani vairs nemaz neparsteidza, ka musu vartus atvera 13:25…un lidojums bija paredzets 13:30. Nepagaja ne stunda, kad mes ``jau`` pacelamies. Vislabak man patika tas,ka detektors, kuram mums lika iet cauri, nemaz nestradaja. Panfila pavisam mierigi iekapa lidmashina ar naziti, es- ar visadiem skidrumiem. Vairakiem cilvekim bija pat 4 un 5 somas, ko vinji njema lidz lidmashinas salona. Mantas ar rokam parbaudija 2 droshibas darbinieki. Mazaa sievinja,kas gaja cauri manam mantam, atplesa valja manu nopirkto limes zimuli un to kartigi aposhnaja :D Tad,kad neko kaitigu tur nesaoda, palaida mani cauri. Droshibas limenis- graujosh : D Bet tas viss loti pieder pie Bolivijas. Lidmashina vienam pasazieriem kaut kas saka pilet no griestiem. Atnaca stjuarte un tur skirba iebaza pamatigu salveshu kaudzi. Ari pasham apaskaha sedoshajam pasazierim rokas iedeva salvetes- lai pats saslauka :D Neatskaneja ari tik loti pierastas droshibas instrukcijas. Bet bez problemam nolaidamies Puerto Suarez lidosta, kur man dikti patika tas,ka cilveki tika pie savas bagazas. Visas somas tik saliktas chupa pie viena lidostas loga. Palielais logs tika atverts un tad visi bolivieshi metas saukt droshibas darbiniekiem, kuru somu vinju grib. Kurs skalak bljava, tas pirmais dabuja savu somu. Mes jau mala skatijamies un smejamies- ja somas tapat vien tur izdala, tad mes prasitu to vislielako : D
Pec tam man tika ta laime uz Rinkonu doties pa gaisu kopa ar macitaju un abiem amerikaniem. Jauns, dikti baals un tievs paris : ) Abi zina spanju valodu tik, cik es zinu no traktora motora uzbuves - gandriz nemaz : ) Bet abi ar lielu apnemibu kalpot un darit visu, kas vajadzigs.
Shis dienas paskreja viena elpas vilciena. Gandriz ka neticama pasaka! Esmu tik LOTI pateiciga Dievam un Panfilai par to,ka man izdevas redzet kaut drusku no tas istas Bolivijas : ) Aizraujosha zeme, kas nebeidz parsteigt!
pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs
Cochabamba
Nakts brauciens bija saldejosh, jo vairaki autobusa logi bija valja un lidz ar to mes bijam gandriz zilas no aukstuma. Lidz ar to ari ipashi salds miegs nesanaca. Tomer veiksmigi plkst.6:30 sasniedzam galamerki. Mus tur gaidija vel pilnaka, vel skalaka un vel raibaka autoosta, kas bija PARBAZTA ar koloritiem bolivieshiem. Devamies jau ara no turienes, kad soma saku meklet savu fotokameru un videokameru, lai varetu iemuzinat apkart notiekosho. Un… soma tuksums! Abas manas lielas vertibas pazudushas! Jus varat iedomaties, ka es tad jutos…gar acim jau paskreja visi bilzu un video simti, kas lidz shim ir uznemti. Paldies Dievam mums pietika gudribas sameklet autobusu, ar kuru atbraucam, ietraucamies taja ieksha un parmeklejam vietu, kur biju sedejusi. Un neaprakstams bija mans prieks, ka atradas mani lielie dargumi turpat uz zemes. Pa nakti kaut ka bija izslidejushi no somas. Fuuu….paldies Dievam! Tad sameklejam taksi, lai mekletu kadu kafijas vietu. Panfilai kafija ir ka degviela- ik pa laikam to vajag uzpildit. Kad taksometrs mus bijam pievedis pie kadas glitas kafejnicas, visas tris raiti izbiram no auto. Es paliku pedeja, lidz ar to man bija tas gods aizvert nedaudz aizdomiga paskata auto durvis. Un nezinu, kur taja mirkli bija mana sajega, saprats un reakcija...ar lielu sparu un vezienu cirtu taksha durvis ciet. Un ziniet, kas apslapeja to cirtienu? Mans ikshis! Pati iespiedu savu nabaga pirkstu sapigas metalas lamatas. AUCH!!! Asaras izspraga momenta. Tapat ari asinis. Pirksts pagalam...tas uzreiz kluva daudz lielas un zilgani sarts. Stulbi gan... bet pec nelielas pirksta vannoshanas karsta salsudeni biju jau spejiga pasmieties par savu neveiklibu. Turpmakas dienas gan jutos diezgan neveikli. Kas to butu domajis, ka bez viena ikshkja ir tik loti gruta dzive? Bet ka jau teicu- pamazam varu atsakt lietot savu nabaga pirkstu.
Ari Cochabambaa devamies uz lielo tirgu. Tas ir ka pilsetas seja, jo tur var redzet itin visus iedzivotaju slanjus. Kur vien skatijos, prieksa kada sievinja kupliem, kupliem svarkiem un garam, melnam bizem, kuru galos ipashi bumbulishi. Vinjas dikti negrib, lai vinjas fotografe, liek rokas prieksa sejai, lai tas neizdotos. Tomer man pietika veiklibas, lai vairakas no vinjam iemuzinatu. Jo tik loti gribas vinjas paradit ar jums, mani miljie! Tapat ka Rio de Janeiro ari Cochabamba var lepoties ar savu Kristus statuju, pie kuras var uzbraukt ar nelielu elektrisku gaisa vagoninju. Mums laimejas ari uzkapt Kristus rokaa- tur pa shauram, nedaudz ligojosham trepitem var tikt visi,kuriem nav zel 1,5 boliviani, kas ir dikti leti. No Jezus rokas paveras fantastisks skats uz kalnaino pilsetu. Skaisti! Tur, protams, netrukst turistu,kuri viens pec otra steidz fotografeties kopa ar Jezus statuju. Kad braucam leja, musu vagoninja sedeja ari 3 bolivieshu vietejie virieshi. Vinji saka mums prasit, no kurienes tik skaistas meitenes ir ieradushas. Kad vinji uzzinaja, ka esmu no Latvijas, vaicaja, vai Krievija latvieshiem piegada gazi : ) Lielisks jautajums! Vel kadi jautajumi,komentari, pieklajibas frazes. Mazais brauciens atri beidzas, bet laikam viens no virinjiem butu velejies, lai brauciens ir nedaudz ilgaks...kad izkapam no vagoninja, vins steidza panemt manu roku, lai pateiktos un izraditu savu prieku par iepazishanos. Vinja prieks bija tik liels, ka nepaguvu ne atguties, kad vins man bija iedevis ari atru buchu uz vaiga. Panfila un Nayeli vareja tikai nosmieties un nobrinities, kapec vinjam abam bucha netika : D Bet nu tas te skaitoties ta pavisam normali un pat pieklajigi... Pec tam gan mes no tiem virinjiem atri tikam prom.
Cochabamba ir pilna ar pec skata nabadzigiem cilvekiem, tomer vinjiem ir ari lieli supermoli, kuri plist no veikaliem un restoraniem. Viena tada iegajam un kas tad tur? Kinoteatris!!! Man uzreiz acis iemirdzejas. Tik sen nav buts kino... Un lielakais prieks tads,ka mums pietika laika,lai mes noskatitos filmu! : ) Es viena pati iegadajos mums biletes un mes liela omuliba noskatijamies Karibu juras piratu 4.dalu : ) Interesanti bija verot dazas iezimes, kas man atgadina Rinkonas iedzivotajus...piemeram, RETI skaistie zobi : D Es loti, loti priecajos par iespeju but kinoteatri.
Pec tam jau driz atkal autobuss, kas mus aizveda atpakal uz Santa Cruz. Vel viens 12 stundu brauciens transporta lidzekli, treshais pec kartas. Bet visu cienu autobusu kompanijam- sedekli ir vienkarsi izcili erti un piemeroti ilgiem braucieniem!
Ari Cochabambaa devamies uz lielo tirgu. Tas ir ka pilsetas seja, jo tur var redzet itin visus iedzivotaju slanjus. Kur vien skatijos, prieksa kada sievinja kupliem, kupliem svarkiem un garam, melnam bizem, kuru galos ipashi bumbulishi. Vinjas dikti negrib, lai vinjas fotografe, liek rokas prieksa sejai, lai tas neizdotos. Tomer man pietika veiklibas, lai vairakas no vinjam iemuzinatu. Jo tik loti gribas vinjas paradit ar jums, mani miljie! Tapat ka Rio de Janeiro ari Cochabamba var lepoties ar savu Kristus statuju, pie kuras var uzbraukt ar nelielu elektrisku gaisa vagoninju. Mums laimejas ari uzkapt Kristus rokaa- tur pa shauram, nedaudz ligojosham trepitem var tikt visi,kuriem nav zel 1,5 boliviani, kas ir dikti leti. No Jezus rokas paveras fantastisks skats uz kalnaino pilsetu. Skaisti! Tur, protams, netrukst turistu,kuri viens pec otra steidz fotografeties kopa ar Jezus statuju. Kad braucam leja, musu vagoninja sedeja ari 3 bolivieshu vietejie virieshi. Vinji saka mums prasit, no kurienes tik skaistas meitenes ir ieradushas. Kad vinji uzzinaja, ka esmu no Latvijas, vaicaja, vai Krievija latvieshiem piegada gazi : ) Lielisks jautajums! Vel kadi jautajumi,komentari, pieklajibas frazes. Mazais brauciens atri beidzas, bet laikam viens no virinjiem butu velejies, lai brauciens ir nedaudz ilgaks...kad izkapam no vagoninja, vins steidza panemt manu roku, lai pateiktos un izraditu savu prieku par iepazishanos. Vinja prieks bija tik liels, ka nepaguvu ne atguties, kad vins man bija iedevis ari atru buchu uz vaiga. Panfila un Nayeli vareja tikai nosmieties un nobrinities, kapec vinjam abam bucha netika : D Bet nu tas te skaitoties ta pavisam normali un pat pieklajigi... Pec tam gan mes no tiem virinjiem atri tikam prom.
Cochabamba ir pilna ar pec skata nabadzigiem cilvekiem, tomer vinjiem ir ari lieli supermoli, kuri plist no veikaliem un restoraniem. Viena tada iegajam un kas tad tur? Kinoteatris!!! Man uzreiz acis iemirdzejas. Tik sen nav buts kino... Un lielakais prieks tads,ka mums pietika laika,lai mes noskatitos filmu! : ) Es viena pati iegadajos mums biletes un mes liela omuliba noskatijamies Karibu juras piratu 4.dalu : ) Interesanti bija verot dazas iezimes, kas man atgadina Rinkonas iedzivotajus...piemeram, RETI skaistie zobi : D Es loti, loti priecajos par iespeju but kinoteatri.
Pec tam jau driz atkal autobuss, kas mus aizveda atpakal uz Santa Cruz. Vel viens 12 stundu brauciens transporta lidzekli, treshais pec kartas. Bet visu cienu autobusu kompanijam- sedekli ir vienkarsi izcili erti un piemeroti ilgiem braucieniem!
Santa Cruz
Santa Cruz
Sho tekstu rakstu jau nedelu pec musu celojuma. Lidz shim nav sanacis laiks drukashanai. Ari tagad esmu veiksmigi iespraukusies pie datora tada maza pusstundas robinja. Pirms atminjaas atgriezos pie saviem ``arzemju`` piedzivojumiem, gribejas pieminet, ka rakstu ar ipashi `dekorativam`` rokam : D Kreisas rokas ikskis ir ar zilu nagu un ar melnu loku zem ta, tas man ir ka spilgta piemina no Cochabambas. Tagad jau saku lietot to nabaga pirkstu. Lidz shim visu dariju ar paceltu ikski : D Labajai rokai ir divas apdegumu retas. Tas dabuju tieshi pirms nedelas, glabjot mazo suniti no sliikshanas verdoshaja sunju putra. Diemzel neizdevas izglabt miljo,melno…un shiis dzivibinjas neveiksmiga glabshana uz manas rokas palika ka neliels apdegums. Putra bija tikko no plits nonemta. Lai ari lietoju ipashu gumijas cimdu karstaam lietam, tomer dazi vaaroshi pilieni atstaja pedas. Bet tagad pec nedelas ari tas sapes ir pazudushas. Tagad tikai neglitas retas palikushas. Un vel man ``patik`` mani pirkstu gali, kuri ir zaudejushi pirkstu nospiedumus veljas ziepju, trauku mazgajama lidzekla un krita del. Raibas tas manas rokas…bet pirksti vel joprojam kustas itin raiti un, paldies Dievam, varu turpinat stradat!
Tatad par abam Bolivijas lielpilsetam. Santa Cruz mani pat loti parsteidza par to,cik progresiva ta ir! Un briziem pat skita,ka es Hjustona, jo pats pilsetas centrs nudien ir bezgala moderns un daudzsolosh! Protams, kolidz tiekam kaut nedaudz prom no centra, varam redzet daudzas boliviskas norises. Visiespaidigaka vieta, protams,bija lielais tirgus. Ja man kadreiz skita, ka Rigas centraltirgus ir liels, tad tagad es uz to skatos ka uz mazu kioskinju. Santa Cruzas tirgotaju ``paradize`` ir neskaitamas reizes milzigaka. Mes paspejam apskatit tikai mazu dalinju no ta. Tur preces izkartotas pat divos stavos. Viss sastav no shauriem, abas puses nokrautiem prechu labirintiem. Starp pardeveju un pirceju vienmer notiek kauleshanas. To es ari diezgan atri no Panfilas apguvu un biju itin gandarita par ietaupitajiem bolivianiem. Viena tirgus malinja kada maza meitenite raibiem svarkiem un magnetofonu pie kajam- muzikas pavadijuma griezas un ligojas, ceredama uz kadu naudinju. Man uzreiz bija jasmaida un jaatceras musu Vecrigas dejojosha tantinja. Likas, ka raugos uz vinjas kopiju tikai auguma mazaku. Netrukst ubagotaju, kas pienak pavisam tuvu klat un piespiez ludzosho plaukstu tev gandriz pie krutim. Daudzviet pardeveji ir berni. Tadi 10, 11, 12 gadus veci ``biznesmeni``,kuri parsteidz ar savu stingribu un to,ka nelaujas kauleties. Tirgus pilns ar Armani, Gucci, Chanel un tamlidzigiem zimoliem. Par to originalitati, protams, varetu pastrideties : ) Cenas patiesiba loti normalas. Vareju atlauties vairakus boliviskus turistu niekus un vel sho to : )
Ja godigi, es vairs daudz ko no SantaCruz neatceros : D Lielako dienas dalu pavadijam tirgu, bijam dazas estuves remdet izsalkumu un slapes, pastaigajam pa daziem parkiem. Visur, kur vien vareju, izvelejos vistas galu,jo liellopa man ikdiena pietiek atliektiem galiem. Musdieniga, liela pilseta, pilna ar kontrastiem. Dienas beigas nolikam visas mantas Jansonu majas un devamies uz autobusu, lai brauktu uzzzz Cocha-Cocha-Cocha-Bambuuu : )
Sho tekstu rakstu jau nedelu pec musu celojuma. Lidz shim nav sanacis laiks drukashanai. Ari tagad esmu veiksmigi iespraukusies pie datora tada maza pusstundas robinja. Pirms atminjaas atgriezos pie saviem ``arzemju`` piedzivojumiem, gribejas pieminet, ka rakstu ar ipashi `dekorativam`` rokam : D Kreisas rokas ikskis ir ar zilu nagu un ar melnu loku zem ta, tas man ir ka spilgta piemina no Cochabambas. Tagad jau saku lietot to nabaga pirkstu. Lidz shim visu dariju ar paceltu ikski : D Labajai rokai ir divas apdegumu retas. Tas dabuju tieshi pirms nedelas, glabjot mazo suniti no sliikshanas verdoshaja sunju putra. Diemzel neizdevas izglabt miljo,melno…un shiis dzivibinjas neveiksmiga glabshana uz manas rokas palika ka neliels apdegums. Putra bija tikko no plits nonemta. Lai ari lietoju ipashu gumijas cimdu karstaam lietam, tomer dazi vaaroshi pilieni atstaja pedas. Bet tagad pec nedelas ari tas sapes ir pazudushas. Tagad tikai neglitas retas palikushas. Un vel man ``patik`` mani pirkstu gali, kuri ir zaudejushi pirkstu nospiedumus veljas ziepju, trauku mazgajama lidzekla un krita del. Raibas tas manas rokas…bet pirksti vel joprojam kustas itin raiti un, paldies Dievam, varu turpinat stradat!
Tatad par abam Bolivijas lielpilsetam. Santa Cruz mani pat loti parsteidza par to,cik progresiva ta ir! Un briziem pat skita,ka es Hjustona, jo pats pilsetas centrs nudien ir bezgala moderns un daudzsolosh! Protams, kolidz tiekam kaut nedaudz prom no centra, varam redzet daudzas boliviskas norises. Visiespaidigaka vieta, protams,bija lielais tirgus. Ja man kadreiz skita, ka Rigas centraltirgus ir liels, tad tagad es uz to skatos ka uz mazu kioskinju. Santa Cruzas tirgotaju ``paradize`` ir neskaitamas reizes milzigaka. Mes paspejam apskatit tikai mazu dalinju no ta. Tur preces izkartotas pat divos stavos. Viss sastav no shauriem, abas puses nokrautiem prechu labirintiem. Starp pardeveju un pirceju vienmer notiek kauleshanas. To es ari diezgan atri no Panfilas apguvu un biju itin gandarita par ietaupitajiem bolivianiem. Viena tirgus malinja kada maza meitenite raibiem svarkiem un magnetofonu pie kajam- muzikas pavadijuma griezas un ligojas, ceredama uz kadu naudinju. Man uzreiz bija jasmaida un jaatceras musu Vecrigas dejojosha tantinja. Likas, ka raugos uz vinjas kopiju tikai auguma mazaku. Netrukst ubagotaju, kas pienak pavisam tuvu klat un piespiez ludzosho plaukstu tev gandriz pie krutim. Daudzviet pardeveji ir berni. Tadi 10, 11, 12 gadus veci ``biznesmeni``,kuri parsteidz ar savu stingribu un to,ka nelaujas kauleties. Tirgus pilns ar Armani, Gucci, Chanel un tamlidzigiem zimoliem. Par to originalitati, protams, varetu pastrideties : ) Cenas patiesiba loti normalas. Vareju atlauties vairakus boliviskus turistu niekus un vel sho to : )
Ja godigi, es vairs daudz ko no SantaCruz neatceros : D Lielako dienas dalu pavadijam tirgu, bijam dazas estuves remdet izsalkumu un slapes, pastaigajam pa daziem parkiem. Visur, kur vien vareju, izvelejos vistas galu,jo liellopa man ikdiena pietiek atliektiem galiem. Musdieniga, liela pilseta, pilna ar kontrastiem. Dienas beigas nolikam visas mantas Jansonu majas un devamies uz autobusu, lai brauktu uzzzz Cocha-Cocha-Cocha-Bambuuu : )
Uz Santa Cruz
Piektdien,27.maija Rinkonas seta bija neparasti pilna ar dudzam, daudzam mammam- lielakam, mazakam, garakam, isakam, resnakam un shaurakam, daza dikti skala , kada loti kautriga. Bet visam kaut kas vienojosh- milestiba uz saviem berniem, kas vinjas gaidija ar spozam acim un neatkartojamam apsveikuma kartinjam, kuras vinji bija vairakas dienas rupigi veidojushi.
Svetku programma nedaudz ievilkas. Dzejolis sekoja dzejolim, dziesmas, uzvedumi, runas, lielaa kuuka, dazadas speles tikai mammam. Daudzas no matem bija vietejas ajorietes, kuras ar nebeidzamu smieklu juru pavadija ikkatru prieksnesumu un speli. Interesenati tas, ka pat visskumigakajos uzvedumu mirklos vinjas dikti smejas. Velak man Panfila paskaidroja, ka ajoriem smiekli nozimejot ari lidzjutibu un seeras. Ok, tas daudz ko izskaidro.
Kolidz Panfila vareja tikt valja no svetku dienas daudzajiem pienakumiem, mes metamies baltaja mashina, lai brauktu uz Puerto Suarez. Bedrainais, dublainais, likumotais un reizem ipashi shaurais un apaugushais cels apmeram 80 km garuma shoreiz tika pievarets tikai 3 stundu laika! Tas skaitas neparasti atri. Panfila bezbailigi izveda mus cauri visadam redzamam un neredzamam bedrem, asiem cela robiem un dzilakiem dublu posmiem. Mezos ziedeja vairaki koki koshi roza ziediem, tos aplidoja vairaki koshi papagailu bari, dazos cela posmos klida ezelishi vai kada reta govs. Pec 3 stundu vertigam sarunam un dushigas braukshanas nonacam uz El Carmen asfalta cela. Braukt pa asfaltu…mmm…kas ta ir par baudu! Kaut kas tik lidzens un gluds…liks,ka mashina pati grib braukt uz prieksu. Kolidz nonacam Puerto Suarez, uzreiz devamies uz Brazilijas parstavniecibu,lai meginatu dabut manu Brazilijas vizu, kas man driz bus vajadziga. Diemzel kantora darba laiks ir lidz 14, nedaudz nokavejam,bet satikam laipnus darbiniekus, kuri vismaz apskatija manus papirus un pateica,ka viss bus loti vienkarsi un atri- tikai vajag atnakt pirms 14.
Paris stundas Puertaa un tad uz vilciena staciju, lai brauktu uz Santa Cruz. Ta ka bijam tur, pirms vel laida vilciena, stavejam pie vartiniem un plapajam ar apsargu. Panfilu tur gandriz visi zina- tapec sarunu biedri nav ilgi jamekle. Shis apsargs laikam loti labi vinju nezinaja, jo , apskatot musu papirus, prasija : Vai jus esat mate un meita? : D Es prasiju : Vai tad mes esam lidzigas? Vins teica,ka esam…bet loti driz vins laikam saprata, cik absurdu lietu vins ir pateicis,uzreiz aizgaja prom un kluseja. Gruti saskatit lidzibu musos- Panfila ir labi tumshaka par mani, ar isiem, melniem sprogainiem matiem un pilnigi atskirigiem sejas vaibstiem. Diez vai es varetu but vinjas meita.
Vilciens mani patikami parsteidza. Kad man teica,ka mes brauksim 12 stundas vilciena, es jau iedomajos viskaut ko, pazistot Boliviju…bet man par parsteigumu- mums bija loti miksti, plashi un zemu nolaizami kresli,kuros bija itin erta guleshana. Mums pasniedza siltas vakarinas- risi ar galas merciti. Un tad sakas kino. Mes jau dikti nopriecajamies, jo filmas sakums bija daudzsolosh- balets, skaisti terpi, muzika, briniskiga galvena aktrise… bet velak man ik pa laikam vajadzeja aizspiest ciet acis, jo filma kluva arvien pretigaka un pretigaka. Ja gribat redzet kaut ko izcili briesmigu, tad nosaukums- The Black Swan. Abas ar Panfilu nospriedam, ka ta ir pedeja laika visshausmigaka filma, kadu esam redzejushas. Pec tam gan bija kaut kas ``labaks``- Desperado ar Antonio Banderas! Salidzinot ar pirmo filmu, shi man tik loti patika, ka jau pec 30 min biju iemigusi saldi jo saldi...
Nepagaja ne 12 stundas, kad jau bijam Santa Cruz. Iegajam stacija un tur...pilniga Bolivija! Pilns, pilns ar cilvekiem. Visvairak,protams, manu uzmanibu piesaistija resnas sievinjas, kuras savilkushas daudzus kuplus svarkus, raibus un platus. Uz galvaas dazadas mazakas vai lielakas platmales. Kadai adita micite, kas nedaudz par shauru, lidz ar to knapi turas galvas gala. Vinjam uz muguras vai kaut kur paduse iespiesti mazi sainiishi, kuros paklausigi dus kads mazs, bruns bernins. Cauri pulim traucas autobusu shoferishi, kuri grib dabut pilnu savu braucamo, meklejot kadus bezbiletniekus, kurus panemt lidz cela. Tos vinji mekle ar skaliem saucieniem. Piemeram, ja vins brauc uz Kochabambu, tad sauciens ir shaads : ``Kocha-kocha-kocha-bambaa!!!`` Pilnigs troksnis, burzma, krasas, balsis, sancensiba starp autobusa kompanijam…
Mus sagaidija Panfilas dels Joshua un vinjas masas meita Nayeli, velak satiktam ari Joshua draudzeni Hannu. Jauki, milji cilveki- viena meksikane, otrs latvieshu un meksikanju salikums, treshaa- tira korejiete. Tam visam klat es- baltaa latviete un Panfila no Meksikas, bet ar brazilieshu, bolivieshu, amerikanu personibas elementiem…Raiba kompanija!
Svetku programma nedaudz ievilkas. Dzejolis sekoja dzejolim, dziesmas, uzvedumi, runas, lielaa kuuka, dazadas speles tikai mammam. Daudzas no matem bija vietejas ajorietes, kuras ar nebeidzamu smieklu juru pavadija ikkatru prieksnesumu un speli. Interesenati tas, ka pat visskumigakajos uzvedumu mirklos vinjas dikti smejas. Velak man Panfila paskaidroja, ka ajoriem smiekli nozimejot ari lidzjutibu un seeras. Ok, tas daudz ko izskaidro.
Kolidz Panfila vareja tikt valja no svetku dienas daudzajiem pienakumiem, mes metamies baltaja mashina, lai brauktu uz Puerto Suarez. Bedrainais, dublainais, likumotais un reizem ipashi shaurais un apaugushais cels apmeram 80 km garuma shoreiz tika pievarets tikai 3 stundu laika! Tas skaitas neparasti atri. Panfila bezbailigi izveda mus cauri visadam redzamam un neredzamam bedrem, asiem cela robiem un dzilakiem dublu posmiem. Mezos ziedeja vairaki koki koshi roza ziediem, tos aplidoja vairaki koshi papagailu bari, dazos cela posmos klida ezelishi vai kada reta govs. Pec 3 stundu vertigam sarunam un dushigas braukshanas nonacam uz El Carmen asfalta cela. Braukt pa asfaltu…mmm…kas ta ir par baudu! Kaut kas tik lidzens un gluds…liks,ka mashina pati grib braukt uz prieksu. Kolidz nonacam Puerto Suarez, uzreiz devamies uz Brazilijas parstavniecibu,lai meginatu dabut manu Brazilijas vizu, kas man driz bus vajadziga. Diemzel kantora darba laiks ir lidz 14, nedaudz nokavejam,bet satikam laipnus darbiniekus, kuri vismaz apskatija manus papirus un pateica,ka viss bus loti vienkarsi un atri- tikai vajag atnakt pirms 14.
Paris stundas Puertaa un tad uz vilciena staciju, lai brauktu uz Santa Cruz. Ta ka bijam tur, pirms vel laida vilciena, stavejam pie vartiniem un plapajam ar apsargu. Panfilu tur gandriz visi zina- tapec sarunu biedri nav ilgi jamekle. Shis apsargs laikam loti labi vinju nezinaja, jo , apskatot musu papirus, prasija : Vai jus esat mate un meita? : D Es prasiju : Vai tad mes esam lidzigas? Vins teica,ka esam…bet loti driz vins laikam saprata, cik absurdu lietu vins ir pateicis,uzreiz aizgaja prom un kluseja. Gruti saskatit lidzibu musos- Panfila ir labi tumshaka par mani, ar isiem, melniem sprogainiem matiem un pilnigi atskirigiem sejas vaibstiem. Diez vai es varetu but vinjas meita.
Vilciens mani patikami parsteidza. Kad man teica,ka mes brauksim 12 stundas vilciena, es jau iedomajos viskaut ko, pazistot Boliviju…bet man par parsteigumu- mums bija loti miksti, plashi un zemu nolaizami kresli,kuros bija itin erta guleshana. Mums pasniedza siltas vakarinas- risi ar galas merciti. Un tad sakas kino. Mes jau dikti nopriecajamies, jo filmas sakums bija daudzsolosh- balets, skaisti terpi, muzika, briniskiga galvena aktrise… bet velak man ik pa laikam vajadzeja aizspiest ciet acis, jo filma kluva arvien pretigaka un pretigaka. Ja gribat redzet kaut ko izcili briesmigu, tad nosaukums- The Black Swan. Abas ar Panfilu nospriedam, ka ta ir pedeja laika visshausmigaka filma, kadu esam redzejushas. Pec tam gan bija kaut kas ``labaks``- Desperado ar Antonio Banderas! Salidzinot ar pirmo filmu, shi man tik loti patika, ka jau pec 30 min biju iemigusi saldi jo saldi...
Nepagaja ne 12 stundas, kad jau bijam Santa Cruz. Iegajam stacija un tur...pilniga Bolivija! Pilns, pilns ar cilvekiem. Visvairak,protams, manu uzmanibu piesaistija resnas sievinjas, kuras savilkushas daudzus kuplus svarkus, raibus un platus. Uz galvaas dazadas mazakas vai lielakas platmales. Kadai adita micite, kas nedaudz par shauru, lidz ar to knapi turas galvas gala. Vinjam uz muguras vai kaut kur paduse iespiesti mazi sainiishi, kuros paklausigi dus kads mazs, bruns bernins. Cauri pulim traucas autobusu shoferishi, kuri grib dabut pilnu savu braucamo, meklejot kadus bezbiletniekus, kurus panemt lidz cela. Tos vinji mekle ar skaliem saucieniem. Piemeram, ja vins brauc uz Kochabambu, tad sauciens ir shaads : ``Kocha-kocha-kocha-bambaa!!!`` Pilnigs troksnis, burzma, krasas, balsis, sancensiba starp autobusa kompanijam…
Mus sagaidija Panfilas dels Joshua un vinjas masas meita Nayeli, velak satiktam ari Joshua draudzeni Hannu. Jauki, milji cilveki- viena meksikane, otrs latvieshu un meksikanju salikums, treshaa- tira korejiete. Tam visam klat es- baltaa latviete un Panfila no Meksikas, bet ar brazilieshu, bolivieshu, amerikanu personibas elementiem…Raiba kompanija!
Miilja otrdiena
Shaja otrdiena (17.maijs) bija vairaki citadaki notikumi. Nu varbut ne gluzi milzigas sensacijas, bet te jau viss,kas ir atskirigs no ikdienas ieradumiem, skiet iipash. Tatad Veltinjai bija jaizbrauc kopa ar macitaju uz Puerto Suarez, lai dotos uz policijas iecirkni nokartot kadus papirus. Tas bija tik savadi, ka visam bija janotiek bez Veltinjas gudras uzraudzibas un gadibas. Bet mes lieliski tikam gala ar visu. Un shaja diena gaidijam, ka atgriezisies Ondina no nedelu ilgas prombutnes zobu proceduras del. Vakara ap 17 sadzirdeju,ka debesis paradas lidmashinas motora daudzsolosha skanja un steidzos uz lidlauku. Nekad vel ta nebiju ``nesusies`` kadu sagaidit, bet shoreiz kajas pashas mani turp aiztrieca. Puscelja mani savaca Panfila, kura turp devas ar mashinu, lai savaktu visu,ko macitajs bus atvedis. Un ja- no lidmashinas, saules apspidetas, izkapa manas draudzenes Veltinja un Ondina. Lai ari bijam skirtas pavisam neilgu britinju, atkalredzeshanas prieks bija diezgan specigs. Pec sirsnigiem apskavieniem un sveicieniem, es uzreiz uzzinaju, ka kurai bija gajis. Izradas, ka macitajs nemaz nebija ticis pari uz Corumba, jo bolivieshi atkal bija uzsakushii kaut kadu robezas streiku. Lidz ar to pasta apmeklejums shoreiz izpalika… divas vestulites, kuras biju rupigi un ar milestibu sagatavojusi, tagad atgriezas pie manis un gaidis nakosho otrdienu. Un ta ka robeza ir ciet, Ondinai nacas no Brazilijas puses 2 km iet ar kajam ar visam savam somam. Velme noklut atpakal majas- Rinkona palidzeja izturet visas grutibas, kas vinjai pa celam gadijas. Vel vienu nedelu prom no mums vinja nebutu varejusi izturet : )
Velak abas manas draudzenes man uzdavinaja visadus pilsetas labumus. Ai, ka es priecajos! Tiku pie retiem dargumiem- aboliem un mandariniem : ) Ondina bija man pataupijusi mazu vistas gabalinu, ko bija pilseta edusi. Tas , rupigi ietits follija, bija varonigi parcietis garo celojumu majas un pec dazadm minutem krasni smarzoja tik teicami un garshoja vel labak....Ari mani shokolades krajumi ir paplashinati. Un Veltinja man bija nopirkusi ari tualetes poda shrubetaju...tadu birsti, kas man dikti pietruka. Lidz shim podu biju tirijusi ar kaut ko tadu,ko labak te skalji varda nesaukshu. Nu man ir gan ista birste, gan ari tirishanas lidzeklis! Zinu jau zinu- vai tad man tiesham kaut kas tads te ir jaraksta…bet ziniet- te tadam ikdienas lietam ir tada nozime! Nevar aizskriet uz ``Rimi``vai ``Maxima``, vai ``Walmart``, lai atri nopirktu visu vajadzigo…ja sagaida ko tadu no pilsetas, ir liels prieks. Tagad man podins spid un laistas : )
Un Dievs kartejo reizi briniskigi paklausija lugshanas. Ludzam, lai Ondinai zobu operacija izdodas veiksmigi. Dakteris jau esot solijis, ka 2 nedelas vinjai mute bus nejutiga un sazin ko vel...BET...vinjai vispar nekas nesap un nekas nav nejutigs. Vina saka,ka operacijas laika piedzivojusi briniskigu Dieva mieru. Ludzu, lai ari Veltinjai visi papiri nokartojas negaiditi atri un veiksmigi un lai vinjai pietiek laika ari vienkarsi atpusties,ja reiz ir tikusi uz arpasauli. Un Dievs precizi uzklausija. Veltinja atgriezusies stastija ar izbrinu,ka papiru lietas notikushas neparasti atri un veiksmigi. Un vinjai ir izdevies pastaigat pa Puertas veikaliem. Tas vinjai ir ta kads ``relaksacijas pasakums``- iepirkshanas : ) Paldies Dievam par uzklausitam lugshanam!
Ai, ka es milu savas Rinkonas lielas draudzenes. Un es loti, loti ceru,ka vinjam izdosies aizbraukt uz savu tevu dzimteni. Pirmo reizi dzive! Mums jau ir dazas konkretas ceribas shaja sakara. Lugsim, lai izdodas : )
Velak abas manas draudzenes man uzdavinaja visadus pilsetas labumus. Ai, ka es priecajos! Tiku pie retiem dargumiem- aboliem un mandariniem : ) Ondina bija man pataupijusi mazu vistas gabalinu, ko bija pilseta edusi. Tas , rupigi ietits follija, bija varonigi parcietis garo celojumu majas un pec dazadm minutem krasni smarzoja tik teicami un garshoja vel labak....Ari mani shokolades krajumi ir paplashinati. Un Veltinja man bija nopirkusi ari tualetes poda shrubetaju...tadu birsti, kas man dikti pietruka. Lidz shim podu biju tirijusi ar kaut ko tadu,ko labak te skalji varda nesaukshu. Nu man ir gan ista birste, gan ari tirishanas lidzeklis! Zinu jau zinu- vai tad man tiesham kaut kas tads te ir jaraksta…bet ziniet- te tadam ikdienas lietam ir tada nozime! Nevar aizskriet uz ``Rimi``vai ``Maxima``, vai ``Walmart``, lai atri nopirktu visu vajadzigo…ja sagaida ko tadu no pilsetas, ir liels prieks. Tagad man podins spid un laistas : )
Un Dievs kartejo reizi briniskigi paklausija lugshanas. Ludzam, lai Ondinai zobu operacija izdodas veiksmigi. Dakteris jau esot solijis, ka 2 nedelas vinjai mute bus nejutiga un sazin ko vel...BET...vinjai vispar nekas nesap un nekas nav nejutigs. Vina saka,ka operacijas laika piedzivojusi briniskigu Dieva mieru. Ludzu, lai ari Veltinjai visi papiri nokartojas negaiditi atri un veiksmigi un lai vinjai pietiek laika ari vienkarsi atpusties,ja reiz ir tikusi uz arpasauli. Un Dievs precizi uzklausija. Veltinja atgriezusies stastija ar izbrinu,ka papiru lietas notikushas neparasti atri un veiksmigi. Un vinjai ir izdevies pastaigat pa Puertas veikaliem. Tas vinjai ir ta kads ``relaksacijas pasakums``- iepirkshanas : ) Paldies Dievam par uzklausitam lugshanam!
Ai, ka es milu savas Rinkonas lielas draudzenes. Un es loti, loti ceru,ka vinjam izdosies aizbraukt uz savu tevu dzimteni. Pirmo reizi dzive! Mums jau ir dazas konkretas ceribas shaja sakara. Lugsim, lai izdodas : )
Abonēt:
Ziņas (Atom)