5.diena

Čau!
Šodiena atkal pilna ar raibām,jaunām lietām!
No rīta ar Thiago gājām uz veikalu pēc maizes, jo nebija, ko likt zem siera un šķinķa. Es lūdzos, lai ņemam tumšo maizi, jo tā ir veselīgāka. Bet Thiago saka: "Nē,ņemsim balto, jo tu tik un tā nomirsi. Vienalga,vai būsi ēdusi balto vai melno." Šādam argumentam nespēju pretoties.
Vēl bez maizes sanāca nopirkt pusi no veikala piedāvātajiem augļiem. Te visādi gardi brīnumi aug. Viss ir jāpamēģina. Nopirkām apelsīnus,saspiedām sulu un slavējām Dievu par to,ka esam Dienvidamerikā :)
Pusdienās mani veda uz vietējo "restorānu". Kad mani tur ieveda, pagāja labs laiks līdz es noticēju,ka tur tiešām dod ēst un kāds arī ēd! Tāds aizdomīgs,apsūbejis,karsts ūķītis...ja Latvijas sanitārā inspekcija ko tādu ieraudzītu, tad uz līdzenas vietas to aizklapētu ciet un liktu izmaksāt sāpju naudu visiem,kas tur reiz ir ēduši. Nu riktīgi mella vieta :D Bet,kad pievēra acis uz vizuālo noformējumu, ēdiens bija pat garšīgs!Apakšā pievienoju pāris bildes no "restorāna", vienā no tām redzams Thiago ar tās vietas "čeku" :) -ar roku rakstītu!
Tad braucām uz TIRGU! Ja jums kādreiz ir licies,ka Rīgas centrāltirgus ir liels,skaļš bardaks, tad tā noteikti nav. Brazīļu tirgus ir viena traka,skaļa,pilna un apbrīnojama vieta uz zemeslodes! Tur var nopirkt visu to,ko tu nespēj iedomāties!
Uz tirgu braucām ar vilcienu. Tur arī ir sava eksotika. Katram vilcienam ir atsevišķs sieviešu vagons. Tas tāpēc,ka vienmēr ir tik daudz cilvēku un vīriešiem patīkot pielīst dāmām pārāk tuvu...tāpēc sievietes,kurām tas ne pārāk iet pie sirds,var braukt bez vīriešiem!
Pašā vakarā ar Thiago aizbraucām paēst pie viņa vecākiem. Zandiņa palika mājās tulkot kaut ko. Tā kā Thiago melnajā tirgū nupat bija nopircis jaunas datorspēlītes, viņš mani ātri pameta, lai brāļa datorā visu varētu izmēģināt. Atstāja mani ar saviem vecākiem, kuru angļu valodas zināšanas sākas un beidzas ar vārdiem "Hello! Thank you! Good!" Un viņi tik ļooooti grib runāties. Un mamma nekādi nevar saprast,kāpēc es braukšu uz Bolīviju...Drusku sanāca pielietot savas spāņu valodas zināšanas. Paldies Dievam, ik pa laikam mums pievienojās Thiago brālis,kura angļu valoda jau ir drusku augstākā līmenī. Kaut kā kopā nonācām skaidrībā, kāpēc es braucu uz to Bolīviju :)
Lūdzu aizlūdziet par manu sarkano ādu. Ir jau drusciņ vieglāk, bet tomēr vēl joprojām deg...Visādi kremi izmēģināti... Man ļoti vajadzētu atgūt savu ādu normālā kārtībā līdz braucu uz Rinkonu! :)
Vēl 2 dienas Rio,tad braucu uz Nova Odessa!

Nasindūings jeb 4.diena Brazīlijā

Šodien visi trīs jūtamies kā izvarīti,izcepti,vai arī it kā ceļa rullis būtu 3 X pārbraucis pāri :D Tas tāpēc,ka šodien pa īstam sāp viss tas sārtums,kas tika iegūts vakar, atklājot paradīzes salu skaistumu. Smērējam viens otram visādus savādus kremus un ceram,ka jau pavisam drīz ieraudzīsim savu ierasto ādas krāsu...nu varbūt tikai kādu grādiņu brūnāku :)
Ārā šodien lietus,pērkons,zibens...tā kā nav žēl,ka palikām mājās. Skatījāmies filmas. Labākā no tām "The Answer Man"- iesaku!
Rīt brauksim uz brazīļu tirgu. Vai tas jau neizklausās aizraujoši?
Lai arī nesanāca šodien iecerētais, tik un tā bija ļoti labi. Kā viens gudrs cilvēks ir teicis: Kas cieš pie miesas,mitējas no grēka... vai citādi-kas apdedzinājis savu miesiņu, tas brīdi paliek uz vietas un var lūgt Dievu. Tas noteikti bija vislabākais :)

DEG!!! Jeb 3.diena Brazīlijā

Visa mana miesa DEG kā uz sārta! Auč! Tikko aizvadīju vienu no vissmagākajām naktīm savā dzīvē, BET tam visam ir ļoti labs izskaidrojums!
Vakar devāmies braucienā pa paradīzes salām un pludmalēm...Izbraucām ārā no Rio uz kādu ostas pilsētiņu, kur iesēdāmies mazā kuģītī,kas mūs izvadāja pa FANTASTISKI skaistām vietām! Pa ceļam skanēja mūzika, uz klāja visi sauļojas, visapkārt Latvijā neredzētas ainavas. Piestājām un peldējāmies manas dzīves VISskaitākajās pludmalēs. Ūdens tirkīzzilas, pa to kustas zivtiņas, bruņurupuči, delfīni. Smiltis tik baltas un tik siltas! Visapkārt brūni, laimīgi cilvēki...Un Thiago visu laiku atgādināja, lai mēs ar Zandu uzliekam vēl un vēl aizsargkrēmu. Es tā arī darīju vairākas reizes, bet mana kļūda bija tāda, ka tas bija no Latvijas vestais krems, kas bija DAUDZ par vāju Brazīlijas saulītei. Tad nu vakarā atklājās, ka mana balta ādas krāsa no sniegbaltā toņa pārvērtusies uz vēža sarkano. UN DEG! Visu nakti nomocījos. Bet Thiago mierina,kas tas tikai 2 dienas. Pēc tam es būšot melna! OK, lai notiek!
Bet neskatoties uz sarkano ādu, es tik un tā esmu sajūsmā par Brazīliju! Vakar laikam vēl pāris simtus bilžu sabildējā, jo gan pa ceļam, gan, esot uz kuģīša, visapkārt elpu aizraujošs skaistums. Kalni, klintis, meži, ielejas...un tu skaties un domā, cik LIELS ir Dievs un cik tu esi maziņš...
Pa ceļam vēl dažādi fenomeni. Bezgala daudz ceļmalas veikaliņu,kur pārdod visu iespējamo: Jēzus statujas futbola kreklos, dažāda izmēra baseinus, flīžu kalnus, keramikas sētu dekorus. Puišeļi aktīvi lidina pūķus, pa kalniem klīst vientuļi zirgi, vīri un sievas stutē sētas mietus, pārspriezdami sev būtisko...
Vakar, kad bijām ceļā uz mājām, iekļuvām mega sastrēgumā. 400 m braucām 1,5 stundu! Diezgan apnicīgi. Lai kliedētu garlaicību spēlējām spēles. Piemēram, " Kurš uztaisīs visjocīgāko skaņu?" un "Kurš izdomās vārdu, ar kādu otrs nevar izdomāt dziesmu?" Saulē sakarsušās galviņas vakara gaitā mūs ne vienu reizi vien pārsteidza :D
Bet es esmu ļoti priecīga! Gan jau degošā sajūta pazudīs un varēs atkal iet ārā :)
Sūtu visiem KARSTUS sveicienus no Rio ;)

2.diena Brazīlijā

Šo dienu varētu saukt par brīnumu dienu. Visu laiku brīnījos. Nu nopietni! Zandiņa vienā brīdī pat teica,ka viņu fascinē tas, cik ļoti mani viss fascinē :D
No rīta devāmies uz baznīcu. OOO,brazīļu baznīca! Slavēšanas komanda pilna ar foršiem brazīļiem un daiļām brazīlietēm! Pēc dievkalpojuma tiku iepazīstināta ar sazin cik cilvēkiem, kuri visi man kaut ko stāstīja savā valodā un bučoja uz abiem vaigiem tā ka šmaukst vien! Mācītājs viņiem ir Jānis Puriņš. Viens no tiem, kura vecvecāki šeit atbrauca dzīvot pagājušā gadsimta trimdas laikā. Tad sekoja karaliskas pusdienas pie Thiago vecākiem. Uz galda tur vienmēr ir vairāki dažādi ēdieni. Šodien bija rīsi, pupiņas, čipsi, kartupeļu salmiņi, ar vistu pildītas pankūkas, liellopa cepetis. Nu tā- diezgan normāli!
Pēc kartīgajām pusdienām braucām brīnumus skatīties. Bijām pasaulē lielākajos džungļos,kas ir pilsētas vidū. Tur padzērāmies iespaidīga ūdenskrituma ūdeni. Un pirms un pēc šiem džungļiem izbraucām 1000 trakus līkumus pa kalnu ceļiem. WOW! Thiago ir viens nenormāli labs braucējs. Es beidzot pa īstam izjutu, ko nozīmē teiciens : You're driving me crazy :D
Pa ceļam redzēju plaukstas lieluma taureņus, īstus savvaļas mērkaķīšus, puišeļus, kuri pa dubļiem spēlējās ar savu zirgu. Pilsētas panorāma no kalna virsotnes ... nu tur vienkārši trūka vārdu, lai to aprakstītu! Abas kameras iztērēju, līdz baterijas pilnīgi nomira. Man ĻOTI patīk Brazīlija!
Un starp citu- te šodien +37!
Rīt laikam brauksim ar kuģi,kas piestāj vairākās pludmalēs...varētu būt vēl viena pasakaina diena!

1.diena Brazīlijā

Es vairs nespēju noticēt,ka vakar vēl biju sniegā ar zābakiem un lielo ziemas jaku. Tagad viss ar garām rokām ir iebāzts kofera pašā apakšā, jo šodien Rio vietām bija pat +40! Tas man palīdz pierast pie tā laika,kāds būs Rinkonā. Šodien izbaudīju ko tādu, ko pusgadu nedabūšu, proti, pludmali. Un ne jau parasto, BET to,kas ir pie Atlantijas okeāna. Un par to man jāsaka tā- šeit

jāatbrauc visām meitenēm, kurām ir kaut mazākie kompleksi par savu figūru,jo šeit VISU izmēru dāmas staigā mazītiņos peldkostīmiņos un jūtas bezgala labi un pārliecināti.
Pa ceļam un okeānu bija tādi dabas skati, ka vienā rokā man bija fotoaparāts, otrā- videokamera, mute vaļā un vēl tad nevarēja visu aptvert. SKAISTI! Cilvēki neko citu nedara kā bauda dzīvi. Un to es arī šodien veicu :) Atlantijas ūdens drusciņ vēss, bet ļoti patīkams un trako viļņu dēļ aizraujošs!