Rinkonas piezīmes: Uz Latgali!

Telēvizijas vizīte veiksmīgi tika "izgulēta" un piektdienas rītā atkal bija radušies jauni spēki doties mūsu pēdējā garajā ceļojumā. Šoreiz uz Latgali!

Brauciena iemesls - Latvijas Baptistu Savienības Draudžu dienas Līvānos. Šis pasākums bija noteicošais, kad bija jāizvēlas viešņu mājupceļa datums. Tikt uz kongresu bija diezgan obligāti. Šajā sakarā mūsu lielākie, spēcīgākie paldies pienākas manai istabas biedrenei Renātei Apsei jeb Rencītim. Viņa ļoti veiksmīgi tika pie sava brāļa mašīnas un izvizināja mūs, kur vien sirds kāroja. Viņa pat tika pie titula "Ekonomiskā kāja", jo lielus kilometrus izbraucām ar salīdzinoši maziem benzīna litriem.

Turpceļā nekur īpaši nesteidzāmies, tāpēc varējām braukt lēnām un piestāt pie visiem skaistajiem skatiem, lai tos iemūžinātu. Daugava ar visiem saviem līkumiem todien tika pie neparasti daudziem komplimentiem. Teicamas pusdienas baudījām Aizkraukles ēdnīcā "Panna", kur dāmas tika pie kārotās kartupeļu biezputras un citiem gardumiem.

Turpat Aizkrauklē izķemmējām arī vietējo elektronikas veikalu, kurā kundzes atrada pāris ļoti svarīgas ierīces. Nevarējām paiet garām vietējai humpalai, kur visas priecājāmies par maz mazītiņajām mazpilsētas cenām. Turpinājumā ikdienas saldējuma pauze pie Kokneses pilsdrupām. Vēl pēdējā pietura pirms Līvāniem- Jēkabpils šopings. Secinājām, ka tādās lietainās dienās kā šī, nedrīkst pabraukt garām labiem veikaliem.

Kad ieradāmies Līvānos, visas bija patīkami pārsteigtas, cik glīta un mājīga ir šī mazā un tālā pilsētiņa. Visas četras tur viesojāmies pirmo reizi. Reģistrācijas meitenes mūs sagaidīja visaugstākajā līmenī. Tikām pie visādiem svarīgiem papīriem un galvenais - pie norādēm uz mūsu naktsmājām "Saulpurenes". Tur laimīgas notrausām ceļa putekļus un atzinīgi izpētījām katru stūrīti. Ļoti gaidījām nākamā dienā solītos saulstarus, lai varam izbaudīt viesu nama apkārtnes skaistumu un labumus. Vakarā piedalījāmies draudžu dienu atklāšanas pasākumā, kur abas lēdijas priecājās gan par Cēsu draudzes zvanu ansambli, gan pianista Reiņa Zariņa perfekto koncertu. Īpaši gribu pieminēt neaizmirstamo Līvānu deputātu Klauša kungu. Tam nu gan pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Viņu dzirdējām visas trīs dienas, kamēr bijām Līvānos, bet apnikt viņš mums nepaspēja. Līvāniem paveicies ar tādu kapteini! Pirms un pēc koncerta neskaitāmas tikšanās, iepazīšanās, atkalredzēšanās, bildēšanās utt. Nevar noliegt, ka vakarā bijām priecīgas atgriezties Saulpurenes mājās, lai atpūtinātu gan miesu, gan pilnos prātus.

Iepazīstoties ar draudžu dienu programmu un karti

Dāmas un kungi - Maestro Reinis Zariņš!

Līvānu saule iet gulēt

Sestdienas rīts mūs sveica ar solīto un gaidīto sauli. Līdz ar to mēs vēl vairāk iemīlējāmies vietā, kur palikām. Abas kundzes uzvilka baltās blūzes, jo dienas pirmais notikums - svinīgais kongress, kur abām būs jākāpj uz skatuves dot sveicienu. Atkal tikām brīnišķīgi sagaidītas un pirmā rindā apsēdinātas. Kongresa sākumā dažādi sveicieni - gan deputāts, gan domes priekšsēdētāja, Igaunijas baptistu savienības vadītājs, gan Veltiņa un Ondina. Viņas nekādā ziņā neatpalika no pārējiem! Viņu vislielākais prieks- par uzdāvinātajiem krāšņajiem puķu pušķiem, kuri vēl ilgi netika ārā no viņu ciešajiem tvērieniem. Pārtraukumā vēl pārdesmit satikšanās un sveicieni no visām pusēm, mazliet cepumu enerģijas atjaunošanai. Otro daļu nolīdām skatīties zāles aizmugurē, lai nav tik liela spriedze kā pirmajā rindā sēžot :)

Oficiālais sveiciens LBDS no Rinkonas misijas

Mūsu draugs - bīskaps Pēteris Sproģis

Kopā ar Ilmāru Hiršu un viņa kundzi. Arī viņi reiz bija Rinkonā

Kopā ar māsu no Āgenskalna draudzes. Viņa ļoti vēlējās
pastāstīt, cik rūpīgi un sirsnīgi viņas draudze
strādāja, lai sagādātu naudiņu Veltiņas un Ondinas braucienam

Kopā ar mīļo draudzeni Līviju

Kad pusdienu taloni bija iztērēti, laimīgas atgriezāmies mājās. Apskatījām pēcpusdienas pasākumu plašo klāstu. Tik daudz labu piedāvājumu, bet neviens nespēja pārspēt to, kas mums visām četrām bija prātā - palikt Saulpurenēs un vienkārši atpūsties. Mēs ar Rencīti sadūšojāmies nelielai ūdens un lielai saules peldei pie blakus esošā dīķīša. Veltiņa izmantoja omulīgo nojumīti, lai palasītu nupat iegādāto Ilmāra Hirša grāmatu. Ondina mūs visas apstaigāja, iemūžināja un nolikās atpūtināt garu un prātu. Mēs ar Renāti paspējām ne tikai laiski pagulšņāt, bet arī paložņāt pa vietējiem lauku ceļiem. Basās kājas laimīgi izbaudīja katru smilts graudiņu, slapjos mālus, mīkstos dubļus un maigo zālīti. Šīs saules pielietās pāris stundas bija tieši tas, pēc kā mana sirds tik ļoti ilgojās. Miers, klusums un skaistums.

Mūsu Saulpurenes

Veltiņas lasīšanas miera osta

Divas laimes pilnas nāriņas

Labi! Labi! Labi!

Vakariņojot kopā ar Lagzdiņu, Runču ģimeni

Pie Līvānu stikla muzeja

Kad spēki bija atgriezušies, devāmies vakariņot un pēc tam uz Daugavmali, lai baudītu vakara ugunskuru un talantīgo baptistu priekšnesumus. Sākumā bijām vienojušās palikt tur tikai mazliet, mazliet. Bet kā gan aizies ātrāk prom, ja viss tik aizraujošs, skaists un labs! Palikām līdz melnai naktij, kad gaisā laida ugunīgās laternas un salūta petardes. Atgriezāmies mājās ap pusnakti kā tādas jaunas meitenes. Bet no nožēlas - ne smakas!

Daugavas krastā pēc brīvdabas dievkalpojuma

Svētdienas rīts tikpat spožs un silts kā sestdien. Sapucējāmies un devāmies Līvānu pilsētā brokastis meklēt, jo bijām veiksmīgi nokavējušas kopīgās. Izrādās, ka ne katrs kafejnīcas uzraksts nozīmē ēdienu, ko var dabūt no rīta. Beigu beigās kaut ko ņemamu atradām. Dāmas notiesāja pankūkas ar gaļas un siera pildījumu.

12:00 sākās brīvdabas dievkalpojums gleznainajā Daugavas krastā. Es pie sevis prātoju, ka TIK skaistu fonu dievkalpojumam vēl nekad neesmu redzējusi. Pirms viss sākās neatteicāmies no iespējas panašķoties ar šīs dienas pirmo saldējumu. Pirmo stundu izturējām, tad saule sāka mūs gāzt gar zemi. Nospriedām, ka laiks doties, jo vēl gribējām redzēt citus Latgales skaistumus. Aiz muguras atstājām vairākus simtus kristiešu un pasakaini skaistu krastmalu. Lielie paldies no Veltiņas un Ondinas LBDS par mums sagādātajām naktsmājām un visiem pārējiem praktiskajiem sīkumiem, kas mūsu palikšanu Līvānos padarīja tik tīkamu!

Vēl Līvānos iepirkām saldo ābolīšu un plūmju, upeņu krājumus un "žiks" prom uz Preiļiem, pēc tam uz Aglonu. Patiesi izbaudījām izskatīgo braucienu pa Latgali. Ondina ievēroja katru niansi, kas šo reģionu atšķīra no iepriekš redzētā. Lielais paldies Veltiņai un Ondinai par iespēju arī mums ar Renāti pirmo reizi redzēt gan Preiļus, gan Aglonu. Saules apmirdzētā bazilika apžilbināja acis ne pa jokam. Visas atzinīgi novērtējām tās iekšējo un ārējo skaistumu. Joka pēc padzērāmies tā sauktajā svētavotā. Ondina smaidīja, ka nu Veltiņa drīz lēks kā jauna meitene, jo uzraksts liecināja, ka ūdenim esot dziednieciskas spējas. Laikam todien tās nestrādāja. Atradām, šķiet, vienīgo Aglonas ēstuvi, kura bija pārpildīta ar izsalkušiem lotgaļiem un sakarsušiem tūristiem. Ilgi, ilgi gaidījām, ātri paēdām un devāmies tālāk uz Rēzekni. Jā, uz Rēzekni, jo tas taču kā reiz ir "pa ceļam" uz Rīgu, vai ne? Turpceļā vairāk stāvējām nekā braucām, jo gandrīz viss ceļa posms izrakņāts. Kad beidzot ieradāmies glītajā Rēzeknē, sapratām, ka lielai pilsētas apskatei laika vairs nepietiks. Izvēlējos vienu, manuprāt, visskaistāko vietu - radošo pakalpojumu centru "Zeimuļs". Tā pakājē našķojāmies ar Ekselences un Pola jaunākajiem saldējumiem. Ņamm... Ondina brīnījās par šķībo ēku, kura tika iemūžināta no visām pusēm, lai Brazīlijā un Bolīvijā var parādīt, ka latviešu arhitekti nav nekādi vakarējie. Kad centāmies izkļūt no pilsētas, dabūjām krietni pariņķot. Rēzekni nodēvējām par pilsētu, no kuras nav iespējams tikt ārā. Tā kā mūsu rīcībā bija tikai parastā papīra karte, izbraukšana izrādījās sarežģītāka nekā šķita. Riņķodamas sevi mierinājām, ka vismaz būsim redzējušas katru Rēzeknes stūrīti. Beigu beigās, protams, ārā tikām un sākām mājupceļu. Centāmies neskatīties pulksteņos, jo visi plānotie laiki sen bija aiz muguras. Bet labā oma un vēl labākā kompānija mums palīdzēja mērot garo ceļu. Pa ceļam Debesu Tēvs mūs priecēja ar elpu aizraujošu saulrietu visa ceļa garumā. Izmantojām teju katru robiņu kokos un krūmos, lai iemūžinātu liesmaino glezno. Nedaudz pāri plkst.23 beidzot ieripojām mājās. Lai arī nogurušas, visas bezgala gandarītas par vizuāli skaisto, emocionāli tīkamo un garīgi pacilājošo Latgales nedēļas nogali. Vēlreiz paldies Rencītim par vizināšanu!